„Jurista Vārds” gatavo publikāciju saistībā ar grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, kas 13. jūnijā tika pieņemti Saeimā trešajā lasījumā. Paredzēts, ka tie stāsies spēkā 2013. gada 1. septembrī. „Jurista Vārds” aicina lasītājus piedalīties aptaujā un izteikt viedokli par Latvijas tiesu sistēmas reformu, ko paredz šie likuma grozījumi. Redakcija arī sagatavojusi nelielu pārskatu par būtiskākajiem grozījumiem.
Lietu izskatīšanas termiņu pārvaldība tiesā
Tiesas priekšsēdētājs pirms katra kalendāra gada sākuma, sadarbojoties ar tiesas tiesnešiem, plāno un nosaka tiesas darba mērķus attiecībā uz vidējiem lietu izskatīšanas termiņiem tiesā (lietu izskatīšanas termiņu standarts).
Lietu izskatīšanas termiņu standartu nosaka, ņemot vērā tiesas resursus un nepieciešamību nodrošināt personas tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā un ievērojot citus lietu izskatīšanas pamatprincipus.
Tiesas priekšsēdētājs apstiprina lietu izskatīšanas termiņu standartu tiesā un pārrauga lietu izskatīšanas faktiskos termiņus tiesā. Par apstiprināto lietu izskatīšanas termiņu standartu tiesas priekšsēdētājs līdz katra gada 1.februārim iesniedz informāciju Tieslietu padomei.
Tiesas nolēmumu pieejamība
Atklātā tiesas sēdē pieņemtus tiesas spriedumus pēc to spēkā stāšanās publicē mājaslapā internetā, ja likumā nav noteikts citādi. Tāpat publicē arī tiesas lēmumus Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Publicējot tiesas nolēmumus, aizsedz to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti.
Tiesnesis nodrošinās, ka nolēmums, kas noformējams atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, tiek apstrādāts un ievietots Tiesu informatīvajā sistēmā.
Tiesas sēžu kalendārs
Tiesu informatīvajā sistēmā izveidotajā tiesas sēžu kalendārā atzīmē sēžu datumu un laiku, kā arī informāciju par zvērināta advokāta un prokurora aizņemtību. Tiesas sēžu kalendārā veiktā atzīme par tiesas sēdes datuma un laika noteikšanu ir saistoša, plānojot lietu izskatīšanu tiesas sēdē ar tā zvērināta advokāta vai prokurora piedalīšanos, kura piedalīšanās citā tiesas sēdē jau atzīmēta tiesas sēžu kalendārā.
Rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas kompetence precizēšana
Rajona (pilsētas) tiesa ir pirmā instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām ja likumā nav noteikts citādi; apgabaltiesa ir apelācijas instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām, ja likumā nav noteikts citādi; savukārt Augstākā tiesa ir kasācijas instance, ja likumā nav noteikts citādi, turklāt Augstākās tiesas sastāvā ir Administratīvo lietu departaments, Civillietu departaments un Krimināllietu departaments.
Līdz ar to tiek likvidētas Ausgtākās tiesas palātas (līdz 2014.gada 31.decembrim ir Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta un Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta, bet no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim –Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta). Kasācijas instances turpmākais nosaukums būs „Augstākā tiesa”, likvidējot līdzšinējo nosaukumu „Senāts”.
Ministru kabinets izvērtē Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas likvidācijas ietekmi uz tiesvedību krimināllietās (nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, reformas finansiālais un materiāltehniskais nodrošinājums u.tml.) un līdz 2014.gada 1.martam iesniedz Saeimai ziņojumu par to. Līdzīgu ziņojumu līdz 2015.gada 1.martam iesniegs par Civillietu tiesu palātas likvidācijas ietekmi uz tiesvedību civillietās.
Tiesas priekšsēdētāja amata termiņa ierobežojums
Viena un tā pati persona var būt rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas priekšsēdētājs ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu paplašināšana
Priekšsēdētājs organizē tiesas darbu; veicina vienotu tiesu praksi tiesā, organizē aktuālu normatīvo aktu piemērošanas jautājumu apspriešanu un tiesu prakses analīzi; nodrošina tiesas darba atklātumu; uzrauga tiesas darbinieku darba kvalitāti un apmeklētāju apkalpošanas standartu ievērošanu tiesā; veicina profesionālās ētikas normu ievērošanu un to vienotu izpratni tiesā; iesniedz Tiesu administrācijai pieprasījumus tiesas iestādes darbības materiāltehniskajai nodrošināšanai; saskaņā ar apgabaltiesas priekšsēdētaja lēmumu rajona pilsētas priekšsēdētājs norīko tiesnesi veikt izmeklēšanas tiesneša pienākumus uz laiku līdz trim gadiem.
Turklāt tiesas priekšsēdētājs varēs: pārbaudīt procesuālo termiņu ievērošanu tiesneša tiesvedībā esošajās lietās, kā arī lietu kārtošanas atbilstību normatīvo aktu, tai skaitā tiesu lietvedības noteikumu, prasībām; pieprasīt tiesnesim paskaidrojumu par tiesneša darba organizācijas un citiem jautājumiem šajā pantā noteiktās kompetences ietvaros; dot tiesnesim rīkojumus, kas saistīti ar tiesneša darba organizāciju amata pienākumu izpildei; ja tiesnesis bez pamatota iemesla neveic nepieciešamās procesuālās darbības, lai nodrošinātu lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, kā arī gadījumos, kad tiesneša plānotais termiņš nenodrošina lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, tiesas priekšsēdētājs var uzdot tiesnesim noteikt atbilstošu termiņu, kurā, ņemot vērā lietas apstākļus, jāveic attiecīgā procesuālā darbība; pārdalīt tiesnešiem lietas saskaņā ar lietu sadales plānu.
Līdzīgi uzdevumi noteikti arī Augstākās tiesas priekšsēdētājam.
Tiesneša amata pildīšanas maksimālā vecuma vienādošana visu tiesu instancēs
Tiesneša amata pildīšanas maksimālais vecums ir 70 gadi.
Tiesneša atstādināšana no amata
Ja par rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesnesi ierosināta disciplinārlieta, tieslietu ministrs, saņēmis tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikumu, atstādina šādu tiesnesi no amata līdz dienai, kad stājas spēkā nolēmums disciplinārlietā. Ja par Augstākās tiesas tiesnesi ierosināta disciplinārlieta, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, saņēmis tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikumu, atstādina šādu tiesnesi no amata līdz dienai, kad stājas spēkā nolēmums disciplinārlietā. Ja kriminālprocesā tiesnesis ieguvis procesuālo statusu – persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, viņš tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas ar brīdi, kad attiecīgā tiesa saņēmusi procesa virzītāja paziņojumu (informāciju), līdz krimināltiesisko attiecību noregulējumam kriminālprocesā. No amata atstādinātu tiesnesi ar šā tiesneša piekrišanu Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai tieslietu ministrs norīko darbā tiesā, Tieslietu ministrijā vai Tiesu administrācijā darbinieka amatā, kas nav valsts amatpersonas amats uz atstādināšanas laiku, izmaksājot attiecīgajā darbā noteikto darba samaksu. Ja tiesnesis nepiekrīt norīkošanai citā darbā, viņam atstādināšanas laikā izmaksā valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Ja spēkā stājies lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu un izbeigšanas pamats ir saistīts ar personu reabilitējošiem apstākļiem vai spēkā stājies lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu, secinot, ka tā ierosināta nepamatoti, vai tiesa taisījusi attaisnojošu spriedumu krimināllietā, tiesnesim izmaksā visu par atstādināšanas laiku viņam neizmaksāto mēnešalgu, kā arī piemaksas.
Tieslietu ministra funkcijas tiesu organizatoriskās vadības jautājumos paplašināšana
Uzraudzīs apgabaltiesu un rajona (pilsētas) tiesu priekšsēdētāju un viņu vietnieku, rajona (pilsētas) tiesu zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku un viņu vietnieku, kā arī apgabaltiesu un rajona (pilsētas) tiesu namu priekšsēdētāju pienākumu izpildi, tai skaitā varēs pieprasīt paskaidrojumu par jautājumiem, kas saistīti ar tiesas, tiesu nama vai zemesgrāmatu nodaļas darba vadību.