Saeima sākusi regulāri organizēt konferences par dažādām sabiedrībai aktuālām tēmām. 25. maijā notika konference "Taisnīga tiesa ir savlaicīga tiesa: kā novērst tiesu sēžu atlikšanu", kurā Saeimas deputāti, ministri, tiesneši, tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, eksperti un advokāti diskutēja par tiesas sēžu nepamatotu kavēšanu un nepieciešamajiem pasākumiem tās novēršanai. Konferences vadmotīvs bija Lielbritānijas politiķa Viljama Gladstona teiciens (1809–1898) "Nokavēts tiesiskums ir neīstenots tiesiskums" (justice delayed is justice denied).
Latvijā 2010. un 2011. gadā civillietu izskatīšana atlikta 30% gadījumu, krimināllietu – 26%, administratīvo lietu – 25% un administratīvo pārkāpumu lietu – 10% gadījumu.
Pasākumu atklāja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.
S. Āboltiņa norādīja, ka jāsamēro tiesības un taisnīgas tiesvedības efektivitāte, lai nodrošinātu tiesvedību saprātīgos termiņos. Latvijā atlikto tiesu sēžu skaits salīdzinājumā ar nozīmēto tiesu sēžu skaitu joprojām ir augsts, līdz ar to arī tiesvedības procesi var ilgt gadiem. Šī jautājuma risinājums bieži vien meklējams ne tik daudz normatīvo aktu pilnveidē vai procesuālo jautājumu sakārtošanā, kā visu iesaistīto pušu attieksmē un tiesiskajā apziņā.
A. Loskutovs uzsvēra, ka tiesu prestižs sabiedrībā ir atkarīgs ne tikai no tā, cik pārdomāti un taisnīgi ir to nolēmumi, bet arī no tā, cik efektīvs ir pats tiesas darbs. Būtiski samazinot tiesu procesu ilgumu, mēs panāksim cilvēku pārliecību, ka tiesas ir neatkarīgas un darbojas, lai saprātīgā termiņā spriestu taisnīgu tiesu.
G. Bērziņš norādīja, ka Tieslietu ministrija iesniegusi Saeimā būtiskus grozījumus procesuālajos likumos, kuri novērsīs tiesas sēžu nelietderīgu atlikšanu. Piemēram, tiek paredzēts (1) paplašināt rakstveida procesa izmantošanu; (2) tā sauktā deklarētās dzīvesvietas principa ieviešana civilprocesā, kad tiesas saziņa ar procesa dalībniekiem notiks ar personu deklarēto dzīvesvietu starpniecību. Tiks ieviesta prezumpcija: ja dokuments nosūtīts uz deklarēto dzīvesvietu, uzskatāms, ka tas ir saņemts; (3) civilprocesā jaunu pierādījumu iesniegšanas ierobežojums apelācijas instancē; (4) krimināllietu bez apsūdzētā piedalīšanās, ja tas atkārtoti neierodas uz iztiesāšanu neattaisnojošu iemeslu dēļ, varēs iztiesāt arī par mazāk smagu noziegumu, ne tikai par kriminālpārkāpumu, kā tas paredzēts pašreiz; (5) kriminālprocesā ierobežoti gadījumi, kad lietas iztiesāšana obligāti jāatliek, ja uz tiesas sēdi nav ieradies viens no vairākiem advokātiem vai prokuroriem. Proti, lietas varēs izskatīt tiesas sēdē arī tad, ja nebūs ieradies viens no diviem vai vairākiem advokātiem vai prokuroriem; (6) kriminālprocesā tiesības tiesai iztiesāšanas laikā lieciniekam piemērot procesuālo piespiedu līdzekli – piespiedu atvešanu. Pašreiz likums neparedz iespēju tiesai iztiesāšanas laikā lieciniekam piemērot piespiedu atvešanu.
Pasākuma dalībnieki sprieda par divām tēmām, kas saistītas ar tiesas sēžu nepamatotu kavēšanu.Konferences pirmajā daļā tika diskutēts par neattaisnotu tiesas sēžu kavēšanu un kavēšanas novēršanu. Diskusijas ievadā šo problēmu skaidroja Saeimas deputāts Andrejs Judins, kas norādīja, ka praksē ir pat krimināllieta, kuras izskatīšana atlikta 118 reizes. Katru gadu palielinās to krimināllietu skaits, kuras pirmajā instancē izskata ilgāk par vienu gadu. Kriminālprocesa likumā jāparedz iespēja noteiktos apstākļos tiesnesim izskatīt lietu bez dalībnieku klātbūtnes.
Diskusiju vadīja Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere, un tajā piedalījās Saeimas priekšsēdētāja S. Āboltiņa, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks Jānis Maizītis, zvērināts advokāts Indulis Balmaks un Ārvalstu investoru padomes Tiesu efektivitātes darba grupas vadītājs Māris Vainovskis.
S. Āboltiņa un A. Kalniņš atzina, ka nav izskaidrojams, kāpēc vismaz septiņus gadus nav izveidots tiesas kalendārs, kas būtu sasaistīts ar advokātu un prokuroru kalendāriem. Šāds plānošanas instruments ļautu novērst kaut daļu lietu atlikšanu tiesas sēžu pārklāšanās dēļ.
I. Čepāne atzina, ka Saeimā tiek diskutēts par pierādījumu iesniegšanas noteikumiem civilprocesā, lai ar šādu aizbildinājumu nevar ļaunprātīgi izmantot lietas izskatīšanas atlikšanu. Vēl nav panākts racionāls risinājums.
I. Bičkovičs norādīja, ka Senātam nav problēmu ar lietu atlikšanu. Problēma parādījās 2005. gadā Krimināllietu tiesu palātā, kurā šobrīd jau katru otro lietu atliek. Tiesnesis nav ieinteresēts lietas izskatīšanas atlikšanā. Apmēram 30% gadījumu lietas atliek kāda dalībnieka neierašanās dēļ. Civillietu tiesu palātā ir problēma ar neizskatīto lietu daudzumu un izskatīšanas termiņiem. Kopumā būtu jāpārvērtē apelācijas instances būtība un jāmaina priekšstats, ka pirmā instance ir tikai koridors uz apelācijas instanci. Pamatinstancei jābūt tieši pirmajai instancei.
J. Maizītis piebilda, ka Kriminālprocesa likumā jāgroza noteikumi, ka par nepamatotu tiesas sēdes kavēšanu prokuroram un advokātam var izteikt tikai brīdinājumu. Jāparedz arī naudas sods.
I. Balmaks atzina, ka viņa praksē apmēram 50% tiesas sēžu civilprocesā tiek atliktas un galvenie iemesli ir jaunu pierādījumu iesniegšana vai dalībnieku neierašanās. Tomēr dalība tiesas sēdē un pierādījumu iesniegšana ir dalībnieku tiesības, par kuru īstenošanu tiesai nav pienākuma rūpēties. Latvijā ir trīs tiesu instances, tāpēc nepieciešamības gadījumā kļūdas tiktu novērstas. Turklāt Civilprocesa likumā jānosaka, ka tiesas sēdi var atlikt ne ilgāk kā līdz 30 dienām, paredzot iespēju atlikt uz ilgāku laiku, tiesai īpaši pamatojot.
M. Vainovskis uzsvēra, ka ārvalstu investori vērtē tiesu sistēmas konkurētspēju. Tiesnešiem rūpīgāk jāvērtē lietu atlikšanas pamatojums un jāveido pierādījumu iesniegšanas procesuālā disciplīna.
Pirmās daļas nobeigumā G. Bērziņš teica, ka septembrī būs pieejams tehniskais risinājums tiesas kalendāram, tomēr vēl būs jāizstrādā šī kalendāra tiesiskais regulējums.
Otrajā daļā konferences dalībnieki diskutēja par slimību kā aizbildinājumu tiesas sēžu kavēšanai. Diskusiju sāka Saeimas deputāte Lolita Čigāne, kas norādīja, ka kriminālprocesā lietu atlikšana slimības dēļ ir viens no biežākajiem iemesliem. Šobrīd Saeimā tiek diskutēts par šīs problēmas risinājuma variantiem.
Šo diskusiju vadīja tieslietu ministrs G. Bērziņš, un tematu apsprieda Saeimas deputāti A. Loskutovs, Veselības ministres padomniece juridiskajos jautājumos Inese Kalniņa, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis Aigars Pētersons, bijusī Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns, Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Metodikas nodaļas prokurore Sandra Kerno.
J. Stukāns norādīja, ka tiesnešiem jau šobrīd ar procesuālajām sankcijām – naudas sodus par tiesas sēžu neattaisnotiem kavējumiem – ir iespēja ietekmēt dalībnieku attieksmi pret tiesu. Grūti izskaidrot, kāpēc tiesneši tos neizmanto. Iespējams, ka būtu jāpalielina soda naudas apmērs. Varētu arī paredzēt, ka dalībniekiem, kuru dēļ nepamatoti atceļ tiesas sēdi, jāatlīdzina ar to saistītie izdevumi. Arī A. Loskutovs atbalstīja šo ideju.
S. Kerno atzina, ka praksē dalībnieki mēdz saslimt vienu vai divas dienas pirms sēdes. Ārsta izziņā būtu jānorāda, kāds ir ārstniecības režīms (stacionārs, mājas vai brīvais). Nepieciešamības gadījumā tiesa var izmantot videokonferences.
I. Reine norādīja, ka tiesas sēdes ir obligātas, ja tajās notiek pierādījumu pārbaude. Līdz ar to šādas tiesas sēdes jāatliek, ja dalībnieki nav ieradušies. Tomēr ne katra slimība ir šķērslis lietas neapmeklēšanai. Tiesa var prasīt ekspertīzi par dalībnieka spēju piedalīties tiesas sēdē. Procesuālās sankcijas jāpiemēro, tomēr nav pieļaujams, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padome nenosoda gadījumus, kad advokāts ļaunprātīgi kavē tiesas sēdi.
A. Pētersons piebilda, ka arī ārstam nav viegli gadījumi, kad jāsniedz tiesām šie atzinumi. Turklāt šis atzinums būtu jāsniedz nevis ģimenes ārstam, bet neatkarīgai ārstu komisijai. Šo domu turpināja arī I. Kalniņa, kas akcentēja, ka speciālai ekspertu komisijai būtu jāizvērtē dalībnieka dalības iespēja tiesas sēdē, jo ģimenes ārsts vērtē tikai slimības esamību.
Konferences noslēgumā klātesošos uzrunāja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš atzina, ka nepieciešamas būtiskas izmaiņas. Nepietiks tikai ar dažiem labojumiem. Jāsamazina arī tiesas noslodze, piemēram, palielinot ārpustiesas izskatīšanas iespēju, uzlabojot tiesu un citu iesaistīto darbu un kvalifikāciju.
Gatis Litvins