Klods Frederiks Bastiā (Claude Frédéric Bastiat, 1801–1850) bija franču valstsvīrs un ekonomists. K.F. Bastiā izglītību ieguvis katoļu skolā, kur bija internacionāls skolēnu kolektīvs, bet vēlāk strādājis starpvalstu tirdzniecības uzņēmumā, tāpēc viņā bija attīstījies kosmopolītisks gars. 1830. gadā viņu apstiprināja par miertiesnesi Mugronā, tad ievēlēja par Landas ģenerālkonsulu. K.F. Bastiā aktīvi iestājās par brīvo tirdzniecību, un 1848. gadā viņu ievēlēja par parlamenta deputātu. Viņa pazīstamākajā darbā "Likums" dažādās tā izpausmēs pētīts un kritizēts sociālisms.
Pamfleta ievadā saskatāmas idejas no Hugo Grocija (Hugo Grotius) un Džona Loka (John Locke) dabisko tiesību izpratnes. H. Grocijs darba "Par kara un miera tiesībām" prolegomenās rakstīja, ka visu tiesību avots ir cilvēka daba.1 Vēlāk Dž. Loks darbā "Divos traktātos par valdīšanu" uzsvēra, ka Dievs ir nostādījis cilvēku pasaulē ar mērķi dzīvot.2 Arī K.F. Bastiā pauž dabisko tiesību skolas idejas, jo visu likumu avotu rod cilvēkā. Lai dzīvotu, cilvēkam ir nepieciešama brīvība jeb neatkarība no cita patvaļīgas gribas. Noteikumi, kas konfliktē ar personību, brīvību un īpašumu, atņem cilvēkam to, kas viņam dabiski piemīt, tāpēc tādi uzvedību regulējoši noteikumi ir netaisnīgi.3 K.F. Bastiā šādu ar likumu pieļautu netaisnību sauc par laupīšanu. Asi un atmaskojoši K.F. Bastiā pamfletā "Likums" atklāj, kādēļ un kā likums dažādās dzīves jomās ir pārveidots par laupīšanas rīku, lai īstenotu ļoti vilinošus sociālistu mērķus ar cilvēka dabu nesaderīgos veidos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes