ŽURNĀLS Redaktora sleja

11. Oktobris 2011 /Nr.41 (688)

Mērķis neattaisno visus līdzekļus
2 komentāri
Dr.iur.
Gatis Litvins
 

Turpmāk par ceļu satiksmes drošību rūpēsies ne tikai policisti, bet arī desmitiem stacionāro un pārvietojamo fotoradaru, kuru izmantošana policijas darbā ir progresīvs un atbalstāms solis. Tomēr tiesībsargs un sabiedriskās organizācijas norāda, ka tiesiskais regulējums attiecībā uz fotoradaru izmantošanu ceļu satiksmes uzraudzībā neatbilst Satversmei. Šobrīd valsts pārvalde nenoskaidro, kura persona konkrēti izdarījusi administratīvo pārkāpumu. Protokolu – lēmumu – automātiski nosūta transportlīdzekļa turētājam vai īpašniekam, lai gan ne vienmēr tas ir arī administratīvā pārkāpuma subjekts, turklāt atļautā ātruma pārsniedzējs var būt tikai fiziska persona, savukārt transportlīdzekļa turētājs vai īpašnieks var būt arī juridiska persona. Ja uzliktais naudas sods netiek samaksāts noteiktajā termiņā, transportlīdzekļa īpašnieks spiests uzņemties administratīvajam pārkāpējam pienākošās tiesiskās sekas, pretējā gadījumā iestājas aizliegums veikt konkrētā transportlīdzekļa reģistrāciju vai valsts tehnisko apskati. Īpašnieks var atgūt radušos zaudējumus ar regresa prasību civilprocesuālā kārtībā.

Ceļu policija noraida pārmetumus, jo pašreizējā kārtība esot efektīvs veids, kā nodrošināt ceļu satiksmes drošību, neraugoties uz to, ka ir iespējams saprātīgāks līdzsvars starp valsts pārvaldes efektivitātes un taisnīguma principiem, ievērojot būtiskus administratīvā procesa un administratīvā pārkāpuma lietvedības pamatelementus.

Likumā jāparedz iespēja, ka transportlīdzekļa turētājs vai īpašnieks var samierināties, atzīt savu vainu un samaksāt piespriesto naudas sodu; nepiekrist protokolam – lēmumam – un atzīt sevi par transportlīdzekļa vadītāju, iegūstot tiesības apstrīdēt administratīvā pārkāpuma lietvedībā pieņemtos lēmumus; nepiekrist protokolam – lēmumam – un norādīt konkrētu, identificējamu, eksistējošu un iestādei sasniedzamu personu, kas vadījusi tās īpašumā esošu transportlīdzekli. Ja norādīto personu iestāde nevar identificēt un atrast, tad sekas iestājas transportlīdzekļa turētājam vai īpašniekam, kam kā augstas bīstamības objekta valdītājam jāzina, kas vada tā transportlīdzekli, un nepieciešamības gadījumā jāspēj norādīt un pierādīt šo faktu.

Tiesiskā valstī ar likumu nevar īstenot mērķi (šajā gadījumā – nodrošināt satiksmes drošību) par katru cenu. Metodēm, kas ļauj sasniegt mērķi, jābūt saprātīgām, pamatotām un īstenošanas kārtībai jāatbilst taisnīguma principam.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Ozoliņš
30. Maijs 2012 / 01:57
0
ATBILDĒT
Jau senās Ķīnas domātājs Konfūcijs uzsvēra, ka “nedrīkst slepkavot tautu par izdarītajiem noziegumiem, iepriekš neiemācot tai uzvedības noteikumus. Vainīgais ir jāpāraudzina nevis jānocērt tam galva” , bet Šarls Luijs de Monteskjē savā darbā “Par likuma garu” formulēja prasību, ka labs likumdevējs rūpējas netik daudz par sodu, kā par nozieguma novēršanu . Kā liecina tiesu prakse [2012.gada 2. martā Lieta Nr.A42794009143/AA43-0346-12/2] Administratīvo pārkāpumu lietās personas saukšana pie administratīvās atbildības nedrīkst tikt balstīta uz pieņēmumiem un jebkuras šaubas ir tulkojamas par labu personai, kura var tikt saukta pie administratīvās atbildības. Administratīvā pārkāpuma protokoli - lēmumi kas balstīti uz fotoradariem pierāda to, ka sods balstīts uz pieņēmuma par faktisko braukšanas ātrumu.Jo pat supermodernie radari pieļauj kļūdu
Staņislavs
30. Maijs 2012 / 01:35
0
ATBILDĒT
Pašreizējā kārtība ir efektīvs veids, kā iekasēt naudu no transportlīdzekļa īpašniekai vai turētāja.

Ja likumdevējs gribētu ierobežot momentāno ātrumu, tad CSL būtu izteikts momentānā ātruma ierobežojumi. Taču noteikumi nosaka braukšanas ātruma ierobežojumus. Ja svarīgi būtu noteikt pārvietošanās ātrumu metra ietvaros braukšanas ātrumu būtu izteikts ar precizitāti m/s. Braukšanas ātrums un momentānais ātrums ir divi dažādi ātrumi. Atļautais braukšanas ātrums CSL un Ceļa satiksmes noteikumos ir noteikts un izteikts km/h un tikai par šo noteikto mērvienību daudzumu (km) normatīvajā aktā noteiktajā laika posmā (stundā) (50km/h vai 90 km/h) pārsniegšanu saskaņā ar normatīviem aktiem var tikt piemērots administratīvais sods.Ierobežojošās tiesību normas nav tulkojamas paplašināti.Par pierādījumu tam, ka minētie apsvērumi nav bez pamata piedāvāju aplūkot PADOMES REGULĀ (EEK) Nr. 3821/85 (1985. gada 20. decembris) par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (OV L 370, 31.12.1985, p.8) pielikumā iekļauto definīciju kurā tiek definēts, kas ir uzskatāms par atļautā maksimālā ātruma pārsniegšanu un proti: “ātruma pārsniegšana” ir autotransporta līdzeklim atļautā maksimālā ātruma pārsniegšana, ko definē kā par 60 sekundēm ilgāku laika periodu, kurā transportlīdzekļa izmērītais ātrums pārsniedz Padomes 1992. gada 10. februāra Direktīvā 92/6/EEK par ātruma ierobežošanas ierīču uzstādīšanu un izmantošanu noteiktu kategoriju transportlīdzekļos Kopienā ( 17 ) uzstādāmo ātruma ierobežošanas ierīču iestatījumu.
visi numura raksti
Ēriks Kalnmeiers, Sannija Matule
Numura tēma
Zādzība prokuratūrā ir ārkārtējs notikums
Piecpadsmit gadu laikā divas zādzības no prokuratūras, līdzi ņemot krimināllietu materiālus, ne vien skaitliski, bet arī pēc nodarījuma objekta neļauj šos noziegumus ierindot ikdienišķo notikumu klāstā. Uz to norāda arī ...
5 komentāri
Numura tēma
Krimināllietas materiālu atjaunošanas teorētiskie un praktiskie apsvērumi
Par zādzību un apstākļiem, kas saistīti ar ielaušanos Zemgales tiesas apgabala prokuratūras ēkā Jelgavā, nozogot vairāku kriminālprocesu materiālus, plašāk lasiet šajā pašā numurā publicētajā sarunā ar ģenerālprokuroru ...
1 komentāri
Edgars Korčagins
Skaidrojumi. Viedokļi
Neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma kompensēšana
Šī raksta mērķis ir sniegt viedokli par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma kompensēšanu, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, saistībā ar Latvijas Republikas ...
Gints Vilgerts
Nedēļas jurists
Gints Vilgerts
4 komentāri
Ilze Gredzena
Numura tēma
Pārdomas par valsts atbildību nozaudēto krimināllietu sakarā
No Prokuratūras likuma 1. panta pirmās daļas izriet, ka prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros. No tā vispārīgi izriet ...
3 komentāri
AUTORU KATALOGS