ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

6. Marts 2012 /Nr.10 (709)

Aizvadīts pirmais gads, kopš zvērināti notāri šķir laulību
11 komentāri

2011. gada 1. februārī stājās spēkā virkne grozījumu Civillikumā, Civilprocesa likumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu likumā, ar kuriem tika noteikts, ka turpmāk bezstrīdus laulības šķiršanas lietas izskatīs zvērināti notāri. Tādējādi šā gada februārī apritēja pirmais gads kopš šīs reformas, kuras mērķis bija atslogot tiesu sistēmu, cenšoties panākt, ka civillietām, kurās pastāv strīds, saīsinās izskatīšanas termiņi un paaugstinās tiesu efektivitāte. Raksta autore darbā aplūkos, kādas aizvadītā gada laikā ir konstatētas problēmas teorijā un praksē, kā arī sniegs tām iespējamos risinājumus.

Gada laikā pie zvērinātiem notāriem uzsāktas 6235 lietas, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz prognozēto lietu skaitu, jo iepriekš minēto grozījumu likumprojektu anotācijā1 bija paredzēts: vidēji tiesās katru gadu varētu tikt izskatītas apmēram 2800 bezstrīdus laulības šķiršanas lietas. Ņemot vērā Laulības šķiršanas lietu reģistrā pieejamo informāciju, darba autore izstrādāja grafiku (skatīt attēlu), no kura izriet, ka vidēji mēnesī ir saņemti 450 iesniegumi par laulības šķiršanu, bet vislielākais – 910 – pieteikumu skaits, bijis tieši pirmajā mēnesī.

Iesniegums par laulības šķiršanu

Zvērināts notārs laulības šķiršanas lietu uzsāk, ja ir saņemts abu laulāto kopīgs iesniegums par laulības šķiršanu. Atgādinājumam – pie zvērināta notāra var šķirt laulību tikai tādā gadījumā, ja laulātajiem nav kopīgu nepilngadīgo bērnu, kopīgas laulības laikā iegādātas mantas vai arī ja laulātie pirms iesnieguma par laulības šķiršanu iesniegšanas ir vienojušies par laulāto kopīgo nepilngadīgo bērnu saskarsmes tiesību izmantošanu, aizgādību, uzturlīdzekļiem, kā arī par kopīgās mantas sadali.

komentāri (11)
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Māris
12. Marts 2012 / 19:52
0
ATBILDĒT
Visinteresantākais šķiet tas, ka es varu izšķirties uz pilnvaras pamata. Tā arī bija, ka es pārstāvēju vienu sievieti un būtībā parakstīju papīrus par šķiršanos ar vīrieti. Savukārt laulību var slēgt tikai personīgi....
Magone
8. Marts 2012 / 14:06
0
ATBILDĒT
Turpinot tēmu...šajā jaunajā likumā būtu jāiekļauj lieliskās atziņas par termiņiem, ko paudis AT Senāta Admin.lietu departam.savos spriedumos -SKA-917/2009 04.12.2009., SKA-872/2008 12.12.2008. un SKA-795/2008 21.11.2008.
Magone
8. Marts 2012 / 13:41
0
ATBILDĒT
Arī Darba likuma 15.un 16.pants veltīts termiņu noteikšanai un aprēķināšanai. Kaut kā nepareizā virzienā ejam. Patiešām viss izmētāts pa dažādām tiesību nozarēm. Piekrītu, nepieciešams viens likums tikai par termiņiem, dok.nosūtīš., t.sk. elektroniski parakstīto utt.
Proficius Aliri
8. Marts 2012 / 08:00
0
ATBILDĒT
Tikpat labi varēja šo funkciju uzticēt arī dzimtsarakstu nodaļām. Pamatā tā tīri mehānisku skribentisku darbību kopa.

Par termiņiem procesos tiešām varētu atsevišķu normatīvu aktu. Tāpat arī par vairākiem citiem procesuāliem jautājumiem, kas visur ir samērā vienveidīgi - dokumentu nosūtīšana, aicināšana uz tiesu, nodevu iemaksāšanas un atmaksāšanas kārtība u.c.
B.Rudevska
7. Marts 2012 / 19:41
0
ATBILDĒT
Termiņu aprēķināšanas tiesisko jautājumu pamatelementi parasti tiek noteikti normatīvajos tiesību aktos, bez tā nevar (citādi katrs darīs, kā ienāk prātā). Juristus vajag izglītot tieši par termiņu aprēķināšanas metodoloģiju (kas izriet no termiņu regulējošo tiesību normu pareizas interpretācijas un piemērošanas), kam vajadzētu būt vispārējās tiesību teorijas kursā, nevis izmētātai pa dažādām tiesību nozarēm.
Magone
7. Marts 2012 / 17:14
0
ATBILDĒT
Jūsu ideja nav peļama.

Nākas secināt, ka vieglāk visas domstarpības gramatiski ierakstīt tiesību aktos, nevis izglītot juristus. Kādi valsts juristi, tādi valsts likumi.
B.Rudevska
7. Marts 2012 / 13:44
0
ATBILDĒT
Man liekas, ka būtu apsverama ideja pieņemt atsevišķu likumu par termiņiem (to vispārējo skaitīšanu un aprēķināšanu), kā tas ir ES, kurā darbojas Padomes Regula Nr. 1182/71 ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus (1971.g. 3.jūnijs). Katrā likumā rakstīt termiņu aprēķināšanu un tad vēl katrā likumā atšķirīgu, nav tas labākais variants.
Dagne Rušeniece
7. Marts 2012 / 11:48
0
ATBILDĒT
Analoģiju var un vajadzētu piemērot, bet diemžēl praksē šīs 7 dienas netiek piemērotas kaut arī tas būtu jādara. Tāpēc labāk būtu to atrunāt NL, lai nebūtu domstarpības par NL normu izterpretāciju.
Magone
7. Marts 2012 / 11:20
0
ATBILDĒT
Rakstā norādīts, ka būtu nepieciešami grozījumi Notariāta likumā, ka notārs laulību šķir pēc 5 darba dienām, kad beidzies iesnieguma atsaukšanas termiņš, jo varbūt kāds sūta šo atsaukumu pa pastu. Varbūt labāk būtu piemērot APL analoģiju, ka skaitās saņemts 7.dienā pēc nodošanas pastā, respektīvi nepieciešamas 7 dienas, lai nosūtītu. Kāpēc katrā likumā vajag atšķirīgus termiņus? Vai vispār šāds grozījums nepieciešams, jo loģiski domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka kāds var pēdējā dienā sūtīt pa pastu un tādēļ nepieciešams nogaidīt vēl 7 dienas. Vai nevar piemērot analoģiju?

Tāpat priekšlikums par grozījumiem Notariāta likumā par atrunu kā rīkoties, ja termiņš beidzas brīvdienā vai svētku dienā, neiztur kritiku. Vai atkal nevar piemērot analoģiju no CPL? Vai tad katrs sīkums jāraksta likumos? Vai nekādas interpretācijas metodes nepastāv tik vienkāršos jautājumos? Vai citos likumos šādas nianses ir atrunātas? Sāku šaubīties, vai notāri bija īstie cilvēki, kam nodot lietas. Ceru, ka tas ir tikai raksta autores viedoklis.
Abdulazīzs al-Lātfī
6. Marts 2012 / 11:25
0
ATBILDĒT
Protams, ka laulības šķiršanas lietu nodošana zvērinātiem notāriem ievērojami atslogo tiesas. Būtu interesanti uzzināt autores viedokli par iespēju kaut kad tālākā nākotnē ieviest Latvijā iespēju šķirt laulību arī šariāta tiesībās pieņemtajā kārtībā. Vīrs trīsreiz izrunā sievas klātbūtnē rituālo šķiršanās formulu \"talāq\", un laulība pēc trešā \"talāq\" ir automātiski izšķirta; tas notiek vai nu islāma tiesneša – \"qādī\" – klātbūtnē, vai arī vīrs informē qādī par notikušo laulības šķiršanu. Tad qādī izsniegtu pusēm attiecīgu apliecību, kas tiktu atzīta no valsts puses. Tā tas notiek pie sunnītiem, un, tā kā šiītu Latvijā ir daudz mazāk, tad būtu taisnīgi sekot tieši sunnītu procedūrai.

Savukārt šādas laulības šķiršanas tiesiskās sekas būtu arī apspriežamas pēc šariāta normām – tas ievērojami aiztaupītu arī likumdevēja darbu. Qādī izdotajai apliecībai būtu izpilddokumenta spēks, un tālāko strīdu gadījumā tiesām un valsts iestādēm vienkārši atliktu izpildīt un piemērot to atbilstoši šariātā noteiktajam.
Ivo
6. Marts 2012 / 11:22
0
ATBILDĒT
No raksta nepārprotami saprotams, ka notāri ir bezgala apmierināti, ka ši funkcija nav atdota dzimtsarakstiem, jo tādējādi viņi ir atkal nodrošināti ar darbu un iztiku!!!
visi numura raksti
Agris Bitāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Juridiskas piezīmes latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida sakarā
Jāizsaka pateicība žurnālam "Jurista Vārds", kas 2011. gada 25. oktobra numurā Nr. 43(690) apkopoja ievērojamu juristu domas par latgaliešu valodu. Tas savukārt novērš nepieciešamību tērēt laiku, lai pārliecinātu, ka šis jautājums ...
21 komentāri
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesas kompetence apsūdzības trūkumu koriģēšanā
Latvijas juridiskajā literatūrā līdz šim galvenā uzmanība veltīta tam, kas jānorāda apsūdzībā, tai skaitā, kā uzlabojama KPL 405. panta redakcija, kas nosaka apsūdzības saturu.1 Mazāk uzmanības pievērsts, kādas juridiskas sekas ...
18 komentāri
Linda Vīnkalna
Nedēļas jurists
Linda Vīnkalna
8 komentāri
Gatis Litvins
Notikums
Notāru dienu tradīcija turpinās
Zvērināti notāri ir vieni no retajiem, kas rīko pasākumu, kurā ārpus ikdienas komunikācijas ikvienam iedzīvotājam ir iespēja bez maksas saņemt atbildi uz līdz tam sev neatbildētajiem jautājumiem. Jautājumu dažādība parasti ir ...
Tiesību prakse
Indivīda tiesības prasīt amatpersonas viedokli
Latvijas Republikas Satversmes 104. pants noteic tiesības uz atbildi uz iesniegumu pēc būtības, taču vienlaikus ietver norādi, ka persona var vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumu likumā paredzētajā veidā. Proti, ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS