ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Decembris 2013 /Nr.49 (800)

Gada procentu likmes ierobežošana – risinājums vai kļūda
Dr.iur.
Lauris Leja
ekonomists, zvērinats advokāts, Komerclikuma 5. nodaļas (Līzinga līgums) un 6. nodaļas (Faktoringa līgums) regulējuma izstrādātājs 

Pēc ilgāka klusuma perioda strauju virzību sākuši grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz: "Patērētāju kreditēšanas līguma izmaksām ir jābūt samērīgām un atbilstošām godīgai darījuma praksei. Par minētām prasībām neatbilstošu jebkurā gadījumā uzskatāms līgums, kura gada procentu likme, kas aprēķināta normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, pārsniedz 100%." Šo regulējumu paredzēts neattiecināt uz patērētāju kreditēšanas līgumiem, kuru kredīta summa ir mazāka par 100 eiro, kā arī uz patērētāju kreditēšanas līgumiem, kurus noslēdzot kredīta devējam kā nodrošinājums ieķīlājama kāda lieta un saskaņā ar kuriem patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto lietu.

Jau šī gada aprīlī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts publiskā paziņojumā (2013. gada 8. aprīļa preses relīze) norādīja, ka, izanalizējot starptautisko pieredzi un Latvijas specifisko situāciju, ministrija ir izstrādājusi un darba grupas ietvaros apspriedusi priekšlikumus patērētāju kreditēšanas normatīvā regulējuma pilnveidei, kas nodrošinātu stingrāku īsa termiņa vai neliela apmēra kredītu (turpmāk tekstā – mikrokredītu) jomas regulējumu un efektīvāku patērētāju interešu aizsardzību. Tostarp arī priekšlikumu, kas paredz ierobežot gada procentu likmi (turpmāk – GPL), nevis aizdevuma faktisko procentu likmi, līdz 100%. Vai šāds Ekonomikas ministrijas priekšlikums sasniegs mērķi jeb drīzāk maldinās patērētāju un kropļos konkurenci?

Pēc pēdējo gadu skarbās pieredzes teiciens "parāds nav brālis" sabiedrībā ir ieguvis daudz personīgāku un niansētāku izpratni.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Kārkliņš, Lauris Buls
Skaidrojumi. Viedokļi
Līgumsoda reforma
Kopš Civillikuma Saistību tiesību daļas darbības atjaunošanas 1993. gadā līgumsoda izmantošana tiesību zinātnē un praksē balstījās uz absolūtu līguma brīvības principa izpratni kopsakarā ar otru principu – pacta sunt servanda. ...
10 komentāri
Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Neatļautas darbības izpausmes Eiropas deliktu tiesībās
Deliktu tiesības ir civiltiesību apakšnozare, kas regulē tiesiskās attiecības, kas rodas no ārpuslīgumiska tiesību aizskāruma, respektīvi, no kaitējuma nodarīšanas personas veselībai, mantai, godam, cieņai, brīvībai, privātumam un ...
Jānis Rozenfelds
Skaidrojumi. Viedokļi
Apbūves tiesība
Agris Bitāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību attīstība nemantiskā kaitējuma jomā
Ir vērts apskatīt, kāda ir bijusi tiesību un tiesu prakses attīstība pēc grozījumiem Civillikuma 1635. pantā.1 Šī panta jaunā redakcija ne tikai pielika punktu teorētiķu diskusijām par nemantiskā (morālā) kaitējuma lomu mūsu ...
Agris Bitāns, Lauris Rasnačs, Daiga Vilsone
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības nodrošinājums civilprocesā – tā piemērošana un turpmākā perspektīva
Civilprocesa likums (tālāk tekstā – CPL)1 salīdzinoši īsā laika posmā ir piedzīvojis izmaiņas arī attiecībā uz prasības nodrošinājumu institūtu. Līdz ar to vienotas un paredzamas tiesu prakses iedibināšana prasības ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS