ŽURNĀLS Redaktora sleja

9. Marts 2010 /Nr.10 (605)

Pagaidu padome vai reformu padome

Grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas paredz Tieslietu padomes izveidošanu, šobrīd tiek gatavoti izskatīšanai Saeimā jau otrajā lasījumā. Tieslietu padome ir viens no tiem tiesību jautājumiem, par kuru ikvienam juristam ir savs viedoklis. Katram ir vīzija, kādam būtu jābūt šīs padomes sastāvam, kādas funkcijas tai vajadzētu piešķirt un cik nozīmīgs politiskā procesa spēlētājs ar šiem grozījumiem būtu jārada.

Kopumā tiesību ekspertu vērtējums Tieslietu padomei nav glaimojošs. Daudzi ir atzinuši, ka Tieslietu padomei neesot piešķirtas pietiekamas funkcijas, tā būšot tikai dekoratīva institūcija, lai formāli varētu izpildīt modernos tiesu varas neatkarības standartus. Tā vietā tiek prasīts jau šodien un tūlīt gandrīz visus tiesu varas jautājumus nodot Tieslietu padomes izlemšanai, lai veidotos reāla un efektīva padome, nevis pagaidu risinājums.

Jaunas valsts varas institūcijas var veidot dažādi. Var ar lielu pompu un skaļām konferencēm, ar likumu piešķirot plašas funkcijas un garantētu finansējumu. Var klusām un pakāpeniski, raugoties uz institūcijas paveikto, to rūpīgi vērtējot un secīgi paplašinot gan institūcijas funkcijas, gan svaru valsts iekārtā. Cilvēktiesību aizsardzības jomā mēs varam atrast piemērus gan vienam, gan otram ceļam. Šodienas Satversmes tiesa neradās vienā dienā ar vieniem likuma grozījumiem. Satversmes tiesas šodienas autoritāte visupirms ir Satversmes tiesas tiesnešu ikdienas smagā darba nopelns jau no tiesas pirmās darba dienas. Un smagajam darbam sekoja gan sabiedrības uzticība, gan arī likuma grozījumi, kas paplašināja un stiprināja Satversmes tiesas lomu. Savukārt gadsimtu mijā aizsākto kādas citas institūcijas ieviešanu katrs var izvērtēt pats.

Tieslietu padomes veidošana acīmredzami iecerēta kā vairāku soļu rīcības modelis. Tieslietu padomes izveidošana ir tikai sākums. Tālākais risinājums jau būs atkarīgs ne tikai no politiķiem, bet arī no pašas Tieslietu padomes un tiesnešu saimes – cik stipru un ietekmīgu Tieslietu padomi viņi vēlēsies. Ja šobrīd Tieslietu padomei piešķirtās funkcijas tiek reducētas tikai līdz mantiju un tiesnešu apliecību apstiprināšanai, tad tā nav tikai likumprojekta kritika. Tas parāda izpratni par to, kādu Tieslietu padomes lomu mēs redzam. Ja Tieslietu padomes loma ir tikai roku pacelšanā, balsojot par likumā paredzētiem jautājumiem, tad patiešām nav nekādas nozīmes tam, kādas funkcijas tai tiek piešķirtas.

Likumprojekts neliedz Tieslietu padomei uzņemties aktīvu lomu tiesu sistēmas reformās un tiekties noteikt šo reformu dienaskārtību. Tieslietu padomes statuss ļauj šai padomei kļūt par tiesu reformu veidotāju un nozīmīgu sarunu partneri gan parlamentam, gan valdībai. Tikai tas prasa vīziju par to, kādai jābūt tiesu sistēmai, smagu darbu un atbildību par savu rīcību. Ja tiesu sistēma tam ir gatava, Tieslietu padome izdosies. Ja Tieslietu padome nevēlēsies šo lomu uzņemties, tai piešķirto funkciju apjoms neko nemainīs.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte, Jānis Pleps
Numura tēma
Pārmaiņas tiesu varā ir vajadzīgas, bet tās nenāks viegli  
Pagājušā gada nogalē Dr.iur. Sanita Osipova, Aigars Strupišs un Aija Rieba izstrādāja pētījumu "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves" ar mērķi "atrast slēptās rezerves tiesu varas ...
9 komentāri
Aigars Strupišs, Sanita Osipova, Aija Rieba
Numura tēma
Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves
Pētījuma mērķis bija atrast slēptās rezerves tiesu varas darbībā, kuras ļautu ar minimālu resursu patēriņu sakārtot un efektivizēt tiesu darbību. Pētījumam atvēlētais īsais laiks (2009. gada 12. oktobris – 1. decembris) ...
7 komentāri
Irēna Kucina
Skaidrojumi. Viedokļi
Nolēmumu izpilde bērnu pārrobežu nolaupīšanas lietās
Turpinot analizēt būtiskus trūkumus regulējumā, kas ir saistīts ar bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem,1 autore šajā rakstā vēlas pievērsties jautājumam par nolēmumu izpildi. Šobrīd kā starptautiskajā ...
2 komentāri
Reinis Bērziņš
Nedēļas jurists
Reinis Bērziņš
4 komentāri
Sandis Bērtaitis
Skaidrojumi. Viedokļi
Kompetences dalījums starp notāriem un dzimtsarakstu nodaļām
Nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" slejās pēdējā laikā aktīvi tiek debatēts par tiesu atbrīvošanu no "tehnisku" lietu izskatīšanas, proti, tiek apsvērta iespēja no vispārējās jurisdikcijas tiesu kompetences izņemt laulību ...
3 komentāri
AUTORU KATALOGS