ŽURNĀLS Numura tēma

mainās ta mainās, bet es negribētu, ka mans bērns neport lietas, kuras ir pamats attīstībai. Nekas nespēj tā pacelt, kā zināšanas no pamatiem! Tas nav primitīvi!

Kolēģi, bet tad man jājautā sekojošais: ja līdztekus šim nekvalitatīvajam rakstam JV ir pieejami arī citi, kvalitatīvi raksti, tad kādēļ dienasgaismā nav izcelti tie?



Atbilde jau paredzama - tādēļ, ka daļai sabiedrības šie jautājumi neinteresē pēc būtības! Kārtējo reizi pagrābj skaļas frāzes, nevis iedziļinās... Nevienam taču nav liegts izlasīt visu informāciju un pašam izlemt, kuri argumenti viņu pārliecina.



Turklāt neredzu problēmu paskaidrot, kādēļ N. M. raksts JV \"neskaitās\"?! Tāda arī ir atbilde: tādēļ, ka juridisks brāķis un šajos jautājumos pienācīgi neizglītota cilvēka viedoklis.

Paldies par atbalstu, cienījamā Dāma :)

Es gan raizējos. Tam pamatā ir divi iemesli.

Pirmkārt, es pavisam noteikti zinu, ka parastie cilvēki JV lasa. Ne visi, protams, bet tie, kuriem tēma rūp - noteikti. Personīgi pazīstu cilvēkus, kuri lasīja numuru par latgaliešu valodu. Pazīstu cilvēkus, kuri lasīja numuru, kurā bija publicēts raksts par ACTA.

Otrkārt, konkrētais jautājums ir ļoti politizēts un ir pilnīgi skaidrs, ka nozīmīgai sabiedrības daļai šīs jautājums ir ārkārtīgi svarīgs.

Es var būt pat neko neteiktu, ja blakus N.Magazeinas vārdam nebūtu Mg.iur. Tad visi saprastu, ka tas ir vienkārša cilvēka viedoklis. Bet tagad sanāk, ka blakus patiešām kvalitatīviem rakstiem un cienījamiem vārdiem ir viens, kurš nevis vienkārši neprecīzs, bet acīmredzami nekvalitatīvs. Bet priekš \"parastā cilvēka\" tieši \"konteksts\" liecina par raksta līmeni, ne saturs.

Un tagad mums (ar to es domāju juristus) būs jāskaidro ne tikai tas, kā ir patiesībā, bet arī tas kāpēc publikācija JV \"neskaitās\". Tagad ar šo rakstu ir pilns internets (Google ir liecinieks) un JV to ir \"leģitimējis\".

Kāds ir sausais atlikums? Juristi iepazīst kolēģi, bet atsevišķi sabiedriskie spēki ieguvuši iespēju izmantot šo publikāciju tendenciozai politiskai propagandai.

Var būt Jūs teiksiet, ka es dramatizēju, bet man tā nešķiet, spriežot pēc tā, kā šobrīd attīstas notikumi.

vai radikālā uzskatu paudēja N. Magazeina nav tā pati radikālā homoseksuālistu noliedzēja N. Lazukina (dzirdēju, ka esot aprecējusies)?

Vismaz bildes līdzīgas un arī tie viedokļi abām ir ļoti kategoriski neiecietīgi pret citādo.

Pilnībā pievienojos Jūsu viedoklim par N. Magazeinas kļūdaino rakstu! Tomēr es uz to skatos citādi.

Proti, tas raksts vienlaikus arī atklāj šīs personas zināšanu un kompetences līmeni. Un to redzam arī mēs, citi juristi, līdz ar to zinām, ka, profesionāli sastopoties ar N. Magazeinu, viņas kompetence ir jāvērtē kritiski... Savukārt, ja redakcija visas šīs kļūdas novērsīs vai šādus viedokļus nepublicēs, no vienas puses, tas, protams, būtu pozitīvi, taču, no otras puses, tas mums arī liegtu objektīvu informāciju par citiem juristiem, kuri paši savos darbos atklāj, kas un kādi viņi ir...



Un vēl - tā kā šis tomēr ir juristiem domāts žurnāls, man šķiet, tad lasītāji paši var šīs lietas izvērtēt. Nezinu, nav man tādu datu, bet nedomāju, ka JV lasa \"sabiedrība\" kopumā. Tāpēc es par to baigi neraizētos.

Teikšu godīgi, biju priecīgs, ka JV veltījis veselu numuru šai tēmai. Tomēr manu prieku sabojāja viens ļoti nepatīkams pārsteigums - N.Magazeinas raksta kvalitāte.

Minēšu tik dažus piemērus.

1. Apskatot starptautisko regulējumu nav norādes uz tiesu praksi, kā rezultātā cilvēkam, kurš nav speciālists un nav izlasījis citus rakstus var rasties pilnīgi nepareizs viedoklis par dažādu starptautisko līgumu raksturu. Šai ziņā, ieteicams šo raksta daļu skatīt vismaz kontekstā ar tiesībsarga viedokli.

2. Rupja kļūda ir pieļauta raksturojot Civillikuma 386.pantu, kas nosaka, ka fiziska persona spēj mantot, ja mantojuma atklāšanās laikā viņa ir ieņemta, kaut arī vēl nav piedzimusi. Kā zināms, šī norma nosaka mantotspējas rašanas brīdi un komentārā šai normai R.Krauze ir skaidri norādījis, ka tiesības mantot bērnam rodas, tikai, ja viņš ir piedzimis dzīvs. Neskatoties uz šīm, liekas, vispārzināmām atziņām, N. Magazeina norāda, ka \\\"nedzimušam bērnam ir tiesības uz mantojumu, bet nav tiesību dzīvot\\\", tādējādi apgalvojot, ka nedzimušam bērnam ir ne tikai ir \\\"pilna\\\" tiesībspēja (ko 386.nekādi neparedz), bet arī ir subjektīvas tiesības uz mantojumu!!!

3. Atrauti no konteksta ir pasniegta informācija par Ungāriju un Vāciju. Autore atsaucas uz daudz kritizēto jauno Ungārijas konstitūciju un Vācijas tiesas spriedumiem, ignorējot apstākli, ka abās valstīs grūtniecei ir tiesības pārtraukt grūtniecību pirmajā trimestrī, ja viņa to vēlas.



Es ļoti vērtēju JV kolektīva centienus atspoguļot iespējami plašāku viedokļu spektru, tomēr, man šķiet, ka ir jābūt zināmam kvalitātes līmenim, kuru pārkāpt nedrīkst. Galu galā daudzus tematiskus numurus lasa arī neprofesionāļi, kuri nav spējīgi identificēt šīs kļūdas un kuriem tādēļ rodas nepareizs priekšstats par tiesisko regulējumu. Zinot konkrētas tēmas \\\"jūtīgumu\\\" nav jābrīnās, ka dažas no šīm kļūdām jau ir atradušas savu ceļu sabiedriskajā telpā un man ir sāpīgi redzēt, ka JV līdzās palīdzībai, konkrētajā gadījumā ir izdarījis sabiedrībai arī \\\"lāča pakalpojumu\\\".

Kāpēc aizliegt tikai abortus? Kontracepcija arī nogalina embrijus (piemēram, spirāle darbojas liedzot \\\"ieligzdoties\\\" auglim dzemdē).

Bet par izteiktajiem sieviešu viedokļiem,jāsaka, ka ir skaidri redzams, kuras saskārušās ar reālo dzīvi un dažādām situācijām, no tām, kuras pārticībā dzīvodamas,likumus salasījušās tikai spriedelē par dzīvi no tik augsta skatu punkta, ka vairs pat neredz vienkāršas lietas.

Aborti bija, ir un būs ar vai bez aizliegumiem. Aizliegt un pēc tam nelikties ne zinis par problēmām, ko tas nesīs līdzi - lūk tā ir bezatbildība! Vēl varētu ieviest \"sauso\" likumu un pēc tam apgalvot, ka nav alkoholisma.

Starpība starp mani un 25 gramu gaļas kluci ir tāda, ka mani savulaik vēlējās, gaidīja un mīlējā. Cilvēkiem, kam nav nekādu emocionālu saišu ar šo embriju tas tiešām nav nekas vairāk kā, būtībā, nekas.



Nesanāca mani aizskart, mēģini vēlreiz.



Ja māte bērnu negrib, tad negrib. Nevar piespiest \"gribēt\". Var pārliecināt, bet ne vienmēr, un kad nevar pārliecināt, tad piespiest nevar.



Ja man būtu jāizvēlās starp \"nepiedzimt\" un \"piedzimt \"ģimenē\" kura mani nemaz nevēlās, un kuras attieksme pret mani ir \"šitā neveiksme man tagad visu mūžu ir jāuztur\"\", tad es domāju, ka izvēle ir skaidra.



Ja arī aborti Latvijā tiktu absolūti aizliegti, vau, nabadzīgajās ģimenēs dzims vairāk bērni (oho, labs veids kā palielināt LV populaaciju) un turīgās ģimenes vienkārši brauks operāciju izdarīt ārzemēs.

Jūs arī kādreiz bijāt šāds 25 gramus mazs \"gaļas klucis\". Izskatās, ka arī šobrīd nekas nav mainījies Jūsu attīstībā... ja nu vienīgi svara ziņā :(

Nē, vismaz pēc manas loģikas tā neiznāk gan!



Jo es tikai vēršu uzmanību uz diviem pārdomu aspektiem.



Tātad, ja daļa sabiedrības tik ļoti aktīvi iestājas par šo negribēto bērniņu tiesībām piedzimt, tad ir jāsper arī nākamais solis - ir jācīnās arī par šo bērnu visām citām tiesībām!! Un te, lūk, nereti arī atklājas sabiedrības divkosība - kad jāpauž viedoklis par abortiem, sakām konkrētu nē, bet, kad ar reāliem darbiem jāapliecina atbalsts šādiem cilvēkiem, tad to darītāju ir ļoti maz.





Otrkārt, ir dažas ļoti sensitīvas lietas, par kurām sabiedrībā grūti atrast kopsaucējus - aborts, eitanāzija, citādā nozīmē arī homoseksuālisms - tāpēc, manuprāt, par šīm lietām būtu jāļauj lēmumus pieņemt cilvēkiem, uz kuriem tas attiecas.



Ir viegli nosodīt vai atbalstīt, kamēr tas neskar tevi pašu. Man aug bērni, un es nezinu, kādus lēmumus savā dzīvē viņi pieņems. Toties zinu, ka es viņus atbalstīšu neatkarīgi no šiem lēmumumiem. Un, ja nu izrādīsies, ka tie nepavisam nesaskan ar maniem uzskatiem?! Es nostāšos pret saviem uzskatiem vai - pret saviem bērniem?



Tas jau velk uz filozofijas pusi, es tikai gribēju sacīt, ka nevajadzētu būt kategoriskiem tik netveramās lietās..

Labrīt.

Es bieži esmu ievērojis, ka daudzi, kas ir pret abortiem vadās tīri emocionāli, un/vai reliģiski. Piešķir embrijam lielu nozīmi, padara to ārkārtīgi svarīgu, pasniedz abortu kā neētisku, būtībā nāvessodu.

Lielākā daļa valstu atļauj abortus līdz 14 nedēļu veciem embrijiem. 14 nedēļu vecs embrijs sver apmēram tikai 25 gramus un būtībā ir tikai neliels gaļas klucis ar prastiem orgānu aizmetņiem un pilnībā neattīstītām smadzenēm. Te nevar būt runa par kaut kādām emocijām vai jau dzīvu cilvēku.

Kāpēc tad jūs aizstāvat šādu nelielu gaļas kluci, bet tai pat laikā katru vakaru droši vien vakariņās stumjat iekšā sulīgu steiku.

Starpība nav.

Droši vien apgalvosit, ka jūsu sulīgais steiks neskaitās, ka tas ir savādāk, un ka embrijs ir potenciāla dzīvība.

Tad kāpēc jūs nekrenķējaties uz katru spermatozīdu, ko vecis izšauj uz poda sēžot un sitot olas, vai katru veco olšūnu, ko sieviete izlaiž savās \\\"dienās\\\"?

\\\"Bet embrijs ir jau apaugļotas šūnas\\\" daudzi saka.

pfft, tad kāpēc katru vēl nedzimušo bērnu nereģistrē jau ieņemšanas brīdī, vai katrai neveiksmīgajai grūtniecībai neorganizē bēres pa pilnu programmu.

Uzskatu, ka katrā civilizētā valstī vajadzētu būt aborta iespējai, vismaz līdz 10 nedēļu vecai grūtniecībai, jo embrijs nemaz nav tik nozīmīga un liela lieta kā daudzi domā.

Skarbi, bet patiesi.

Pēc Jūsu loģikas iznāk, ka jānogalina arī invalīdi, slimi cilvēki un veci cilvēki, kuri vairs nespēj paši sevi apkopt un ir nasta pārējai sabiedrībai (un tādēļ, iespējams, ir nelaimīgi un diezin vai grib dzīvot). Kas mums ir devis tiesības izlemt, vai cilvēks būs vai nebūs laimīgs. Mēs nekad nezinām, kā var iegrozīties katra cilvēka liktenis. Un tas, ka bērni tiek pamesti, ir tieši visas sabiedrības (nevis šo bērnu individuālā) problēma.

Man izņēmāt vārdus no mutes!!!!



Jo mēs te tā gudri un \"ar skatu no malas\" mēģinām diskutēt un iestāties par cilvēku tiesībām, aizmirstot par pašiem cilvēkiem... Ir ļoti viegli pateikt, ka mazajam cilvēciņam, kas izmests atkritumos un dzīvs tur atrasts, ir tiesības dzīvot!! Bet tad attīstām šo jēdzienu \"tiesības dzīvot\" tālāk - ko tās sevī ietver? Vai tikai tiesības piedzimt?



Visi gribam dzīvot labklājībā un cīnamies arī par to. Un ko mēs šīs labklājības ietvaros varam piedāvāt šiem negribētajiem, nemīlētajiem, nīstajiem un pamestajiem bērniem, par kuru tiesībām piedzimt iestājamies?



Jā, zīdainīši, tāpat kā mazi kucēni vai kaķēni, no šiem aprūpes namiem tiek izķerti, jo visi taču grib izaudzināt SAVU bērniņu. Taču kas notiek ar tiem citiem simtiem un tūkstošiem sirsniņu un dvēselīšu, kuri nevienam nav vajadzīgi????!!

Ja Jūs sacītu: man pašai ir bijuši 7 vai 10 aborti (Dievs pasarg, nemeklējiet te personīgus aizvainojumus, jo tas ir tikai piemērs!!), tad ir viena lieta... Savukārt, ja sakāt: esmu dzirdējusi... Vai zināt, ko esmu dzirdējusi par sevi, par sev pazīstamiem cilvēkiem? Tā ka, piedodiet, \"esmu dzirdējusi\" tomēr neuzskatu par vērā ņemamu un ticamu avotu...



Taču, ja pieļaujam, ka tā ir patiesība, tad tādām sievietēm visupirms galva ir jāarstē, jo abortu aizliegums tur neko nemainīs...

Abortu jautājums, paldies dievam, man kā sievietei personīgi nav bijis aktuāls. Bet, klausoties diskusijas par to, kam lielākas tiesības - sievietei izlemt vai bērnam piedzimt, mulsina tas, ka tiek pieņemts, ka bērns vienmēr grib piedzimt. Vai tas tā ir vienmēr? Statistiku šajos jautājumos neiegūsim. Tomēr manī ir pārliecība, ka daudzi bērni, ja zinātu, ka būs nemīlēti, negaidīti, lieki, neaprūpēti, pamesti utt., nemaz nevēlētos piedzimt. Varbūt, laižot pasaulē šādus bērnus, mēs pārkāpjam viņu tiesības būt laimīgiem?

\"Tikai es varu izlemt, ko iznēsāt un ko neiznēsāt savā ķermenī. Un tikai es pati jūtu, kad būšu gatava bērna iznēsāšanai.\"



Nepareizi. Ja vari \'izlemt\' un \'sajust\', kad un kā kopoties, ir diezgan amorāli sacīt, ka par bērnu \'jālemj\' un \'jāsajūt\' atsevišķi.



Turklāt frāze \'ko iznēsāt un ko neiznēsāt\' šajā kontekstā kaut kā derdzīgi bērnu reducē par pīrsingam vai \'gēla nagiem\' līdzīgu aksesuāru.

Es personīgi dzirdēju no vienas sievietes par to, ka viņai bijuši 7, bet ņo citas par to, ka viņai ir bijuši virs 10, cipars 3 ir dzirdēts no daudzām. Saprātīgas vai nesaprātīgas, bet tie cipari nav mīti. Parastais arguments ir jau šeit minētais - mans ķermenis, daru ko gribu, bet vai tiešām viss ir tik vienkārši un pirms 12 nedēļām ar tīru sirdsapziņu?

Cits jautājums, sievietes veic abortus \"nonstopā\" un neapdomīgi, bet tās jau ir pašas sievietes problēmas.



Es atvainojos, bet - vai kāds zina, cvik maksā aborts? ja atmiņa neviļ pēc kaut kur redzētiem cipariem - tie ir vairāk nekā 100 lati.. Manuprāt, tā sabiedrības daļa, kura šo varētu izmantot kā kontracepcijas metodi, to nevar atļauties materiāli. savukārt normāla un saprātīga sieviete, kura abortu var atļauties, diezin vai to darītu \"nonstopā\" (jo tad viņa vairs neietilptu kategorijā \"saprātīga\"). Tāpēc domāju, ka ap abortioem ir arī daudz mītu, tostarp sievietes, kuras to dara nonstopā. Tā taču nav vizīte pie kosmetologa!!! Tas nav nekas tik jauks un patīkams, ko gribas piedzīvot vēl un vēl.. Tāpēc nevajadzētu uzturēt dzīvu šo mītu, ka ir daļa sieviešu, kuras to vien dara, kā taisa abortus.