Beidzamo nedēļu laikā sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos par ierastu lietu kļūst diskusijas par tiesnešiem un tiesas spriešanu. Gan dārgie Satversmes tiesas spriedumi skaļajās lietās, gan politiķu un tiesnešu savstarpējās laipnības pievērsušas daudzu uzmanību Satversmes tiesas spriedumu rūpīgai studēšanai un mēģināšanai tos izlasīt.
Šajā kontekstā aktuāls ir jautājums arī par to, kā būtu jāizturas pret Satversmes tiesas lemto. Par to, ka šīs tiesas spriedumi ir galīgi un izpildāmi, šaubu nav. Roma locuta est, causa finita est. Roma ir runājusi, un strīds ir beidzies. Šī no Romas katoļu baznīcas dziļajām tradīcijām nākusī frāze raksturo arī Satversmes tiesas lemto.
Līdztekus šai formulai laicīgajai varai vienmēr bijusi vēlme patapināt arī Romas pāvestu nemaldības formulu, proti, ka Romas pāvesta viedoklis ticības un morāles jautājumos ir vienīgais pareizais. Kritiskas diskusijas par šādu viedokli nav vēlamas, bet tā publiska apšaubīšana jau esot ķecerība.
Rodas iespaids, ka šādu attieksmi no politiķiem un sabiedrības sagaida arī tiesa. Nesenais pārmetums politiķiem par kāda sprieduma nepareizu izpratni lielā mērā ir pārmetums arī plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai. Tagad jau grūti pateikt, kurā rakstā un ziņu sižetā tā veidotāji ir vairāk atkārtojuši politiķu teikto vai arī pauduši savas šaubas un neizpratni. Tāpat diskusijas dažādās tīmekļa vietnēs parāda, ka arī sabiedrībai ir asi un varbūt nepatīkami jautājumi un pārdomas.
Demokrātiskas tiesiskas valsts pamatā ir ikviena tiesības paust savu viedokli par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem, kritizēt pieņemtos lēmumus un apšaubīt tos. Ikviens, kurš rīkojas ar valsts varu, ir pakļauts sabiedrības šaubām, un nav jautājumu, par kuriem sabiedrība nevarētu diskutēt. Tiesas spriedumiem ir likuma spēks, un tie ir jāpilda. Taču tas neliedz citām personām publiski paust kaut vai savu emocionālo nepatiku pret nolemto. Diskusijās var arī atklāties jauni apstākļi un būtiski pretargumenti tiesas lemtajam, kas spriedumā varbūt nav pamanīts. Tāpēc demokrātiskā tiesiskā valsti neviens nav nemaldīgs un nevar būt pasargāts no kritikas.