ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Gan Publisko iepirkumu likums (turpmāk – PIL) (67. panta pirmā daļa), gan Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums (turpmāk – SPSL) (59. panta pirmā daļa) paredz, ka līgums nosaka tiesiskās attiecības starp pasūtītāju/sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un piegādātāju. Tāpat abi likumi vispārīgi paredz vairākas sastāvdaļas, kas ir jāietver līgumā, tomēr detalizētāk nenosaka līgumu saturu. Līdz ar to secinājumus par līguma noteikumiem, to grozīšanas iespējām un citiem aspektiem var atrast tiesu praksē un Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk – IUB) Iesniegumu izskatīšanas komisijas (turpmāk – Komisija) lēmumos, skatot lietas par dažādiem līgumu noteikumiem un ar tiem saistītos jautājumus, kā arī IUB sniegtajos skaidrojumos un vadlīnijās.

1. Līguma projekta sagatavošana un noslēgtā līguma pieejamība

Gan PIL, gan SPSL ir tieši paredzēts, ka līgumu sagatavo pasūtītājs/sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs. Turklāt, piemēram, Iepirkumu vadlīnijās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem ir tieši noteikts, ka līgumu ar izraudzīto pretendentu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz atbilstoši līguma projektam iepirkuma procedūras dokumentu pielikumā un ka grozījumi līguma projektā, tehniskajā specifikācijā un pretendenta piedāvājumā nav pieļaujami.³ Šo kārtību, ka, slēdzot līgumu, nedrīkst grozīt noteikumus, kas ir bijuši paredzēti dokumentācijai pievienotajā līguma projektā, apstiprina arī IUB Komisijas prakse, izskatot iesniegumus par līguma projektā iekļautajiem noteikumiem un par tiem lemjot tāpat kā par jebkuru citu dokumentācijā iekļauto prasību vai noteikumu.

Ņemot vērā, ka līguma projekts, to slēdzot, nav pakļauts līgumslēdzēju abpusēji vienojoties izdarītiem grozījumiem, varētu pieņemt, ka šāds līgums ir arī vispārpieejama informācija un ikviena persona ir tiesīga iepazīties ar pasūtītāju noslēgtajiem līgumiem. Tomēr attiecībā uz šiem līgumiem ir jāņem vērā, ka, tos slēdzot, ļoti bieži uzvarējušā pretendenta piedāvājums vai tā atsevišķas daļas pārtop par līguma neatņemamu daļu, bet pretendentu piedāvājumi atbilstoši PIL noteikumiem nav vispārpieejama informācija (35. panta trešā daļa). Arī SPSL noteikumi nosaka, ka piedāvājumi nav izsniedzami vai uzrādāmi piegādātājiem un citām ar to izvērtēšanu nesaistītām personām (39. panta ceturtā daļa). Turklāt gan PIL, gan SPSL ietver atsevišķus noteikumus pretendentu komercnoslēpuma aizsardzībai, piemēram, paziņojot par līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, ka pasūtītājs/sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi piegādātāji (PIL 12. panta otrā daļa un SPSL 17. panta otrā daļa).

Saistībā ar informācijas par līgumiem pieejamību ir jānorāda uz IUB Komisijas skaidroto,⁴ ka PIL 35. panta trešā daļa⁵ nosaka, kas ir vispārpieejama informācija, proti: 1) pasūtītāja nosaukums; 2) piegādātāja nosaukums; 3) iepirkuma priekšmets, tā apjoms, cena un apraksts tādā apjomā, kāds norādīts ziņojumā; 4) samaksas kārtība; 5) līguma izpildes termiņš un vieta; 6) līgumslēdzēju pušu atbildība par līguma neizpildīšanu; 7) kārtība, kādā izdarāmi līguma grozījumi, kā arī kārtība, kādā pieļaujama atkāpšanās no līguma. Saskaņā ar PIL 69. pantu⁶ vispārpieejamā informācija ir ietverta arī līgumā. IUB Komisija iepriekšminētajā lēmumā skaidro, ka Informācijas atklātības likuma⁷ 5. panta otrās daļas 3. punkts, nosakot, ka par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija, kas ir komercnoslēpums, izņemot gadījumus, kad ir noslēgts līgums saskaņā ar PIL, vai cita veida līgums par rīcību ar valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem un mantu, paredz izņēmumus no 7. panta pirmās daļas.⁸ Tomēr norādītais pants ir vispārīgā tiesību norma salīdzinājumā ar PIL regulējumu, un tas ir piemērojams kopsakarā ar PIL 35.