ŽURNĀLS Redaktora sleja

13. Novembris 2012 /Nr.46 (745)

Latvietis un vara
5 komentāri

Izrādās, problēmas latviešu attiecībās ar varu sakņojas jau zemapziņas līmenī. Latvietis sevi neasociē ar valsti un varu, vienmēr ir opozīcijā, it kā ārpusē, it kā pret, it kā svešu gribu un likumus pildīdams un no tiem ciezdams...

Uz šīs problēmas saknēm 7. novembrī, Valststiesību dienā, trāpīgi norādīja profesore Sanita Osipova. Proti, latviešu saasināti neveselīgajām attiecībām ar valsts varu cēloņi rodami gadsimtiem tālā vēsturē – jau sākot ar padošanās līgumiem 13. gadsimtā, ar kuriem vietējo cilšu vadoņi piekrita ne vien kristīgās ticības netraucētai izplatīšanai Livonijā, bet, atsakoties no administratīvās varas, akceptēja arī iekarotāju sūtīto fogtu (nodokļu iekasētāju un tiesas spriedēju) darbību savās teritorijās. No tā brīža līdz pat 1918. gadam – tātad daudzus gadsimtus – mainījās dažādi kungi, laiki un likumi, bet latviešu attiecības ar varu palika vienādi atsvešinātas. Turklāt pēc divām jaundibinātās Latvijas valsts cerību, izaugsmes un, dabiski, arī vilšanās un grūtību desmitgadēm, "savu" valsti atkal nomainīja "svešu kungu" okupācijas vara, un tikai vēl pēc 50 gadiem, padomju māla milzim sairstot, atkal radās iespēja atjaunot Latvijas neatkarību. Tātad kopumā "savas" valsts varas pieredze Latvijas tautai ir mērāma nepilna pusgadsimta garumā, un tādēļ sajūta, ka tā nav "svešu kungu", bet gan "sava" valsts un vara, paliek faktiski neizprasta. Vienkāršoti sakot, pašnoteikšanās ir līdz galam neapgūta loma un valsts vara joprojām šķiet kaut kas svešs un attālināts.

Attiecīga ir arī attieksme – nevis domāt, piedāvāt risinājumus, saliedēties un rīkoties, lai dzīve "savā" valstī būtu labāka, bet raudzīties uz to no malas, turklāt visu aktīvi noraidot un apšaubot. Bezgala krāšņus šīs "antivaras" pozicionēšanās piemērus var smelties interneta komentāru dzīlēs, kur anonīmo (tātad vaļsirdīgo?) atziņu destrukcijas un pārējo sabiedrības locekļu (jo īpaši tādu, kas kaut kādā veidā izcēlušies, – sākot ar politiķiem un beidzot ar sporta un kultūras zvaigznēm) žultainās noniecināšanas līmenis nereti sasniedz līmeni, kad šādi "uzzīmētās" bezcerīgās situācijas optimāls risinājums šķiet kolektīva pašnāvība, kuras alternatīva varētu būt vienīgi ilgstoša psihoterapija.

Šādā vēstures un sabiedriskā noskaņojuma kontekstā diemžēl nepārsteidz diskusijas, kas pēdējā gada laikā raisījušās par Latvijas valsts pamatiem. Izrādās, tie nav skaidri ne vien aktīviem Latvijas valsts apkarotājiem (par viņu izpratnes apzināto trūkumu gan nav jābrīnās), bet par tiem sākusi (nav beigusi) šaubīties pat Latvijas tauta.

To var saukt par Satversmes kodolu (kā to dara Konstitucionālo tiesību komisija), par valsts pamatvērtībām vai Latvijas serdi... (terminiem nav izšķirošas nozīmes, un diskusija par tiem var būt bezgalīga), tomēr ir skaidrs, ka Latvija nav nejaušs projekts, gadījuma rakstura pasākums, starptautisko tiesību vai procesu blakusefekts vai diplomātisks joks. Latviju, izmantojot nācijas pašnoteikšanās tiesības, ir dibinājusi latviešu tauta (aicinot līdzdarboties mazākumtautības un saņemot to atbalstu), lai īstenotu savas politiskās, ekonomiskās, kulturālās u.c. intereses pēc iespējas labvēlīgākos apstākļos, t.i., savā, neatkarīgā un demokrātiskā valstī. No šī starta punkta izriet viss pārējais – arī Satversmes lasīšanas pamatnosacījumi.

Protams, neviens nevar apgalvot, ka Latvija būs mūžīga, jo sabruka pat Ēģiptes valsts un Romas impērija. Bet, kamēr tā pastāv (un neviens nevar aizliegt mums cerēt, ka tas tomēr būs mūžīgi), ir jāturpina īstenot Latvijas valsts dibināšanas mērķi un uzdevumi. Citu mērķu un uzdevumu izvirzīšana vienkārši nozīmētu citas valsts dibināšanu.

Ņemot vērā jau minētās latviešu zemapziņā iekodētās attiecības ar varu un valsti, šajā nedēļā starp diviem Latvijas valsts svētkiem mums vajadzētu vairākkārt atkārtot Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas savulaik jau izmēģināto kolektīvās psihoterapijas seansu: "Mēs esam vareni, mēs esam diženi! Mēs būsim vareni, mēs būsim diženi!" Un beidzot noticēt sev un savai (savai!) valstij!

Dievs, svētī Latviju!

komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Pietiek
13. Novembris 2012 / 11:17
0
ATBILDĒT
Šitādu nekompetentu un korumpantu varu, kāda mums patreiz ir, var tikai cienīt truli un nodzērušies indivīdi! Piemēram, prezidents Bērziņš atklāti var izteikt draudus nodarīt miesas bojājumus, bet krimināllieta vēl aizvien nav ierosināta! Man ir kauns! Bet tādas ir ļoti daudzas amatpersonas, kas tā netraucēti brīvi atļaujās ņirgāties.
Seskis
13. Novembris 2012 / 09:28
0
ATBILDĒT
Nu, un kas tur slikts, ja cilvēks ar aizdomām vēro varas rosīšanos? Pirmais pamatlikums izdzīvošanai,-indivīds un publiskā vara ir nesmierināmi ienaidnieki. Indivīda pienākums ir ja ne kaitēt varai, tad vismaz pēc iespējas izvairīties no tās. Tas ir, neziņot par noziegumiem, pēc iespējas izvairīties no nodokļu nomaksas, dažādi palīdzēt cilvēkiem, kurus vajā varas iestādes. Valsts aparāta pamatfunkcija ir represijas pret indivīdu, neatkarīgi no valsts pārvaldes formas.
E.D.
13. Novembris 2012 / 08:50
0
ATBILDĒT
Tiesiskai nihilisms - pret valsts varas noteikto tiesisko kārtību izpaužas jau varas augstākajos ešelonos - valsts pārvaldē (korupcija), tiesu sistēmā ( apzināti nepareizi piemērojot tiesību normas - savtības vai muļķības dēļ). Vietējo pašvaldību darbinieki jūtas kā virsaiši, smīkņājot par iedzīvotāju izteiktajiem priekšlikumiem pašvaldību darba uzlabošanā. Tautai jāmāca un jāskaidro KATRU DIENU, ka tauta ir galvenais šajā valstī, nevis ierēdņi. Tā vietā tauta tiek barota ar lētiem un dumjiem seriāliem un kriminālziņām.
mazgudrais
13. Novembris 2012 / 08:45
0
ATBILDĒT
\"(jo īpaši tādu, kas kaut kādā veidā izcēlušies, - sākot ar politiķiem un beidzot ar sporta un kultūras zvaigznēm)\"



šī fraāze man ļoti patīk
N.M.
13. Novembris 2012 / 07:01
0
ATBILDĒT
Vārds vietā. Šķiet, tā ir atbilde uz jautājumu par daudzām mūsu lielajām un mazajām problēmām, ieskaitot kūlas dedzināšanu.



\"[Šāda politika] veidojas uz agrākās netaisnības pamatiem. Lepna tauta iegūst pieradumu pretoties svešiem apspiedējiem, un brīdī, kad viņi no tiem ir atbrīvojušies, viņi ir aizmirsuši, ka savstarpēja saskaņa sniedz prieku un ka sabiedrība, kura ir sasniegusi mierīgu eksistenci, ir spējīga sekot daudziem debešķīgiem mērķiem. Tā nu viņi turpina ķildoties, rodot tam bagātu materiālu netaisnības grabažās, kuras palikušas pāri pēc tirānijas un kuras tādā vai citādā veidā vajag uzkopt.Tāda politika ir sūce sabiedrībā. Cēlsirdīga aizrautība, māksla, abstraktā doma iztek caur to un aiziet zudumā.Paliek tikai viscietākie pamati, kuri neizirst pat ar mīlestības pārliecināšanu, paliek naida, aizspriedumu un ļaunuma bruģakmens, kam nav vērtības. Process tomēr nav absolūts, jo visās zemēs dzimst cilvēki, kam piemīt piemīlība, kas šo sūci noslēdz. Taču tā var pastāvēt tikai, ciktāl nav trauksmes par visu dzīves būtiskāko vērtību trūkuma draudiem.\"
visi numura raksti
Mārtiņš Drēģeris, Valdis Kuzmins
Numura tēma
Latvijas Valsts prezidenta institūcijai – 90
Svinot Valsts prezidenta institūcijas 90 gadu jubileju, Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju rīko izstādi, kas veltīta visiem Latvijas Valsts prezidentiem. Izstādē ir apskatāmi unikāli priekšmeti, ...
Jānis Lazdiņš
Numura tēma
Valsts prezidenta institūta tapšana Latvijā
Pēc Latvijas valsts neatkarības de facto atjaunošanas 1990.–1991. gadā ik pa laikam sabiedrībā aktuāla kļūst 1922. gada 15. februārī pieņemtās Latvijas Republikas Satversmes apspriešana. Pastiprināta uzmanība diskusijās tiek ...
Numura tēma
Rīgas pils juridiskie kardināli
Satversmes noteiktajā valsts varas dalīšanas sistēmā Valsts prezidentam ir nozīmīga loma, jo viņš darbojas kā politisks un morāls atsvars pārējo valsts institūciju konstitucionālajam pretnostatījumam. Regulāri uzplaiksnī diskusija ...
Mārtiņš Drēģeris
Numura tēma
Valsts prezidenta loma Saeimas atlaišanas gadījumā
Šo rakstu varētu sākt un tūlīt arī pabeigt ar Satversmes 40. pantu, kas ietver Valsts prezidenta svinīgā solījuma došanu Saeimas sēdē. Formāli raugoties, svinīgā solījuma tekstā ir iekļauts viss Valsts prezidenta atbildības, ...
Ilze Dubava
Notikums
Jauna tradīcija – Valststiesību diena
Latvijas Republikas Satversmes 90. gadadienā amatpersonas, mācībspēki, Latvijas zinātnieki, valsts pārvaldē strādājoši juristi un citi juridiskās profesijas pārstāvji pulcējās vienkopus, lai diskutētu par vēl darāmo valsts ...
AUTORU KATALOGS