Šā gada 4. oktobrī notika 12. Saeimas vēlēšanas. Balsu pirkšanas skandālu ēnā 22. oktobrī Centrālā vēlēšanu komisija apstiprināja vēlēšanu rezultātus un paziņoja Saeimā ievēlētos deputātus. Atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumam kandidātu sarakstu iesniedzējiem ir tiesības Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam. 25. oktobrī tas arī notika.
Šajā lietu kategorijā tiesai jābūt vislielākajos uzdevuma augstumos, jo, pirmkārt, tiesa izskata lietu kā pirmās instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā, otrkārt, tiesas lēmums ir nepārsūdzams un galīgs, treškārt, tiesas nolēmums ir būtisks demokrātijas un tiesiskuma aizsardzībā, ceturtkārt, nolēmums jāpieņem ātri – septiņās dienās no pieteikuma saņemšanas. Steigas pamatā ir Satversmes 12. pantā noteiktais, ka jaunievēlētā Saeima sanāk uz pirmo sēdi novembra mēneša pirmajā otrdienā (šogad tas ir 4. novembris), kad arī izbeidzas iepriekšējās Saeimas pilnvaras. Laiks, kas atvēlēts balsu skaitīšanai un to pārbaudei ir 18 dienas, bet vēlēšanu rezultātu pārsūdzībai – 10 dienas. Iespējamo vēlēšanu pārkāpumu spektrs ir dažāds, tomēr jebkurā gadījumā pārkāpumu konstatēšana un to ietekmes novērtēšana attiecībā uz taisnīgām vēlēšanām ir sarežģīts process. Tiesa nedrīkst kļūdīties, jo tās nolēmums radīs būtiskas sekas.
Salīdzinājumam: Lietuvā un Igaunijā tiesību aizsardzības kārtība attiecībā uz Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par parlamenta vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu atšķiras. Parlamenta vēlēšanu galīgos rezultātus var pārsūdzēt konstitucionālajās tiesās, un arī to kompetence ir atšķirīga. Atšķiras arī subjekti, kas var iesniegt sūdzību tiesā. Kopīgs ar Latviju tomēr ir tiesas pienākums strādāt ātri. Lietuvas likumā termiņš izteikts pat stundās.
Jau 2006. gadā Augstākā tiesa lietā Nr. SA-5/2006 norādīja, ka Saeimas vēlēšanu likumā ietvertās tiesību normas nepilnīgi noteic tiesas kompetenci, tai izskatot lietas par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Tāpēc likumdevēja vietā pašai Augstākajai tiesai jānosaka savas pilnvaras, ko tā daļēji izdarīja 2006. gada lietā, kad atzina, ka tās kompetencē ir ne tikai pārbaudīt Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma pareizību no formālā viedokļa (kļūdas balsu skaitīšanā, lēmuma sagatavošanā u.tml.), bet arī pārbaudīt vēlēšanu norises tiesiskumu, proti, atbilstību Satversmes 6. pantā un starptautisko tiesību dokumentos ietvertajiem vēlēšanu principiem. Izvērtējot vēlēšanu norises tiesiskumu, nepietiek ar pārkāpuma konstatēšanu, bet jāvērtē konkrētā pārkāpuma būtība un sekas. Par vēlēšanu rezultātus ietekmējošu uzskatāms pārkāpums, ja ar to būtiski tiek ietekmēts vēlēšanu iznākums.
2014. gadā Augstākajai tiesai iespējams nāksiet konkretizēt savu kompetenci attiecībā uz jautājumu, vai tā var atcelt Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu nevis pilnībā, bet tikai daļā par konkrēta vēlēšanu apgabala (Latgales) rezultātiem. Ja atbilde būs apstiprinoša, tad Saeimai būs jāatbild uz daudziem sarežģītiem jautājumiem, piemēram, kā atkārtotas vēlēšanas vienā apgabalā ietekmē kopējos vēlēšanu rezultātus un kā notiks ārkārtas vēlēšanas konkrētā apgabalā – vai vēlēšanās varēs pieteikties jauni kandidāti un kuri vēlētāji varēs balsot, lai nepieļautu situāciju, ka vēlētājs būs nobalsojis divreiz (vienu reizi – jau notikušajās vēlēšanās, otru reizi – atkārtotajās vēlēšanās). Deklarētās dzīvesvietas principa piemērošana nebūtu iespējama. Rēzeknē deklarēts pilsonis kārtējās vēlēšanās varēja balsot Rīgā un, iespējams, šīs tiesības izmantoja.
Vērtējot 2012. gada Lietuvas parlamenta vēlēšanas, Konstitucionālā tiesa 2012. gada 10. novembra atzinumā Nr. 15/2012-16/2012 parlamentam norādīja, ka atsevišķos vēlēšanu apgabalos ir notikusi balsu pirkšana. Lietuvas parlaments nolēma neatcelt vēlēšanu rezultātus. Tiesiskā risinājuma vietā tika rasts politisks risinājums – Lietuvas prezidente jaunajā koalīcija neiekļāva skandālā iesaistītos Darba partijas pārstāvjus. Šobrīd pret aizdomās turamajiem notiek kriminālprocesi. 2011. gada 23. martā arī Igaunijas Augstākās tiesas Konstitucionālo tiesību departaments lietā Nr. 3-4-1-7-11 vērtēja parlamenta vēlēšanu rezultātu tiesiskumu, lai gan šajā lietā sūdzības pamatā nebija balsu pirkšana.
Jāpiekrīt Edgaram Pastaram, kas 23. oktobrī avīzē "Diena" norādīja, ka 12. Saeimas leģitimitāte ir tiesas rokas. Jācer, ka tiesas rokas nenodrebēs.