ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

17. Janvāris 2012 /Nr.3 (702)

Vēlreiz par pierādījumu un pierādīšanas izpratni
5 komentāri
Dr.hab.iur.
Reinhards Dombrovskis
emeritētais profesors 

Pirms vairākiem gadiem, 2005. gadā, tika pieņemts Kriminālprocesa likums, kurā ir 9. nodaļa “Pierādīšana un pierādījumi”. Jāpiebilst, ka tolaik šā raksta autoram un Kristīnei Stradai-Rozenbergai tika piedāvāts izstrādāt 9. nodaļas projektu, kas tika izdarīts. Attiecīgi vēlāk šo mūsu variantu arī apstiprināja kā minētā likuma nodaļu.

Pirms vairākiem gadiem, 2005. gadā, tika pieņemts Kriminālprocesa likums, kurā ir 9. nodaļa "Pierādīšana un pierādījumi". Jāpiebilst, ka tolaik šā raksta autoram un Kristīnei Stradai-Rozenbergai tika piedāvāts izstrādāt 9. nodaļas projektu, kas arī tika izdarīts. Attiecīgi vēlāk šo mūsu variantu arī apstiprināja kā minētā likuma nodaļu.

Šāds piedāvājums – piedalīties likumprojekta izstrādē – bija saistīts ar to, ka raksta autors vēl PSRS laikā Kijevā aizstāvēja juridisko zinātņu doktora disertāciju par tematu "Izzināšana un pierādīšana pirmstiesas izmeklēšanā". Savā disertācijā autors izstrādāja jaunu pierādīšanas izpratni un par šo problēmu gan Latvijā, gan Krievijā publicēja apmēram 30 rakstu, kā arī izdevis grāmatu "Основы судебного докaзывания в уголовном процессе" (Рига, 2011).

komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Proficius Aliri
18. Janvāris 2012 / 19:26
0
ATBILDĒT
\\\"Kriminālprocesa likumā dota izmeklēšanas darbības legālā definīcija, kuru savulaik izstrādāja raksta autors.\\\" Tomēr Jurista Vārdā pirms pāris gadiem bija publicēts tā paša autora raksts \\\"Izmeklēšanas darbību raksturojums un veidi\\\" (JV, 17.03.2009., nr.11). Par izmeklēšanas darbību legāldefinīciju (KPL 138.p.) R.Dombrovskis tolaik rakstīja, ka viņš \\\"vairs nav apmierināts ar šādu izmeklēšanas darbības definīciju, kaut arī viņš pats izstrādāja Kriminālprocesa likuma 10. nodaļas projektu, tostarp šo izmeklēšanas darbības definīciju\\\", pamatojot - \\\"jo tā ir kriminālistiskā definīcija, bet kriminālprocesa likumam vajadzētu izstrādāt procesuālo definīciju\\\". Risinājumam šā raksta autors piedāvāja: \\\"izmeklēšanas darbības procesuālā definīcija varētu būt šāda: izmeklēšanas darbība ir procesuālās darbības paveids, kas izpaužas kā pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu esamības vai neesamības pamatošana.\\\" Salīdzināsim to ar KPL 123.p. (pierādīšana): Pierādīšana ir kriminālprocesā iesaistītās personas darbība, kas izpaužas kā pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu esamības vai neesamības pamatošana, izmantojot pierādījumus.
nu nezinu gan,
17. Janvāris 2012 / 09:38
0
ATBILDĒT
vai cietušais un vēl jo vairāk liecinieks ir pierādīšanas subjekti,kuriem kaut kas ir jāpierāda.Cietušajam vēl kaut kā jāpierāda kaitējums(jānorāda uz to),lai nu tā būtu. Liecinieks reproducē(verbalizē) ar maņu orgāniem pirms tam uztverto un viņam ir vienalga,kā to uztver tas vai cits procesa dalībnieks. Pierādīšanas subjekts jau tāpēc tāds ir,ka viņam ir interese par kaut ko pārliecināt citas personas. Ja tādas ieinteresētības nav,tad viņš ir vienkāršs \"informācijas nesējs\" ar savām tiesībām un pienākumiem.
Proficius Aliri
17. Janvāris 2012 / 09:38
0
ATBILDĒT
Šķiet jau ceturtais vienveidīgais autora raksts par pierādījumu izpratni. Repetitio est mater studiorum garā...

Tomēr vairāk patiktu, ja autors atspoguļotu kaut vai to pašu pierādīšanas procesu. Rakstā minētie un kritizētie trīs elementi sastopami arī civilprocesuālajā un administratīvā procesa zinātnē. Gribētos tomēr dzirdēt precīzi izklāstītu alternatīvu viedokli.

Un, ja autors spēcīgi kritizē citus par jēdzienu neizpratni, nepareizu lietošanu, absurdumu u.tml., tad būtu vēlama šā \"netikuma\" neesība vismaz tajā pašā rakstā (piem., jēdzienu \"likumdošana\", \"pirmstiesas izmeklēšana\" lietojums).
R.
17. Janvāris 2012 / 09:37
0
ATBILDĒT
es nesaprotu, ko tur var gadiem ņemties ap vienu un to pašu jautājumu. Būtu bijis interesanti uzzināt autora viedokli vismaz no praktiskās puses.

Piemēram, liecinieka liecības. Ir pierādījums kriminālprocesā? Laikam nav šaubu. Un kas tas būtu - fakti vai ziņas par faktiem? Tas pats par videoierakstu no notikuma vietas - tie ir fakti vai ziņas par faktiem? Tad šim rakstam būtu kāda jēga, nevis ko tur teica Hēgelis 200 gadus atpakaļ.
dr.
17. Janvāris 2012 / 08:20
0
ATBILDĒT
Kad es LU rakstīju diplomdarbu pie Dombrovska kunga, izsecināju, ka pierādījumi ir gan jau konstatēti fakti, gan ziņas par vēl konsttējamiem (pierādāmiem) faktiem. KPL nodaļā par pierādījumiem un pierādīšanu tās autori ievisa tikai viņiem vien zināmu (saprotamu) sajaukumu no ideoloģiki atķirīgām bijušās PSRS vienas zinātnieku grupas, kurai bija pielējies Dombrovska kungs, un angļu valodā rakstošu zinātnieku pierādījumu definīcjām. Tā rezultātā KPL parādījās vienlaicīgi gan fakti (klasiski vēl no Bentana laikiem), gan apstākļu kopums (Vācija, Krievija, PSRS), gan ar tiem saistītie fakti un palīgfakti (no nelielas jaunāku laiku angļu valodā rakstošu zinātnieku grupas). Līdz ar to tagad katrs KPL var atrast to definīciju, kuru viņš tur grib pats atrast.
visi numura raksti
Liene Eglāja
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas un Lietuvas jūras robeža –
kā sasniegt taisnīgu atrisinājumu
Latvijas Satversmes sapulce sēdē 1921. gada 15. martā pēc tam, kad ārlietu ministrs Zigfrīds Meierovics bija sniedzis ziņojumu par šķīrējtiesas sprieduma projektu robežu jautājumā ar Lietuvu, deputāts Ādolfs Klīve aizrādīja, ka ...
4 komentāri
Artūrs Spīgulis, Sandra Bikauniece
Skaidrojumi. Viedokļi
Komercdarbību Latvijas ostās pašlaik regulē judikatūra
Komercdarbības Latvijas brīvostās tiesiskos pamatus nosaka Likums par ostām1, Rīgas brīvostas likums2 un Ventspils brīvostas likums3. Minētajos likumos iekļautais regulējums ir nepilnīgs, un steidzamības kārtībā 2010. gada 14. ...
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Civillikuma vēsture – tagad arī latviešu valodā  
Tiesu namu aģentūras apgādā 2011. gada nogalē klajā nācis Filipa Švarca (Philipp Schwartz) pētījums par Civillikuma vēsturi: Filips Švarcs. Latvijas 1937. gada 28. janvāra Civillikums un tā rašanās vēsture. Rīga: Tiesu namu ...
Mārtiņš Dambergs
Nedēļas jurists
Mārtiņš Dambergs
15 komentāri
Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa
Juridiskā literatūra
Trešais Augstākās tiesas biļetena laidiens
Augstākā tiesa sagatavojusi un izdevusi trešo “Augstākās Tiesas Biļetena” numuru, kurā apkopoti Latvijas tiesnešu konferences materiāli un senatoru publikācijas par aktuāliem tiesu teorijas un prakses jautājumiem. Tuvākajā ...
AUTORU KATALOGS