ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Novembris 2012 /Nr.47 (746)

Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas tiesu mijiedarbība
4 komentāri
Kristīne Līce
Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās 

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūra ir kļuvusi par neatņemamu Latvijas tiesu darba instrumentu un ir gan tiesību avots, gan ietvars nacionālo tiesību normu interpretācijai. ECT nolēmumi par sūdzībām no Latvijas ir arī Latvijas tiesu darba vērtējums konkrētās sūdzības kontekstā. Taču nebūtu pareizi uzskatīt, ka Latvija un tās tiesas ir vienīgi pasīvi ECT norādījumu saņēmēji. Tādēļ šī referāta* mērķis ir iezīmēt ECT un Latvijas tiesu mijiedarbības formas, īpašu uzmanību veltot tam, kā Latvijas tiesas ietekmē ECT nolēmumus.

ECT vairākkārt ir uzsvērusi, ka tā nevar uzņemties nacionālo tiesu lomu un vērtēt faktus, un piemērot nacionālos likumus. Tā vietā ECT lemj, vai faktu vērtēšanas un nacionālo likumu piemērošanas process, kā arī šī procesa iznākums atbilst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) prasībām. Turklāt bieži vien ECT savos nolēmumos atgādina, ka valstīm var nebūt pienākums sasniegt noteiktu rezultātu (piemēram, panākt, ka par katru iesniegumu tiek ierosināta krimināllieta), taču tām noteikti ir pienākums nodrošināt Konvencijai atbilstošu procesu (piemēram, katra iesnieguma pienācīgu izskatīšanu). Nacionālo tiesu darbā ECT interesē ne tikai tas, ko ir nolēmusi nacionālā tiesa, bet arī – kādēļ ir pieņemts tieši tāds nolēmums un kā tiesa pie tā ir nonākusi. Proti, ir svarīga nacionālo tiesu sniegtā savu nolēmumu argumentācija, kā arī spēkā esošo procesuālo normu ievērošana.

 

ECT nolēmumi jāvērtē plašāk

ECT nolēmumi ir saistoši, un valstīm ir pienākums nodrošināt, ka ECT identificētās problēmas tiek novērstas un identiski Konvencijas pārkāpumi nākotnē nenotiek.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Arī es
23. Novembris 2012 / 12:32
0
ATBILDĒT
Pilnībā pievienojos komentāram par to, ka Kristīne Līce tiesnešu konferencē par sevi atstāja ļoti pozitīvu priekšstatu.

Ar interesi klausījos viņas uzrunu un tajā analizēto ECT praksi, un dažbrīd patiešām bija neomulīgi apzināties, ka viņas minētie piemēri par Latvijas tiesu praksi ir īsti un ka tos nolēmumus pieņēmuši kvalificēti speciālisti - tiesneši... Taču vienlaikus man nenāk prātā kādi satricinājumi vietējā tiesu varā, kad plašāk būtu izskanējis: lūk, konstatējām, ka tiesnesis rīkojies likumam neatbilstoši, tas ir pamanīts un tam seko adekvāta reakcija. Vārdsakot, ka sabiedrība sajustu to, ko smalki sauc par pašsakārtošanos un pašattīrīšanos. Vai kāds var minēt kādu piemēru no tiesu varas, kad tā ir noticis?
Proficius Aliri
21. Novembris 2012 / 21:59
0
ATBILDĒT
Par ECT un Latvijas tiesu mijiedarbību plaši rakstīts arī LR Augstākās Tiesas Biļetenā Nr.5 (2012.g. oktobris). Piemēram, par kriminālprocesa jautājumiem P.Dzalbe raksta optimistiski: „Latvijas tiesas seko līdzi Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei un nolēmumos, motivējot atzinumus, izmanto šīs tiesas spriedumos paustās atziņas. Tā, piemēram, [2 piemēri]... Turklāt Cilvēktiesību tiesas tiesnese Ineta Ziemele regulāri tiekas ar Latvijas tiesnešiem un apspriež aktuālos jautājumus. [..] Nobeigumā vēlos atzīmēt, ka vispārējās cilvēktiesības, Konvencija, Cilvēktiesību tiesas augsti autoritatīvās atziņas ir Latvijas tiesnešu pastāvīgas uzmanības centrā un mums nepieciešams pilnīgāk izmantot tās kriminālprocesā.” (72.lpp.)

Jā, AT mājaslapā ir vairāki pieejami ECT spriedumu tulkojumi, taču nolēmumos kaut kā tās atsauces motīvu daļā nav gadījies redzēt (izņemot tos 2 piemērus un varbūt vēl kaut kur pārcitēts latviešu valodā esošs avots ar atsauci uz ECT). Tie paši piespiedu līdzekļu piemērošanas jautājumi, procesa ilgums, apsūdzētā tiesības u.tml., tur nolēmumos ECT spriedumu analīze varētu veidot apjoma lielāko daļu. Tomēr ļoti laimīgā gadījumā var ieraudzīt knapu atsaucīti.
atvainojiet
21. Novembris 2012 / 09:42
0
ATBILDĒT
Nezinu kāpēc,bet man šī referāta autore šķiet ļoti simpātiska.
mja
20. Novembris 2012 / 12:13
0
ATBILDĒT
Ko gan ECT varētu izlobīt no tiem motivācijas daļā briesmīgi kodolīgajiem LR tiesu nolēmumiem? Vieglāk būtu paskatīties konkrēto likumu.
visi numura raksti
Ilze Bukaldere
Skaidrojumi. Viedokļi
Iepirkuma līgums: noteikumi, grozīšanas iespējas un citi aspekti
Pēc savas būtības līgums ir personu savstarpēja vienošanās par tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Arī iepirkuma līgums (turpmāk – līgums) nosaka tiesiskās attiecības starp līdzējiem, tomēr ir ...
4 komentāri
Jānis Kārkliņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Kapitāla daļa un tās atsavinājums
Kapitāla daļu pāreja trešajām personām vienmēr ir bijis aktuāls tiesību zinātnes temats, bet it sevišķi pašreiz, kad notiek darbs pie Komerclikuma regulējuma izmaiņām saistībā ar kapitāla daļu pāreju, kuras mērķis cita starpā ...
10 komentāri
Dina Gailīte
Notikums
Vai ir jāgroza Valsts prezidenta pilnvaras un ievēlēšanas kārtība
Konference "Latvijas Valsts prezidenta institūcijas darbības izvērtēšana", kas notika 14. novembrī – dienā, kad pirms 90 gadiem pirmā Latvijas Republikas Saeima ievēlēja pirmo Valsts prezidentu Jāni Čaksti, kļuva par vienu no ...
Arnis Buka
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas prokurori kā "tiesa" Eiropas Savienības tiesību izpratnē
Eiropas Savienības pamatdokumenta – Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) – 267. pants paredz īpašu sadarbības procesu starp dalībvalstu tiesām un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Tiesu. No šī panta ...
2 komentāri
Tiesību politika
Jautājumi un atbildes par valsts interešu ievērošanu iepirkumos saskaņā ar ministru prezidenta rezolūciju
Kā jau "JV" vēstīts, saskaņā ar 2012. gada 16. oktobra Ministru prezidenta Valda Dombrovska rezolūciju Nr. 111-1/104 par valsts interešu ievērošanu valsts uzņēmumu iepirkumos turpmāk visiem nozīmīgiem saimnieciskiem līgumiem, ar ...
AUTORU KATALOGS