ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Novembris 2012 /Nr.47 (746)

Latvijas prokurori kā "tiesa" Eiropas Savienības tiesību izpratnē
2 komentāri
Mg.iur.
Arnis Buka
LU Juridiskās fakultātes lektors 

Eiropas Savienības pamatdokumenta – Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) – 267. pants paredz īpašu sadarbības procesu starp dalībvalstu tiesām un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Tiesu. No šī panta izriet, ka dalībvalstu tiesu institūcijām ir iespējas un atsevišķos gadījumos arī pienākums vērsties pie ES Tiesas, lai lūgtu tās viedokli prejudiciāla nolēmuma formā par ES tiesību normu interpretāciju vai spēkā esamību. Prejudiciālie nolēmumi kā unikāls un daudzšķautņains ES tiesību institūts ir bijuši daudzu akadēmisku pētījumu objekts.1 Šis raksts aplūkos tikai atsevišķu interesantu niansi saistībā ar prejudiciālajiem nolēmumiem un Latvijas tiesību normām, proti, par jēdziena "dalībvalsts tiesa" izpratni prejudiciālo nolēmumu kontekstā un par Latvijas Kriminālprocesa likumā paredzētajām Latvijas ģenerālprokurora iespējām vērsties ES Tiesā pēc prejudiciālā nolēmuma.

Raksts ir sadalīts divās daļās. Pirmā daļa veltīta ES Tiesas judikatūrai par attiecīgo jautājumu, sākot ar vispārīgu judikatūras apskatu saistībā ar jēdziena "dalībvalsts tiesa" interpretāciju, konkrēti pievēršoties dalībvalstu prokuroru iespējām lūgt sniegt prejudiciālo nolēmumu, savukārt raksta otrā daļa – Latvijas tiesību normām un to atbilstībai ES Tiesas judikatūrai.

 

1. ES Tiesas sniegtais vispārīgais skaidrojums jēdzienam "tiesa"

Analizējot, vai Latvijas prokurori var lūgt ES Tiesai sniegt prejudiciālo nolēmumu, vispirms ir jānoskaidro, kurām dalībvalstu institūcijām ES tiesības paredz iespējas vērsties ES Tiesā pēc prejudiciālā nolēmuma. Nedz LESD 267. pants, nedz arī kāda cita norma ES primārajos tiesību aktos sīkāk neskaidro tieši prokuroru iespējas lūgt prejudiciālos nolēmumus.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Kriminālprocesa likums  
— likumi.lv —
Civilprocesa likums  
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Anonīms lietotājs
21. Novembris 2012 / 21:58
0
ATBILDĒT
Gribētos gan plašāku jēdziena „dalībvalstu tiesa” būtiskāko kritēriju izvērstāku skaidrojumu. Piemēram, tas pats prokurora priekšraksts par sodu, kura gadījumā neizpildīšoties kritērijs „tiesas jurisdikcijas obligātums”. Kas konkrēti ar to būtu saprotams? Ja process tiesā noritētu bez pierādījumu pārbaudes, vai tad arī obligātuma kritērijs nebūtu ievērots?
mja
20. Novembris 2012 / 12:17
0
ATBILDĒT
Būtu labs jautājums, kurš un kādā nolūkā izdomāja KPL 39.p. 3.daļu. Un, vai nebūtu jēdzīgāk visus vienotos procesuālos jautājumus regulēt atsevišķā NTA, ne atkārtot katrā likumā gandrīz identiski?
visi numura raksti
Ilze Bukaldere
Skaidrojumi. Viedokļi
Iepirkuma līgums: noteikumi, grozīšanas iespējas un citi aspekti
Pēc savas būtības līgums ir personu savstarpēja vienošanās par tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Arī iepirkuma līgums (turpmāk – līgums) nosaka tiesiskās attiecības starp līdzējiem, tomēr ir ...
4 komentāri
Jānis Kārkliņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Kapitāla daļa un tās atsavinājums
Kapitāla daļu pāreja trešajām personām vienmēr ir bijis aktuāls tiesību zinātnes temats, bet it sevišķi pašreiz, kad notiek darbs pie Komerclikuma regulējuma izmaiņām saistībā ar kapitāla daļu pāreju, kuras mērķis cita starpā ...
10 komentāri
Kristīne Līce
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas tiesu mijiedarbība
Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūra ir kļuvusi par neatņemamu Latvijas tiesu darba instrumentu un ir gan tiesību avots, gan ietvars nacionālo tiesību normu interpretācijai. ECT nolēmumi par sūdzībām no Latvijas ...
4 komentāri
Dina Gailīte
Notikums
Vai ir jāgroza Valsts prezidenta pilnvaras un ievēlēšanas kārtība
Konference "Latvijas Valsts prezidenta institūcijas darbības izvērtēšana", kas notika 14. novembrī – dienā, kad pirms 90 gadiem pirmā Latvijas Republikas Saeima ievēlēja pirmo Valsts prezidentu Jāni Čaksti, kļuva par vienu no ...
Tiesību politika
Jautājumi un atbildes par valsts interešu ievērošanu iepirkumos saskaņā ar ministru prezidenta rezolūciju
Kā jau "JV" vēstīts, saskaņā ar 2012. gada 16. oktobra Ministru prezidenta Valda Dombrovska rezolūciju Nr. 111-1/104 par valsts interešu ievērošanu valsts uzņēmumu iepirkumos turpmāk visiem nozīmīgiem saimnieciskiem līgumiem, ar ...
AUTORU KATALOGS