ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Decembris 2013 /Nr.49 (800)

Jauna kārtība: notariālie akti, kas izpildāmi tiesas spriedumu izpildes kārtībā
M.iur.comp.
Eduards Virko
zvērināts notārs Rīgā 

No 2013. gada 1. novembra Latvijā taisītos notariālos aktus var izpildīt tiesas spriedumu izpildes kārtībā. Tas kļuvis iespējams, pateicoties attiecīgiem grozījumiem Civilprocesa likumā1 (13. sadaļa "Tiesas spriedumu izpildes vispārīgie noteikumi") un Notariāta likumā2 (D1 sadaļa "Notariālie akti, kas izpildāmi tiesas spriedumu izpildes kārtībā").

Apzīmējums "notariāls akts, kas izpildāms tiesas spriedumu izpildes kārtībā" tomēr nepaskaidro lietas būtību: pirmkārt, tāpēc, ka no materiāltiesiskā viedokļa izpildāms ir ne jau notariālais akts kā tāds, bet gan tajā ietvertais tiesiskais darījums, saistība. Notariālais akts ir tikai viena no formām, kādās var eksistēt tiesisks darījums (CL 1473. u. turpm. p.). Tāpēc ar "izpildīšanu" šeit jāsaprot tā procesuālā kārtība, kādā notiek saistību tiesību aizsardzība tiesas ceļā,3 jo latviešu valodā jēdzienu "izpildīt" lieto gan attiecībā uz labprātīgu izpildīšanu, t.i., uz materiāltiesisko "izpildījumu" (CL 1811. u. turpm. p.), gan attiecībā uz piespiedu izpildīšanu, t.i., uz procesuāltiesisko "izpildi" (CPL 538. u. turpm. p.), kaut arī citās valodās tiek lietoti atšķirīgi apzīmējumi.4 Otrkārt, ja runa ir par saistību piespiedu izpildīšanu, tad šādai izpildīšanai nemaz nav nekādas citas kārtības kā vienīgi tiesas spriedumu izpildes kārtība, jo tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības, pamatojoties uz izpildu dokumentu (CPL 549. p. 1. d.), bet visu izpildu dokumentu izsmeļošs uzskaitījums dots Civilprocesa likuma 540. pantā5 (E daļa "Tiesas spriedumu izpilde"). Tāpēc, ja saistību tiesība, kurai noteikta piespiedu izpildīšana, radusies no tiesiska darījuma, tad no izpildes viedokļa ir vienalga, kādā formā šis darījums bijis – mutiskā, rakstiskā vai notariālā –, jo tā piespiedu izpildīšana visos gadījumos notiks tiesas spriedumu izpildes kārtībā.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Kārkliņš, Lauris Buls
Skaidrojumi. Viedokļi
Līgumsoda reforma
Kopš Civillikuma Saistību tiesību daļas darbības atjaunošanas 1993. gadā līgumsoda izmantošana tiesību zinātnē un praksē balstījās uz absolūtu līguma brīvības principa izpratni kopsakarā ar otru principu – pacta sunt servanda. ...
10 komentāri
Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Neatļautas darbības izpausmes Eiropas deliktu tiesībās
Deliktu tiesības ir civiltiesību apakšnozare, kas regulē tiesiskās attiecības, kas rodas no ārpuslīgumiska tiesību aizskāruma, respektīvi, no kaitējuma nodarīšanas personas veselībai, mantai, godam, cieņai, brīvībai, privātumam un ...
Jānis Rozenfelds
Skaidrojumi. Viedokļi
Apbūves tiesība
Agris Bitāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību attīstība nemantiskā kaitējuma jomā
Ir vērts apskatīt, kāda ir bijusi tiesību un tiesu prakses attīstība pēc grozījumiem Civillikuma 1635. pantā.1 Šī panta jaunā redakcija ne tikai pielika punktu teorētiķu diskusijām par nemantiskā (morālā) kaitējuma lomu mūsu ...
Agris Bitāns, Lauris Rasnačs, Daiga Vilsone
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības nodrošinājums civilprocesā – tā piemērošana un turpmākā perspektīva
Civilprocesa likums (tālāk tekstā – CPL)1 salīdzinoši īsā laika posmā ir piedzīvojis izmaiņas arī attiecībā uz prasības nodrošinājumu institūtu. Līdz ar to vienotas un paredzamas tiesu prakses iedibināšana prasības ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS