Tiesībniekiem zināms, kā veidojušās mūsu pirmās tiesību normas un nacionālie likumi. Tie bija rakstīti lielā steigā, turklāt tos reizēm rakstīja nespeciālisti. Tādēļ arī daudziem no tiem ir lieli trūkumi kā saturiski, tā formas ziņā. Tagad tas ir mainījies. Mums ir labi iestrādājušies lietpratēji, kas sarežģītus likumprojektus var izstrādāt samērā īsā laikā.
Tomēr arī šajā darbā vēl ir saskatāmi zināmi trūkumi. Ir gadījumi, kad izstrādātais likums pēc formas gan ir pieņemams, tomēr pēc satura tas nereti ir smags un nepilnīgs. Daudz būtu līdzējis, ja likuma rakstītājam būtu pieejami labāki paraugi un lietpratēju atsauksmes konkrētajā tiesību jautājumā.
Turklāt mūsu valstī ir izdots daudz likumu, bet daudziem no tiem trūkst teorētiska pamatojuma un zinātniska attaisnojuma, tāpat arī sistematizējuma. Vai ir iznācis daudz grāmatu, kurās no teorētiskā viedokļa būtu izskaidrota un attaisnota tiesību reformu nepieciešamība? Vai mums ir iestāde, kas studē un pētī tautas tiesību izjūtu kā tagadnē, tā arī no tiesību vēstures viedokļa? Vai kāds interesējas par tā sauktajām mirušajām tiesību normām, kas gan formāli pastāv, bet praktiski netiek piemērotas? Vai mums ir iestāde, kas sniedz atbildi, kā konkrētais tiesību institūts izveidots ievērojamākās kultūras valstīs? Šķiet, ka nē!
Augstskolu galvenais uzdevums ir un paliek audzināt nākamos juristus. Atsevišķi mācību spēki gan nodarbojas ar speciālu tiesību jautājumu pētīšanu, tomēr viņu darbs nav savstarpēji saskaņots. Daži jautājumi tiek sīki izpētīti, turpretī citi – aizmirsti.
Tieslietu ministrijas juristkonsulti nevar labi pārzināt vissīkākos tiesību jautājumus gan no praktiskā, gan teorētiskā viedokļa.
Visi minētie jautājumi mudina uz domām, ka ir jādibina sevišķs institūts tiesību jautājumu pētīšanai. To prasa ne vien mūsu tiesiskās kultūras izveidošana un nostiprināšana, bet galvenokārt praktiski apsvērumi. [..]
Jūs teiksit, ka tas ir rakstīts par šodienu! Tomēr šis teksts ir fragments no Arvida Dzirkaļa raksta "Domas par tiesību pētīšanas institūta nodibināšanu", kas publicēts pirms Otrā pasaules kara.
Līdzīgi priekšlikumi izskan arī mūsdienās, piemēram, pavisam nesen Latvijas Universitātes asociētais profesors Daunis Auers pauda viedokli, ka Saeimā būtu jāizveido pētniecības centrs, kurā būtu jāstrādā 10–12 dažādu zinātņu pētniekiem un papildus arī stažieriem.
Sakritība vai objektīva nepieciešamība, kurai nav noilguma?