Zvērināti notāri ir vieni no retajiem, kas rīko pasākumu, kurā ārpus ikdienas komunikācijas ikvienam iedzīvotājam ir iespēja bez maksas saņemt atbildi uz līdz tam sev neatbildētajiem jautājumiem. Jautājumu dažādība parasti ir tikpat plaša kā varavīksnes krāsu gamma, sākot no juridiskiem jautājumiem, piemēram, par mantojumu lietas kārtošanu, līdz pat sadzīviskām lietām, piemēram, par telefona līnijas ievilkšanu lauku mājās. Lai iedzīvotājiem nodrošinātu plašākas iespējas saņemt konsultācijas par vienu no pašlaik aktuālākajiem iedzīvotāja pienākumiem, šogad Notāru dienu laikā 28. un 29. februārī līdzās bezmaksas juridiskajām konsultācijām notāri 117 notāru birojos 30 Latvijas pilsētās iedzīvotājiem skaidroja Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu (Sākumdeklarēšanas likums), tostarp atbildēja uz deklarāciju aizpildīšanas un iesniegšanas jautājumiem.
Notāru dienas jau septīto gadu pēc kārtas organizē Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP). Šogad par galveno tēmu tika izvēlēta fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšana. Sākumdeklarēšanas likums, kas nosaka, ka fiziskajām personām ir pienākums deklarēt savu mantisko stāvokli, un paredz iespēju legalizēt ienākumus tiem, kuru skaidrās naudas līdzekļi pārsniedz 10 000 latu, kā arī amatpersonām, kuru uzkrājumi pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, var attiekties uz vairāk nekā 120 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.
Sabiedriskā aptauja liecina, ka katrs piektais Latvijas iedzīvotājs nezina, vai viņam ir jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācija. Savukārt, ja tomēr izrādītos, ka viņam deklarācija ir jāiesniedz, tikai 9% zinātu, ko un kā darīt, secināts sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS un LZNP veiktajā pētījumā.
Notāru dienu atklāšanas preses konferencē 27. februārī SKDS direktors Arnis Kaktiņš vērsa uzmanību, lai arī no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem vairāk nekā 60% pieder zeme vai kāds cits nekustamais īpašums (pašiem vai ģimenei), gandrīz pusei ir nenokārtotas finansiālās saistības, piemēram, dažāda veida aizņēmumi, savukārt katram piektajam ir hipotekārais kredīts, tikai 16% ir pārliecināti, ka viņiem ir jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācija. Iedzīvotāji, kuri zina, ka viņiem ir jāiesniedz deklarācija, visbiežāk ir vecumā no 35 līdz 54 gadiem, ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, dzīvo Pierīgā vai lauku teritorijā. Savukārt no tiem iedzīvotājiem, kuri uzskata, ka viņiem nav jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācija, 62% īpašumā ir zeme vai kāds cits nekustamais īpašums, 42% ir nenokārtotas finansiālās saistības, 12% ir hipotekārais kredīts un 4% pieder vērtspapīri. Veiktajā pētījumā arī noskaidrots, ka, atbildot uz jautājumiem par gadījumiem, kuros Latvijas rezidentiem būtu jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācija, pareizas atbildes sniegusi tikai puse aptaujāto, savukārt pārējie atbildējuši nepareizi vai arī nav spējuši sniegt konkrētu atbildi.
Savukārt LZNP priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka, atklājot Notāru dienas, norādīja, ka katru gadu Notāru dienu ietvaros iedzīvotājiem ir iespēja bez maksas saņemt padomu ne tikai dažāda rakstura juridiskos jautājumos, bet arī konsultācijas par kādu konkrētajā brīdī sabiedrībā aktuālu tēmu. Notāri ir gandarīti par iespēju sniegt savu atbalstu Valsts ieņēmumu dienestam un izmantot notāru tīklu visā Latvijā, tādējādi pieckāršojot kontaktpunktu skaitu, lai sniegtu profesionālu palīdzību un konsultācijas iedzīvotājiem.
Notāru dienu laikā bezmaksas konsultācijās zvērināti notāri palīdzēja iedzīvotājiem izvērtēt, vai jaunā likuma un no tā izrietošo Ministru kabineta noteikumu prasības attiecas uz viņiem, skaidroja iespējamās sekas normatīvo aktu prasību neievērošanas gadījumā, kā arī palīdzēja interesentiem aizpildīt deklarācijas. Konsultācijas sniedza gan klātienē notāru birojos un LZNP telpās, gan arī ar telekomunikāciju un interneta rīku starpniecību – rakstot vai sazvanoties Skype, kā arī nosūtot jautājumus e-pastā vai sociālajos tīklos. Kā liecina zvērinātu notāru apkopotā statistika, aptuveni 10% no visām konsultācijām tika sniegtas pa tālruni. Tāpat šogad biežāk nekā pērn cilvēki izmantojuši iespēju un uzdevuši savu jautājumu notāram elektroniski, nosūtot to e-pastā.
Šogad Notāru dienu ietvaros iespēju saņemt juridisku palīdzību no zvērināta notāra, kā arī konsultāciju internetā un pa telefonu par sev aktuālām tēmām izmantojuši vairāk nekā 6000 cilvēku visā Latvijā. Iedzīvotāji visvairāk interesējušies par sākumdeklarēšanos, aptuveni 70% no visām notāru sniegtajām konsultācijām bijušas saistītas tieši ar dažādiem Sākumdeklarēšanas likuma jautājumiem. Tāpat iedzīvotāji aktīvi interesējušies un lūguši juridisku padomu par īpašuma tiesību dokumentu sakārtošanu, mantojuma lietām un laulības šķiršanas jautājumiem, kā arī laulību līgumiem. Lielākā iedzīvotāju aktivitāte novērota ne tikai Rīgā un Pierīgā, bet arī Jelgavā, Rēzeknē, Liepājā, Valmierā un Daugavpilī.
Notāri novērojuši, ka šogad konsultēties un lūgt padomu nāk arvien gados jaunāki iedzīvotāji. Viņiem aktuāli bijuši laulības līgumi, mantojuma lietas, arī laulības šķiršanas jautājumi. Savukārt gados vecāki cilvēki vairāk interesējušies par īpašuma jautājumu sakārtošanu, lai pēcāk neradītu liekas problēmas mantiniekiem. Šajā vecuma grupā liela interese bijusi arī par uzturlīgumiem un testamentiem. Daļa iedzīvotāju kļuvuši par regulāriem Notāru dienu apmeklētājiem un LZNP nodrošināto iespēju bez maksas saņemt notāra konsultāciju izmanto jau vairākus gadus pēc kārtas.
Notāru dienu atklāšanas preses konferencē S. Jakušenoka informēja arī par kopējiem notāru darba rezultātiem. Pagājušajā gadā kopumā Latvijā veikti gandrīz 700 tūkstoši dažādu notariālo darbību, visbiežāk noformētas pilnvaras (gandrīz 36 tūkstoši), mantojuma lietas (vairāk nekā 10 tūkstoši), kā arī pirkuma līgumi (gandrīz 6 tūkstoši). Tāpat iedzīvotāji vērsušies pie notāriem, lai nokārtotu laulības šķiršanas lietas, apliecinātu paraksta īstumu, sastādītu dāvinājuma un aizdevumu līgumus, testamentus, kā arī atsauktu pilnvaras un nodotu paziņojumus. Kaut arī vislielākā aktivitāte un notariālo darbību veikšana īstenota Rīgā (vairāk nekā 41 tūkstotis no visām pērn veiktajām notariālajām darbībām), tomēr liela aktivitāte vērojama arī citviet Latvijā. Visaktīvāk notāru pakalpojumus izmantojuši un dažādas notariālās darbības veikuši kurzemnieki (gandrīz 10 tūkstoši notariālo darbību), latgalieši (nedaudz vairāk kā 9 tūkstoši notariālo darbību) un Zemgales iedzīvotāji (gandrīz 8 tūkstoši notariālo darbību). Savukārt viszemākā aktivitāte bijusi Vidzemes reģionā (5,5 tūkstoši notariālo darbību).
Lai arī biežāk veiktās notariālās darbības Rīgā un citos Latvijas reģionos ir vienas un tās pašas, starp reģioniem vērojamas arī atšķirības. Piemēram, Kurzemē biežāk nekā citviet Latvijā iedzīvotāji noformē pirkuma līgumus, testamentus un paraksta vienošanās laulības šķiršanas lietā, savukārt Latgalē aktuālāk nekā citur ir sagatavot dāvinājuma līgumus, kā arī sakārtot mantojumu lietas un panākt vienošanos laulības šķiršanas lietā. Vidzemē biežāk nekā citur iedzīvotāji noformē pirkuma un dāvinājuma līgumus, Zemgalē – laulības līgumus un laulības šķiršanas lietas, turpretim Rīgā visbiežāk tiek kārtotas pilnvaras, mantojuma lietas un laulības šķiršanas lietas.
Gatis Litvins
