Latvijas Universitātes komanda jau astoto reizi pēc kārtas piedalījās pasaules vērienīgākajās un prestižākajās šķīrējtiesas procesa izspēles sacensībās – Willem C. Vis International Commercial Arbitration Moot, kas šogad atzīmēja savu septiņpadsmito gadskārtu. Komandas sastāvā, kuru vadīja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docētāja Inga Kačevska, bija Sandra Bikauniece, Anna Sergijenko, Ivars Kepe un Aleksandrs Fillers.
Kā gandrīz katru gadu, sacensību organizētāju un atbalstītāju vidū bija Ņujorkas, Londonas, Stokholmas, Vīnes universitāšu pārstāvji, Austrijas šķīrējtiesas institūts, kā arī ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisija. Sacensību dalībnieku loks bija vēl plašāks nekā citkārt – izspēlēs piedalījās 252 komandas no 62 pasaules valstīm.
Dalība starptautiskajās sacensībās studentiem vienmēr ir bijis izaicinājums, jo finālā Vīnē četrdesmit minūšu prezentācijā ir skaidri un pārliecinoši jāpierāda pusgadu ilgā komandas darba rezultāti. Dalība šajā izspēlē ir izaicinājums arī tādēļ, ka tiesneši ir pazīstami arbitrāžas speciālisti no Eiropas vadošo advokātu birojiem, zinātnieki un praktiķi, kuri ar veikliem jautājumiem mēdz novest strupceļā pat visrūpīgāk izplānoto tiesisko pozīciju. Taču vislielākais izaicinājums ir stāties pretī saviem kolēģiem no Eiropas Savienības, ASV, Kanādas, Indijas, Ķīnas, Malaizijas, Filipīnu salām un vairākām citām pasaules valstīm, iepazīt visdažādākās kultūras, atšķirīgo juridisko domāšanu un pasniegšanas mākslu.
Sacensības noritēja gan mutiski, gan rakstiski. Vispirms tika gatavots prasītāja memorands, pēc tam katrai komandai tika atsūtīts pretinieka komandas prasītāja memorands, uz kuru bija jāsagatavo atbildes pozīcija. Pēc tam sākās treniņi mutiskajām kārtām.
Latvijas Universitātes komanda sacentās ar Noidas universitātes komandu no Indijas, Virdžīnijas un Lojolas universitātes pārstāvjiem no ASV, kā arī ar Hanoveras universitāti no Vācijas.
Kāzusa problēmjautājumi bija vairāki. Galvenokārt tie bija saistīti ar līgumā ietvertās garantijas interpretāciju, preču neatbilstību un preču novēlotu piegādi, ņemot vērā gan prasītājam, gan atbildētājam labvēlīgos tiesiskos un praktiskos apstākļus. Kā piemērus var minēt šādus jautājumus:
1. Vai, sniedzot garantiju, ka prece atbilst pārdošanas valstī spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, pārdevējs uzņemas piegādāt preces, kas atbilst normatīvajiem standartiem, kas pieņemti pēc preču pirkuma-pārdevuma līguma noslēgšanas? Ja jā, kāda nozīme ir tam, cik nākotnes izmaiņas bija paredzamas?
2. Cik skaidri ir jānosaka preču piegādes galējais termiņš, lai tas būtu neapstrīdams, un kāda nozīme ir pircēja darbībām pēc piegādes termiņa iestāšanās?
3. Kas pārdevējam būtu jādara, lai iegūtu tiesības atsaukties uz nepārvaramu varu kā preču novēlotas piegādes cēloni?
4. Cik tālu sniedzas pārdevēja pienākums mazināt savus zaudējumus?
Attiecībā uz procesuālo tiesību aspektiem kāzusā tika ietverti jautājumi par divu pakāpju arbitrāžas klauzulu un uzņēmumu pārstāvju līmeņa nozīmi samierināšanas sarunās.
Kāzuss tika risināts saskaņā ar 1980. gada ANO Vīnes konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem,1 1994. gada UNIDROIT Starptautisko komerclīgumu principiem,2 kā arī (šogad) Austrālijas Starptautiskās šķīrējtiesas centra (ACICA) noteikumiem.3
Veiksmīgai dalībai starptautiskajās tiesu izspēles sacensībās liela nozīme ir gan komandas darbam, gan pasniedzēju ieguldījumam, gan arī fakultātes finansiālajam atbalstam. Tā, piemēram, atšķirībā no daudziem citiem Willem C. Vis izspēļu dalībniekiem Latvijas Universitātes komandas ceļa, dalības un uzturēšanās izdevumi tika segti pilnībā.
Anna Sergijenko, LU Juridiskās fakultātes studente
1 Sk.: http://www.cisg.law.pace.edu/cisg/text/treaty.html
2 Sk.: http://www.unidroit.org/english/principles/contracts/main.htm.