Civilprocesā ir būtiski savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības vai likumiskās intereses aizsargāt iespējami ātri un efektīvi. Neraugoties uz šādu nepieciešamību, visai bieži rodas apstākļi, kuros lietas izskatīšana noris nepietiekami ātri vai tā tiek apzināti vilcināta. Saprotams, ka Civilprocesa likuma1 (turpmāk – CPL) 23. nodaļas regulējums nav vienīgais aspekts, kas tiesvedībā esošo lietu izskatīšanu paildzina, bet civilprocesuālajā ekonomijā arī šīs nodaļas normām ir sava loma.
Šajā rakstā tiks aplūkots lietas izskatīšanas atlikšanas institūts civilprocesā, tā iespējamās nepilnības, nepieciešamie uzlabojumi, kā arī piemērošanas aspekti. Par mērķi, veidojot šo apskatu, tiek izvirzīta vēlme turpināt diskusiju par tiesvedības efektivitātes jautājumiem, kas īpaši šobrīd, kad tiesās esošo lietu skaits ir ievērojams, ir nepieciešami. Rakstā secīgi ietverts esošā regulējuma vērtējums, salīdzinājums ar citiem procesuālajiem likumiem, kā arī iespējamās izmaiņas, kas sekmētu procesuālo ekonomiju.
I. Lietas izskatīšanas atlikšanas institūta jēdziens
Lietas izskatīšanas atlikšana ir atkāpe no vispārējās civilprocesa gaitas, jo pamatā lietas izskatīšanai vajadzētu notikt nepārtraukti un vienas tiesas sēdes ietvaros.2 CPL 156. panta pirmajā daļā noteikts: ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, liecinieks, eksperts vai tulks, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt. Saprotams, ka tiesvedībā esošo lietu sarežģītība, dalībnieku skaitliskais sastāvs vai tiesās pastāvošie ieradumi rada šķietamu iespaidu, ka lietas izskatīšanas atlikšana ir normāla parādība ikvienas tiesvedības ietvaros. Šādai šķietamībai būtu jādara gals, un lietas izskatīšanas atlikšana būtu jāpieņem kā īpaša atkāpe no vispārējās kārtības.
Profesors Vladimirs Bukovskis pamatoti ir norādījis, ka process ir dinamiska parādība un procesa pastāvēšanas nosacījums ir kustība un darbība.3 Tātad lietas izskatīšanas atlikšana ir īpašs gadījums, kas prasa papildu uzmanību gan šo procesuālo institūtu piemērojot, gan vērtējot esošo regulējumu. Lietas izskatīšanas atlikšana civilprocesā ir ierosinātas civillietas izskatīšanas nobīde laikā, kas pamatota ar civilprocesa regulējošo tiesību normatīvo aktu noteikumiem, par ko pieņemts attiecīgs lēmums, nemazinot lietas dalībnieku tiesības uz lietas izskatīšanu likumā noteiktajā kārtībā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes