ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

24. Janvāris 2012 /Nr.4 (703)

Judikatūra patvēruma meklētāju lietās
Pārdomas par Administratīvās rajona tiesas praksi
4 komentāri
Juris Gromovs
Eiropas Savienības tiesību asociācijas biedrs, Imigrācijas un patvēruma jomas juridisko studiju akadēmiskā tīkla "Odisejs"2 loceklis 

Šis raksts ir tapis, pamatojoties uz autora izstrādāto pētījumu "Administratīvās rajona tiesas prakses analīze patvēruma lietās"3. Sakarā ar raksta ierobežoto apjomu tajā netiek detalizēti apskatītas Eiropas Savienības tiesību normu prasības, kuras bija par pamatu Latvijas Republikas pašreizējam tiesiskajam regulējumam patvēruma jomā. Taču iespēju robežās raksts atspoguļo minētās prasības saistībā ar tajā apskatāmajiem problēmjautājumiem. Tāpat autors nemēģina aptvert visus ar Administratīvās rajona tiesas praksi saistītos jautājumus, bet mudina uz diskusiju un papildus izdarītajiem secinājumiem ieskicē arī virzienus, kur papildu izpēte būtu nepieciešama nākotnē.

Kopumā Latvijas patvēruma sistēma eksistē gandrīz 14 gadus, kuru laikā ir pieņemti trīs likumi patvēruma jautājumos: 1997. gada likums "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikas teritorijā"4, 2002. gada Patvēruma likums5 un 2009. gada Patvēruma likums6. Salīdzinoši bieža likumu nomaiņa ir saistīta ar Eiropas Savienības (ES) pieaugošajiem centieniem izveidot Kopējo Eiropas patvēruma sistēmu7, kurā tiktu līdzsvarotas patvēruma meklētāju iespējas lūgt un saņemt starptautisko aizsardzību un ES dalībvalstu tiesību aktu prasības šīs aizsardzības piešķiršanai. Šo centienu rezultātā pieaug arī to ES tiesību aktu skaits, kuru prasības ir jātransponē Latvijas Republikas tiesību aktos. Tādējādi pašreizējais Latvijas Republikas patvēruma procedūras tiesiskais regulējums balstās uz ES direktīvu prasībām. Līdz šim Latvija nebija saskārusies ar nopietnu ES institūciju kritiku par attiecīgu direktīvu prasību transponēšanas trūkumiem vai kvalitāti.8

Kopumā patvēruma meklētāju un bēgļu tiesības Latvijā, it īpaši Administratīvās rajona tiesas (ART) spriedumu atziņas, ir salīdzinoši maz pētītas gan no akadēmiskā viedokļa9, gan no patvēruma likumu piemērošanas un interpretācijas viedokļa. Pārsvarā šāda izpēte veikta ES mēroga projektu ietvaros10. Autors arī apzinās riskus, kas izriet, pamatojoties vienīgi uz spriedumu tekstu analīzi, bez līdzdalības attiecīgajā tiesas prāvā, kā arī bez pirmās instances lēmumu izpētes.

Ir jāatzīmē, ka Latvijas tiesu dalība patvēruma tiesību piemērošanas jomā notiek tikai sešus gadus. 2006. gada vidū, līdz ar Patvēruma likuma grozījumiem, ART ieguva kompetenci apelācijas kārtībā izskatīt pieteikumus par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu departamenta (šobrīd – Patvēruma lietu nodaļas) lēmumiem, kuros tika noraidīts personas iesniegums par bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības piešķiršanu. Ar "apelāciju" šajā rakstā apzīmēta patvēruma meklētāja rīcība, iesniedzot Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu – pienākuma uzlikšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei piešķirt šai personai bēgļa statusu vai alternatīvo statusu Latvijas Republikā.

Pēdējo piecu gadu laikā ART izskatīja lietas divu patvēruma likumu ietvaros. Katrs no šiem likumiem tika saskaņots ar minēto ES tiesību aktu prasībām, taču jāatzīmē, ka 2009. gada likums ir daudz detalizētāks un precīzāks attiecībā uz virkni regulējamo jautājumu.

ART spriedumi patvēruma jautājumos vai vismaz to lielākā daļa ir publiski pieejami. Tie atrodami interneta vietnē www.tiesas.lv. Tas ir ļoti svarīgi, jo nolēmumu un atziņu pieejamība palīdz tiesību praktiķiem juridiskās argumentācijas sagatavošanā, kā arī tiesību pētniekiem – tiesību izpētē11, it īpaši tādā sensitīvā jautājumā kā starptautiskās aizsardzības jeb patvēruma piešķiršana Latvijas Republikā.

 

2. Administratīvās rajona tiesas spriedumu izvērtēšanas kritēriji

ART spriedumi šajā pētījumā tika analizēti, ievērojot vairākus kritērijus, tajā skaitā patvēruma meklētāju izcelsmes valstis, lūgumus ES Tiesai prejudiciālu nolēmumu saņemšanai, atsauces uz ES tiesību aktiem, atsauces uz ES Tiesas judikatūru, atsauces uz citu pasaules valstu spriedumiem, atsauces uz ANO Augstā komisāra bēgļu lietās (UNHCR) dokumentiem, atsauces uz zinātnisko literatūru, atsauces uz citiem avotiem (piemēram, par izcelsmes valstu informāciju).

Pētījumā kopumā tika analizēti 52 tiesas spriedumi, kas pieņemti laikā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 7. decembrim. Vairākumā gadījumu (41) tiesa patvēruma meklētāja apelācijas sūdzību noraidīja. Divos gadījumos tiesa daļēji apmierināja patvēruma meklētāja apelācijas sūdzību. Kopumā Administratīvās rajona tiesas lēmumu rezultātā 17,3% jeb deviņas patvēruma meklētāju apelācijas no 52 tika apmierinātas, un tas ir salīdzinoši augsts starptautiskās aizsardzības piešķiršanas rādītājs starp ES dalībvalstīm.

2.1. Patvēruma meklētāju izcelsmes valstis

No statistikas izriet, ka palielinās gadījumu skaits, kad Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestādēm un tiesām ir jāpiemēro patvēruma jautājumus regulējošie tiesību akti. Laikā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 7. decembrim 663 personas pieprasīja patvērumu Latvijas Republikā. No tām 10 gadu laikā bēgļa statuss tika piešķirts 36 personām, bet alternatīvais statuss – 60 personām. Taču patvēruma meklētāju skaits pakāpeniski pieaug: 2006. gadā, kad tika ieviesta patvēruma meklētāju apelāciju izskatīšana tiesā, Latvijā bija astoņi patvēruma meklētāji, bet 2011. gada 11 mēnešos – jau 296 patvēruma meklētāji.

2010. gadā galvenās patvēruma meklētāju Eiropas Savienībā izcelsmes valstis bija Afganistāna (20 600 patvēruma meklētāju jeb 8% no kopējā skaita), Krievijas Federācija (18 500 patvēruma meklētāju jeb 7% no kopējā skaita), Serbija (17 700 jeb 7%), Irāka (15 800 jeb 6%) un Somālija (14 400 jeb 6%)12.

komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
advokatam
1. Februāris 2012 / 13:34
0
ATBILDĒT
Protams, ka jebkada rasisma izpausme butu apkarojama un nosodama. Tacu par mutvardu procesu ir dazadi viedokli: taa, Dz.Andersone, kura parstaveja vairakus patveruma mekletajus tiesaa,raksta “Liedzot tiesības uz mutvārdu procesu, patvēruma meklētājiem netiek dota iespēja mutiski izteikt savus paskaidrojumus un argumentus lietā, iespēja klātienē un tieši uzstāties tiesas sēdē, tikt uzklausītiem tiesneša priekšā, mutiski izteikties par visiem lietā esošajiem pierādījumiem, uzdot jautājumus otrai procesa pusei, iespēja uzaicināt lieciniekus liecību sniegšanai tiesā, iespēja būt pārstāvētam tiesas sēdē u. c. Tādējādi atšķirībā no citu kategoriju administratīvām lietām patvēruma meklētājiem nav tiesību izvēlēties - dot vai nedot savu piekrišanu lietas izskatīšanai rakstveida procesā. Šāda situācija nostāda patvēruma meklētājus nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar citām personām, kuras vēršas Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumiem, lai tiesa veiktu kontroli pār iestāžu izdoto administratīvo aktu tiesiskumu un pamatotību.”
advokāts
29. Janvāris 2012 / 17:46
0
ATBILDĒT
Manuprāt, raksts ir ārkārtīgi samākslots. Vai tā autors ir piedalījies kaut vai vienā reālā tiesas sēdē Administratīvajā rajona tiesā patvēruma jautājumos? Faktiski šajās lietās patvēruma meklētājam nav nekādu izredžu, ja lieta ir mutvārdu procesā, no tiesnešiem bieži nākas dzirdēt aizspriedumainus izteicienus, par to, ka tiesnesim nav skaidra patvēruma jēga, pat nerunājot, un lietas iznākums būtībā jau ir zināms, pat vēl tā ir sākusies. Ir pat bijis gadījums, ka spriedumā tiesnesis uzskata par iespējamu paziņot, ka patvēruma meklētāja iesniegtie dokumenti ir viltoti, jo pēc Internetā pieejamās informācijas šajā valstī dokumentus bieži vilto (normāli dokumentu viltojumu gan var noteikt tikai ekspertīze).

Savukārt Administratīvās rajona tiesas kancelejā man pašam ir nācies uzklausīt klaji rasistiski izteicienus (lietā, kurā patvēruma meklētājs bija no kādas Āfrikas valsts)
Proficius Aliri
24. Janvāris 2012 / 13:43
0
ATBILDĒT
Tiešām šis nav \"apbružāts\" temats Latvijas juridiskajā literatūrā. Līdzās pierādījumu vērtēšanas problemātikai, būtu interesanti palasīt arī par tādiem jautājumiem kā pierādīšanas pienākumu (tā iespējamu sadali) un pierādīšanas standartu. Piemēram, ASV patvērumu meklētāju lietās tiek izmantots tāds pierādīšanas standarts, ko dēvē par - \"skaidru un pārliecinošu pierādījumu standarts\" (clear and convincing evidence). Latvijā teorijā tiek atzīti tikai divi pierādīšanas standartu veidi: \"ārpus saprātīgām šaubām\" un \"iespējamības pārsvars\"
jurists
24. Janvāris 2012 / 12:04
0
ATBILDĒT
Beidzot par so temu ari notiek kaut kada diskusija. Paldies par interesantu parskatu.
visi numura raksti
Saeimas Preses dienests
Tiesību prakse
Pieteikums Satversmes tiesā par referenduma konstitucionalitāti un apturēšanu
Šā gada 12. janvārī Saeimas deputāti – Raivis Dzintars, Einārs Cilinskis, Imants Parādnieks, Ināra Mūrniece, Ilmārs Latkovskis, Inese Laizāne, Romāns Naudiņš, Dāvis Stalts, Vineta Poriņa, Dzintars Rasnačs, Raivis Blumfelds, Jānis ...
Arvīds Balodis
Skaidrojumi. Viedokļi
Par tiesas nolēmumu protestēšanu Senātā
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas uzdevumā 2010. gada vasarā tika vāktas ziņas par Civilprocesa likuma 483.–485. panta kārtībā iesniegtajiem un izskatītajiem protestiem, savukārt aizvadītajā gadā šie dati tika apstrādāti un ...
2 komentāri
Debora Pāvila
Nedēļas jurists
Debora Pāvila
19 komentāri
Tiesību prakse
Vērtēs Valsts prezidenta un Saeimas tiesības izvērtēt iesniegtā likumprojekta atbilstību Satversmei
Tiesību prakse
Satversmes tiesa neaptur izsludināto tautas nobalsošanu
5 komentāri
AUTORU KATALOGS