Lai izvērtētu turpmāko zemesgrāmatu attīstību, saskaņā ar Ministru prezidenta 2009. gada 14. augusta rezolūciju tika izdots tieslietu ministra Mareka Segliņa 2009. gada 27. augusta rīkojums "Par darba grupas izveidošanu ziņojuma par zemesgrāmatu lomu tiesu iekārtā izstrādāšanu". Darba grupas sastāvā tika iekļauti pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Valsts zemes dienesta, kā arī zemesgrāmatu nodaļu tiesneši. Vienlaikus, lai nodrošinātu objektīvu un vispusīgu visu apstākļu izvērtēšanu, tika pieaicināti arī Valsts kancelejas un Komercbanku asociācijas pārstāvji.
Darba grupa vērtēja normatīvos aktus, t. sk. citās valstīs esošo lietu tiesību uz nekustamu īpašumu rašanās un nostiprināšanas sistēmu, zemesgrāmatu praktisko darbību, kā arī tiesu varas un izpildvaras kompetenci un funkcijas un viennozīmīgi secināja, ka jautājums par zemesgrāmatu sistēmas un zemesgrāmatu nodaļu turpmāko attīstību, to darbības pilnveidošanu un struktūras optimizēšanu ir izskatāms tikai kontekstā ar zemesgrāmatu atrašanos tiesu sistēmas ietvaros. Vēlamies iepazīstināt plašāku interesentu loku ar galvenajām atziņām, kas tika izteiktas jautājuma apspriešanas laikā un iekļautas galaziņojumā.
Uzmanība tika pievērsta šādiem argumentiem, kas nosaka zemesgrāmatu piederību tiesu varai. Zemesgrāmatu ieviešanas un funkcionēšanas pamatojumu nosaka materiālās tiesību normas, kas ir spēkā attiecīgā valstī. Latvijā lietu tiesību uz nekustamo īpašumu saturu, to rašanās, pārgrozīšanas un izbeigšanas nosacījumus regulē Civillikuma materiālās tiesību normas. Saskaņā ar Civillikuma 993. pantu nodošana vien vēl nenodibina nekustamā īpašuma ieguvējam īpašuma tiesību, to iegūst tikai ar iegūšanas tiesiskā pamata un par to izgatavotā akta ierakstīšanu zemesgrāmatās. Savukārt atbilstoši Civillikuma 994. pantam par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās. Ievērojot minēto, secināms, ka zemesgrāmatu ieraksti rada konstitutīvas sekas, jo no to izdarīšanas ir atkarīga lietu tiesību nodibināšana un juridiskā fakta iestāšanās. Pastāvot minētajiem apstākļiem, valsts, iekļaujot zemesgrāmatas tiesu varā, radījusi papildu aizsardzību gan nekustamajam īpašumam un tā īpašniekam, gan hipotekārajiem kreditoriem un trešajām personām, jo līdz ierakstīšanai zemesgrāmatā nekustamo īpašumu ieguvējam pret trešajām personām nav nekādu tiesību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes