ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Virzītais Likumprojekts rezonē ar gadiem ilgstošajām tiesvedībām starp kolektīvā pārvaldījuma organizāciju “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju akadēmija/Latvijas Autoru apvienība” (AKKA/LAA)un Latvijas lielākajām raidorganizācijām. Iespējamo ļaunprātīgo dominējošā stāvokļa izmantošanu AKKA/LAA darbībās pēc Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) un Latvijas Tirgotāju asociācijas iesniegumiem ir izvērtējusi arī Konkurences padome, pirmajā gadījumā nesaskatot, savukārt otrajā – konstatējot Konkurences likuma⁴ 13. panta pārkāpumus.⁵ Konkurences padomes lēmumi abās lietās ir pārsūdzēti administratīvā procesa kārtībā, un tiesvedība vēl turpinās.⁶ Strīdus ābols visos gadījumos ir atlīdzība, kas maksājama par AKKA/LAA pārstāvēto autoru darbu izmantošanu. Gan raidorganizācijas, gan tirgotāji pārmet AKKA/LAA, ka tās noteiktie tarifi ir nesamērīgi un tiek piemēroti vienpusēji, ignorējot darbu izmantotāju intereses. AKKA/LAA savukārt oponē, ka darbu izmantotāji izvairās no atlīdzības maksāšanas un nemaz nemēģina rast kompromisu jautājumā par atlīdzības lielumu.

Šādā situācijā jāpiekrīt Likumprojekta anotācijā paustajam, ka spēkā esošais Autortiesību likuma (turpmāk arī – AL) regulējums ir neefektīvs, tādēļ maināms.⁷ Raksta mērķis ir izvērtēt, vai Likumprojekts dos gaidīto situācijas uzlabojumu. Šim nolūkam vispirms tiks sniegts ieskats kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības būtībā un principos. Pēc tam tiks apskatīta šobrīd piemērojamā licences atlīdzības noteikšanas kārtība, izvērtējot tās stiprās un vājās vietas. Iegūtie secinājumi tiks salīdzināti ar Likumprojektā iestrādāto atlīdzības veidošanas procedūru, tāpat tiks sniegts paredzēto grozījumu vērtējums, kā arī atsevišķi ierosinājumi.

I. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas

1. Definīcija un darbības apraksts

Rakstā lietots saīsināts apzīmējums – “kolektīvā pārvaldījuma organizācija”, jo Autortiesību likumā izmantotais aprakstošais autoru (vai blakustiesību subjektu) mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas jēdziens ir pārāk garš un neparocīgs. Tas būtu līdzīgi kā komersantu saukt nevis par komersantu, bet par komercreģistrā ierakstītu fizisko personu vai komercsabiedrību.⁸ Juristu vajadzībām ērtāks būtu speciāls juridisks termins un atbilstoša legāldefinīcija.⁹ Savukārt vidusmēra nejuristam pat pilnais apzīmējums nesniedz vajadzīgo skaidrību par to, kas tās ir par organizācijām un ar ko tās nodarbojas. Presē attiecībā uz AKKA/LAA bieži tiek izmantots jēdziens “autortiesību aģentūra”, kas pēc būtības ir pavisam cita veida organizācija, jo nodarbojas ar tiesību individuālu licencēšanu. Savukārt jēdziens “autortiesību organizācija” ir pārāk vispārīgs.

Kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir autoru vai blakustiesību subjektu izveidota biedrība, kas kopīgi un vienoti administrē autoru vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības.¹⁰ Tās darbībā var izdalīt šādus galvenos uzdevumus: (1) administrējamo tiesību iegūšana no tiesību īpašniekiem, noslēdzot attiecīgu pārstāvniecības līgumu, (2) licences līgumu slēgšana ar darbu izmantotājiem un licenču izsniegšana, (3) licences atlīdzības iekasēšana par darbu izmantošanu un sadale starp tiesību īpašniekiem, (4) darbu izmantošanas uzraudzība, tajā skaitā tiesību īpašnieku interešu aizsardzība neautorizētas izmantošanas gadījumos.¹¹ Tomēr kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbība neaprobežojas tikai ar inkasācijas pakalpojumiem. Vairums kolektīvā pārvaldījuma organizāciju izglīto sabiedrību autortiesību un blakustiesību aizsardzības jautājumos un kā lobiji iesaistās likumdošanas procesos. Tās var veidot speciālus fondus tiesību īpašnieku vajadzībām,¹² tādējādi pildot arī sociālas un kultūru atbalstošas funkcijas.¹³

Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas administrējamais repertuārs veidojas divos posmos. Pirmkārt, tā slēdz tiešus pilnvarojuma līgumus ar vietējiem tiesību īpašniekiem par viņu autortiesību vai blakustiesību aizsardzību.¹⁴ Otrkārt, tā slēdz savstarpējās pārstāvniecības līgumus ar ārvalstu kolektīvā pārvaldījuma organizācijām par ārvalstu tiesību īpašnieku tiesību administrēšanu savā darbības teritorijā.¹⁵ Tā kā savstarpējo pārstāvniecības līgumu sistēma aptver lielāko daļu pasaules valstu, tad kolektīvā pārvaldījuma organizācija šādā veidā iegūst tiesības administrēt gandrīz visas pasaules repertuāru.

Kā tiesību īpašnieku pilnvarniece kolektīvā pārvaldījuma organizācija pirmkārt darbojas savu pilnvaras devēju interesēs un uzdevumā.