Bez neskaitāmiem citiem jautājumiem, uz kuriem tiek meklētas atbildes pēc tā sauktās Zolitūdes traģēdijas, neskaidrības viesušās arī tēmā par personas datu aizsardzību krīzes apstākļos. Proti, aktualizējies jautājums, vai un kurš vispār drīkst publiskot personu datus par lielās nelaimēs bojāgājušajiem un cietušajiem? Līdztekus citiem jau izskanējušiem viedokļiem pagājušajā nedēļā savu skatījumu pauda arī tiesībsargs.
Lietas būtība un neskaidrie jautājumi
Kā zināms, 2013. gada 21. novembrī Rīgā, iebrūkot lielveikala "Maxima" griestiem, bojā gāja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti cieta. Pāris dienas pēc šīs nelaimes plašsaziņas līdzekļos jau parādījās saraksti ar šajā katastrofā bojāgājušo personu datiem, minot to vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu vai vecumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes