Jau ierasti par sava veida izklaides formu kļuvusi Satversmes grozīšana. Pieejami dažādi Satversmes grozījumu projekti un idejas, pilsoņi par dažiem projektiem pat vāc parakstus, kā arī Satversmes grozīšana ik pa brīdim izpelnās plašu sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu uzmanību.
Šobrīd iezīmējas jauna pieeja Satversmes grozījumu priekšlikumiem – ir piedāvāti reāli priekšlikumi grozīt Satversmes 77. pantā minētās Satversmes normas, proti, Latvijas valsts iekārtas konstitucionālo pamatu. Līdz šim dažādos Satversmes grozījumu priekšlikumos saglabājās tendence izvairīties no grozījumiem Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. un 77. pantā. Tagad viens Satversmes grozījumu projekts paredz noteikt vēl vienu valsts valodu, savukārt cits projekts – skaidri pateikt, ka šie Satversmes panti nav grozāmi.
Tajā pašā laikā varētu apsvērt, vai jau šobrīd iespējams iedomāties Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77. panta tehnisku grozīšanu? Šie Satversmes panti noteic un precīzi raksturo Latvijas Republikas valstisko identitāti un konstitucionālos pamatprincipus. Ja kaut kas šajās normās tiktu grozīts, tā noteikti vairs nebūtu tā pati Latvijas Republika. Visdrīzāk, šādā gadījumā arī nepietiktu ar viena Satversmes panta grozīšanu, bet tas prasītu plašāku Satversmes reformu, ko lieliski uzrāda sagatavotais likumprojekts par otras valsts valodas ieviešanu. Un šādos gadījumos drīzāk vajadzētu runāt nevis par Satversmes grozījumu, bet par jaunu Satversmi.
Satversme balstās uz 1918. gada 18. novembra Latvijas Republikas proklamēšanas aktu. Tajā skaidri un nepārprotami ir ietvertas Latvijas valsts konstitucionālā pamata normas, kuras šobrīd aizsargā Satversmes 77. pants. Līdz ar to Satversmes 77. panta kārtībā izdarītie Satversmes grozījumi pēc būtības nozīmētu citu Latvijas Republiku,
ar savādāku identitāti un konstitucionālajām vērtībām.
Domājot par Satversmes 77. panta procedūru, nevar nepievērst uzmanību kādam interesantam apstāklim. Satversme atbilstoši Satversmes tēvu iecerei ir procedūru konstitūcija, proti, tajā precīzi minētas valsts varas institūciju pilnvaras, to īstenošanas kārtība un nosacījumi. Savukārt Satversmes 77. pants šajā ziņā ir pārsteidzoši nepilnīgs. Tas tikai pasaka, ka Latvijas valsts konstitucionālo pamatu var pārgrozīt tautas nobalsošanā. Bet nekas nav noteikts par šādas tautas nobalsošanas procedūru, sarīkošanas termiņiem un citiem procedūras noteikumiem. Varbūt Satversmes 77. pants domāts kā teorētiska iespēja, kuras praktisku īstenošanu Satversmes tēvi nemaz nav pieļāvuši.