Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

27. Aprīlis 2010 /Nr.17/18 (612/613)

Divdesmit gadi kopš Latvijas Neatkarības deklarācijas: valststiesību attīstības tendences un risinājumi
3 komentāri
Dr.iur.
Ringolds Balodis
LU Juridiskās fakultātes profesors
Dr.iur.
Annija Kārkliņa
LU Juridiskās fakultātes docente

"Mums ir tikai viena Latvija, un mēs visi esam atbildīgi par tās likteni." Ar šādu lozungu vien pirms dažiem mēnešiem atsevišķi Augstākās padomes deputāti, kas 1990. gada 4. maijā balsoja par Neatkarības deklarāciju, aicināja rīkot jaunas Satversmes sapulces vēlēšanas un veidot jaunu Satversmi. No esošās negrozīti, pēc viņu ieskata, jāatstāj tikai Satversmes pirmie četri panti. Viņi norāda, ka Latvijai vajadzīga konstitūcija, kas daudz labāk atbilstu moderno laiku prasībām un sekmētu valsts vispusīgu attīstību.1 Līdzīgās domās ir arī Biznesa augstskolas "Turība" docents Aksels Rēcs,2 kas uzskata, ka jauna konstitūcija Latvijas politiski nenopietnajām spēlītēm būtu nopietna barjera. Tā nodrošinātu nepieciešamo stabilitāti. Šiem viedokļiem nepiekrītot, raksta autori 4. maija noskaņās centīsies aplūkot pēdējos 20 gadus, lai raksta beigās atbildētu uz jautājumu: vai tiešām Latvijai ir vajadzīga jauna satversme?

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
4
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
V. Rožukalns
5. Maijs 2010 / 18:00
1
ATBILDĒT
Rakstā minēts: „Pilsoņu kongresa (turpmāk tekstā - PK) komiteja, iepazinusies ar Neatkarības deklarāciju, 1990. gada 15. maijā konstatēja, ka tas ir tiesiski korekts un politiski izsvērts dokuments, kura pamatnostādnes atbilst arī PK gribai.27 Līdz ar to PK kā neatkarības atjaunotājam zuda jēga, jo uzdevums bija izpildīts un mērķis - Latvijas valsts atjaunošana - bija sasniegts.”

Diezgan virspusēji- vai ar deklarācijas pasludināšanu jau valsts atjaunošanas mērķis sasniegts?

Latvijas Komiteja tik tiešām deklarācijas tekstu atzina par tiesisku korektu, jo tajā faktiski bija atzīta 18. Novembra valsts pastāvēšana de iure. Teorētiski deklarēt valsts atjaunošanu var jebkurš – arī okupētājvalsts administrācija: PSRS prezidents, Augstākā Padome, vietējā administrācija un pats par sevi tas ir tikai apsveicami. Problemātiski vai jebkurš tiesību subjekts, kas deklarē valsts pastāvēšanu, ir tiesīgs tās vārdā pieņemt likumus. Un šajā jautājumā Pilsoņu Kongress nebija vienisprātis ar Augstāko padomi, tā kā par PK pastāvēšanas jēgas zudumu runāt vēl bija pāragri.

Pilsoņu Kongress bija 1918.gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas tiesiskā pārstāvība okupētajā tās teritorijā. Līdz ar to tās kompetencē bija atstājami jautājumi gan par pirms okupācijas perioda likumu piemērošanas atjaunošanu, gan tiesības uzlikt veto tiem L(PS)R Augstākās Padomes normatīvajiem aktiem, kuri ir pretrunā ar 18. Novembra Latvijas Satversmi, tās likumiem, neatbilst valsts tiesiskās pēctecības nodrošināšanas konceptam vai ir klajā pretrunā ar Latvijas valsts augstākās suverenitātes nesēja- Pilsoņa Kopuma (profesora Kārļa Dišlera lietotais apzīmējums) interesēm. Faktiski Pilsoņu Kongresam (Latvijas Komitejai) vajadzēja pildīt tādu kā konstitucionālās uzraudzības funkciju.

Tā kā Latvijas Komiteja bija gatava sadarboties ar Augstāko Padomi nacionālās valsts atjaunošanās procesā, tad arī ar to izskaidrojams Latvijas Komitejas 15. maija paziņojuma salīdzinoši pozitīvā attieksme pret Augstākās padomes 4. Maija deklarāciju. Pretēji notikumu attīstībai Igaunijā, Latvijas Augstākā Padome pilnībā atteicās jebkādā veidā sadarboties ar pilsoņu kustības izveidotajām struktūrām.





E
28. Aprīlis 2010 / 10:45
0
ATBILDĒT
Ļoti precīzs un izvērsts raksts. Pateikts viss būtiskais. Svarīga ir arī šo pēdējo 20 gadu periodizācija un atsevišķo periodu raksturojums. Aptverta gandrīz visa literatūra par šo tēmu. Šim rakstam jābūt obligātai lasāmvielai studentiem.
Subaru
27. Aprīlis 2010 / 15:37
0
ATBILDĒT
R.Balodis, gandrīz jāsaka, ka ir kā klasiķis, un izteicieni arīdzan orģināli, gan par neatkarības "dozēšanu", gan, ka mums kā Lāčplēšiem jānokrata tiesiskā nihilisma un citas problēmas!:)



visi numura raksti
Gatis Litvins
Diskusija
Vai ir jāmaina Uzņēmumu reģistra lēmumu pārsūdzības piekritība un pakļautība
Pētījuma "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves" autori Sanita Osipova, Aigars Strupišs un Aija Rieba norāda: ierobežojot pārsūdzēšanas iespējas atsevišķu lietu kategorijās, vai arī ...
3 komentāri
Edgars Pastars
Skaidrojumi. Viedokļi
Par būtiskām izmaiņām iestāžu amatpersonu un darbinieku atlīdzības regulējumā
Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam (turpmāk tekstā – Atlīdzības likums), kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, Saeima 2010. gada 15. aprīlī pieņēma apjomīgus grozījumus, kas attiecas uz ...
Romāns Apsītis
Nedēļas jurists
Romāns Apsītis
Sandis Karelis
Skaidrojumi. Viedokļi
Par Uzņēmumu reģistra pievienošanu tiesu sistēmai
3 komentāri
Jānis Pleps
Notikums
Latvijas Satversmes sapulcei – 90
Pirms deviņdesmit gadiem – 1920. gada 1. maijā – uz savu pirmo sēdi sapulcējās pirmais Latvijas tautas ievēlētais parlaments – Latvijas Satversmes sapulce. Satversmes sapulces uzdevums bija Latvijas tautas vārdā izšķirties par ...
AUTORU KATALOGS