ŽURNĀLS Informācija

1. Novembris 2011 /Nr.44 (691)

Mediācija kā uzņēmējdarbības joma
3 komentāri
Dr.iur.
Gatis Litvins
 

Mediācija kā strīdu risināšanas metode arī Latvijā kļūs pazīstamāka un arvien vairāk cilvēku izvēlēsies to kā alternatīvu tiesvedībai. Šādu prognozi ļauj izdarīt vismaz divi apstākļi. Pirmkārt, neesam tālu līdz brīdim, kad šīs metodes izmantošanai būs tiesisks pamats, jo Tieslietu ministrija ir izstrādājusi Mediācijas likumprojektu, un, otrkārt, arvien vairāk cilvēkiem interesē, kā mediācija izmantojama sadzīvisku un tiesisku strīdu risināšanā, par ko liecina kuplais apmeklētāju skaits šā gada 19. oktobra Latvijā jau zināmā mediācijas eksperta Artūra Trosena (Arthur Trossen) publiskajā lekcijā "Mediācija.

komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Dana Rone
16. Novembris 2011 / 16:25
0
ATBILDĒT
Ikdienā, palīdzot klientiem tiesas procesā, aizvien biežāk sastopu advokātus, kas patiešām palīdz klientiem virzīties uz izlīgumu, izmantojot integrētās mediācijas metodes. Advokāti ir labi informēti par to, kas ir mediācija un māk šīs prasmes izmantot klientu labā. Tāpat par tiesnešiem varu teikt, ka aizvien biežāk viņi ar savu rīcību sekmē tiesvedības dalībnieku iespējas noslēgt izlīgumu. Tāpēc mana pārliecība ir, ka mediācija dod labus rezultātus un to aizvien vairāk māk izmantot gan advokāti, gan tiesneši.
Jurčiks
4. Novembris 2011 / 11:39
0
ATBILDĒT
Piekrītu DNS. Kopš advokatūra pārtapa no palīdzības par lielo biznesu, lietas ir mainījušās tikai uz slikto pusi
DNS
1. Novembris 2011 / 08:52
0
ATBILDĒT
Arī procesā stāv rakstīts, ka tiesnesim VISPIRMS jācenšas puses samierināt.Tas netiek darīts. Netiek arī izskaidroti sprieduma motīvi, tādēļ viena vai abas puses vienmēr paliek neapmierinātas. No tā rodas mūžīgās pārsūdzības un garie lietu izskatīšanas termiņi.Rezultātā vinnē TIKAI abu pušu advokāti, kuru honorārs nav atkarīgs no sprieduma. Tiesnešiem pašā būtībā jāmaina attieksme pret pusēm un beidzot jāierobežo advokātu atklātais melīgums un naudaskāre...
visi numura raksti
Loreta Skaburska
Skaidrojumi. Viedokļi
Privātās dzīves neaizskaramības krimināltiesiskie aspekti
Privātās dzīves neaizskaramība, personu privātums un tiesības mūsdienās kļūst arvien aktuālākas. Tiesību nezināšana un neievērošana rada situācijas, kad netiek nodrošinātas personas tiesības netraucēti un brīvi baudīt ikdienu ...
19 komentāri
Aleksandrs Berjozkins
Skaidrojumi. Viedokļi
Neprivileģēto prasītāju tiesības apstrīdēt Eiropas Savienības tiesību aktus
Jautājums par neprivileģēto prasītāju locus standi Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību aktu apstrīdēšanā tradicionāli ir bijis ļoti aktuāls kā viena no jomām, kur ES tiesām ir tikusi veltīta pamatīga kritika.1 Kopš ...
Jekaterina Lapina
Skaidrojumi. Viedokļi
Mantas aresta pamats un apjoma noteikšanas kritēriji
Rakstā izvērtēts jautājums gan par to, kas var būt par pamatu aresta uzlikšanai mantai, gan arī formulēti daži arestējamās mantas apjoma noteikšanas kritēriji pašlaik spēkā esošo normatīvo aktu kontekstā, sniedzot, iespējams, ...
12 komentāri
Filips Kļaviņš
Nedēļas jurists
Filips Kļaviņš
2 komentāri
Dina Gailīte, Jānis Pleps
Akadēmiskā dzīve
Juristi piedalās Pasaules latviešu zinātnieku kongresā  
Pagājušajā nedēļā, no 24. līdz 27. oktobrim, Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī un Liepājā noritēja Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku III kongress un Letonikas IV kongress. Tā darbs ritēja paralēli 45 dažādu zinātņu sekcijās, ...
AUTORU KATALOGS