Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

24. Marts 2015 /Nr.12 (864)

Ievešana nekustamā īpašuma valdījumā
51 komentāri
Jānis Lapsa
LU Juridiskās fakultātes pasniedzējs, zv. advokātu biroja “Kalniņa, Lapsa un partneri” zvērināts advokāts, Tieslietu ministrijas Civilprocesa pastāvīgās darba grupas dalībnieks

Ievešanas nekustamā īpašuma valdījumā pareiza piemērošana ir svarīga gan tiesu nolēmumu izpildē, gan arī cilvēktiesību īstenošanā. Neskaidrā normatīvā bāze, atšķirīgi viedokļi doktrīnā un praksē, kā arī dažādā tiesību normu interpretācija raisa dažādus nevajadzīgus strīdus tiesās un neauglīgas diskusijas. Tāpēc raksta mērķis ir sniegt nelielu ieskatu1 ievešanas nekustamā īpašuma valdījumā institūta materiālo un procesuālo tiesību normu pareizā un taisnīgā piemērošanā un problemātikā.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
46
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (51)
51 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jānis Lapsa
27. Marts 2015 / 08:12
0
ATBILDĒT
Viegli nebija izburties cauri asajiem komentāriem, bet vēlreiz paldies par tiem jebkurā gadījumā. Mēģināšu vēl īsi izklāstīt dažas savas domas.

1) Par domājamām daļām, ņemot vērā to abstrakto saturu, ir diskusija vai vispār tiesa var pieņemt lēmumu par ievešanu valdījumā uz domājamām daļām (sk. tēzi, ka ievest var tikai „reālā” īpašumā)? Te arguments „PAR” ir tāds, ka tagad tiesa var ievest valdījumā uz, piemēram ½ dzīvokļa, bet vēlāk izsolē var nonākt otra ½ un tad jau mēs varam nonākt līdz ievešanai valdījumā „veselam” īpašuma,. Otrs „PAR” arguments, ka var būt noteikta lietošanas kārtība (piemērs - daudzdzīvokļu māja, parādniekam lietošanā konkrēts dzīvoklis/telpu grupa).
2) Nevar tā vienkāršoti, kā komentāros norādīts, ka arī domājamās daļās ieved tāpat kā „parasti” un lai nu tur kopīpašnieki sadzīvo kā grib. Tie, kam ir pazīstama problemātika, piekritīs, ka tad atkal mēs runātu par tiem praksē bieži sastopamiem gadījumiem, kad kāds, kam tur ir tiesības lietot īpašumu (tā daļu), tiks izspiests (piemērs – pārod ½ dzīvokļa, bet dzīvoklī dzīvo otrs kopīpašnieks (ne-parādnieks), kam tā ir dzīvesvieta (mājoklis), ceru, ka tālāk varu nekomentēt). Un nevar, kā komentāros izskanēja iepriekš, blandīties pa kopīpašumu, likt mantas utml. Ievešanas valdījumā mērķis ir izstumt parādnieku (domājamo daļu bijušo īpašnieku), neaizskarot citu personu tiesības (kopīpašnieks, īrnieks). Šādā gadījumā, ievešana valdījumā izpaudīsies kā fakta konstatēšana, bet tālāk, kā rīkoties (lietot kopīgi vai dalīt kopīpašumu), lemjams tiesas ceļā. Turklāt, šāda kārtība nav manis (autora) izdomāta, bet ir nostiprinājusies praksē un ir kopsakarībā gan ar lietu tiesībām (to absolūto raksturu), gan cilvēktiesībām, gan arī krimināltiesībām.
3) Nevajadzētu jaukt domājamo daļu pirkšanu izsolē ar ievešanu valdījumā, tie ir divi dažādi procesi. Nevaru piekrist izteiktajam viedoklim, ka pērkot kopīpašnieku piekrišanu neprasīja, tātad arī ievedot valdījumā, nevajag piekrišanu prasīt (lūgums skatīt 2) punktu). Interesentiem varu arī minēt pirmskara doktrīnā izteikto, ka „ka ievešana nekustamā īpašuma domājamās daļās izbeidzas, kad zvērināts tiesu izpildītājs nosūta paziņojumu un noteiktā dienā uz vietas nekustamajā īpašumā paziņo līdzīpašniekam un citām personām, kas tur atrodas, ka ir notikusi īpašnieku maiņa”. Šim viedoklim arī es nevaru piekrist, jo, kā jau minēts iepriekš, var būt dažādas situācijas, kad ievešana nekustamā īpašuma domājamās daļās tomēr ir iespējama.

Visbeidzot, tomēr uzsvēršu sekojošo. Manis rakstītais nav paķerts „no gaisa”, tas balstās uz pastāvošo praksi (protams, ka tiesas, prokuratūra, policija, TM un LZTIP var kļūdīties, tāpat kā autors) un domu sakārtot neskaidro regulējumu. Tas viss neliedz komentētājiem argumentēt savu viedokli un šo praksi/doktrīnu mainīt, vai ne ? :)
mazgudrais > Jānis Lapsa
27. Marts 2015 / 08:39
0
ATBILDĒT
"Interesentiem varu arī minēt pirmskara doktrīnā izteikto, ka „ka ievešana nekustamā īpašuma domājamās daļās izbeidzas, kad zvērināts tiesu izpildītājs nosūta paziņojumu un noteiktā dienā uz vietas nekustamajā īpašumā paziņo līdzīpašniekam un citām personām, kas tur atrodas, ka ir notikusi īpašnieku maiņa”." - pilnīgi adekvāts risinājums, tiesisks un taisnīgs, un nav vajadzības velosipēdu (pat ne velosipēdu, bet tikai riteni) no jauna izgudrot, par izgudrošanas metodi izmantojot neprasmi sabalansēt personu tiesības
mazgudrais > mazgudrais
27. Marts 2015 / 08:43
1
ATBILDĒT
un nākamai solis, ja jauno īpašnieku īpašumā fiziski tomēr neielaiž, ir šīs personas faktiska iekļūšana īpašumā polocijas klātbūtnē, ja ne citādi, tad atlaužot durvis
Godmanis > mazgudrais
27. Marts 2015 / 14:50
0
ATBILDĒT
Līdzīgs mans skatījums, kā Mazgudrajam, jo kā jau minēju, man tādā gadījumā nav saprotams, kāpēc esošā kopīpašnieka tiesības prevelē pār "jaunā" kopīpašnieka tiesībām lietot kopīpašumu, jo īpaši, ja likums nosaka, ka kopīpašumu kopīpašnieki lieto kopīgi, turklāt abi ir ierakstīti Zemesgrāmatā.
Kāpēc "esošā" kopīpašnieka valdījums būs tiesīgāks attiecībā pret "jauno" kopīpašnieku un ja "jaunais" kopīpašnieks ar spēku iekļūst kopīpašumā vai tāpēc "esošais" varēs prasīt traucēta valdījuma atjaunošanu?
Bet, jebkurā gadījumā, paldies Jums Lapsas kungs, domājams, ka būs prātīgāk pagaidīt Jūsu rakstu, kur būs pilnībā izklāstīts jūsu viedoklis, tādējādi arī polemika būs nedaudz labāka (iespējams) :)
gaidīsim Jūsu rakstu.
Jānis Lapsa > Godmanis
29. Marts 2015 / 08:24
0
ATBILDĒT
Jā, Mazgudrais/Godmaņa k-gi, jums abiem, iespējams, ir taisnība, ja skatāmies tikai tīri no lietu tiesību viedokļa. Proti, abiem kopīpašniekiem (ieguvējam un tam otram, kam īpašums paliek) ir vienādas tiesības un no manis rakstītā var secināt, ka es tā kā uzskatu, ka tas "vecais" (nejaukt ar parādnieku, kas zaudējis īpašumu/tā daļu) ir "tiesīgāks". Bet uzsvēršu, ka manis aprakstītā institūta (ievešana valdījumā) mērķis ir realizēt ieguvēja tiesības saprātīgā un taisnīgā apjomā (izpildot tiesas nolēmumu), turklāt, skatot to kopsakarā ar manis pieminētām cilvēktiesībām un krimināltiesībām (mājoklis, tā neaizskaramība, patvarības aizliegums).
Jānis Lapsa
26. Marts 2015 / 18:21
0
ATBILDĒT
Jā, kamēr es te ar citām problēmām darbojos, te noris karstas diskusijas.
Mēģināšu atrast laiku un vēl kādu savu domu ielikt, bet te tomēr redzams, ka ir kolēģi, kas pārzin šo jomu, bet ir tie, kas vienkārši bļauj, lai kas būtu rakstīts.
Nedaudz gan nesaprotu, kāpēc dažs labs domā, ka es rakstu pasūtījuma rakstus (kā man/klientam vajag), no kurienes tādas indikācijas? Mans mērķis ir analizēt problēmas saistībā ar ievešanu valdījumā un sniegt priekšlikumus ši institūta izpratnē, kas var noderēt tiesnešiem, pieņemot lēmumus šīs kategorijas lietās un ZTI, izpildot attiecīgos nolēmumus. Proti, mērķis ir panākt likumu/lēmumu izpildi un doršināt tiesisko kārtību. Un es nekad neesmu pretendējis uz absolūto patiesību un konstruktīvas diskusijas var tikai palīdzēt. :)
mazgudrais > Jānis Lapsa
27. Marts 2015 / 08:47
0
ATBILDĒT
par pasūtījuma rakstu - te nekā tāda nebija, ka šis ir pasūtījuma raksts, bija norāde, ka, pietrūkstot juridiskiem argumentiem, ar ko viedokli (vēlmi rīkoties noteiktā veidā) pamatot, JV nereti tiek publicēti traktāti, ar kuriem radīt labvēlīgu "augsni" nepieciešamā viedokļa veidošanā
Jānis Lapsa > mazgudrais
27. Marts 2015 / 09:11
0
ATBILDĒT
Šķiet, mēs neesam pazīstami, jo tādā gadījumā Jūs savu viedokli uz mani diez vai attiecinātu. Veiksmi!
mazgudrais > Jānis Lapsa
27. Marts 2015 / 10:20
0
ATBILDĒT
peace?
Magone
26. Marts 2015 / 10:07
2
ATBILDĒT
Es arī gaidīšu ar nepacietību jauno J.Lapsas rakstu. Iekšējā balss man saka, ka raksts būs bēdu ieleja. Bet, kaut nu es kļūdītos. Varbūt ar šo jauno rakstu man tiks atvērtas acis uz daudzām lietām. Gaidu!
Endrjū > Magone
26. Marts 2015 / 11:43
0
ATBILDĒT
Kas tieši būs bēdu ieleja?
jurists
26. Marts 2015 / 09:44
0
ATBILDĒT
Man ir priekšlikums kā padarīt šo diskusiju konstruktīvu, bez savstarpējiem apvainojumiem, bet juridiski vērtīgu. Piedāvāju sekojošo. Aprakstīšu situāciju, bet pārējiem ir iespēja izteikt piedāvājumus, kā izpildīt ievešanu valdījumā konkrētajā gadījumā. Situācija teorētiska, bet nav atrauta no realitātes. Izsolē pārdota 1/24 daļa no divstāvu viendzīvokļu mājas un ieguvējs vēršas pie zti ar lūgumu pieņemt izpildei un ievest nī valdījumā. ZTI nav tiesību atteikties, jo nī atrodas viņa iecirknī. Tātad, Mazgudrā, Godmaņa kungi un pārējie, kas uzskata, ka pārzin jomu- jūsu priekšlikumi, kādas darbības veic zti pastāvošā CPL regulējuma ietvaros?
Godmanis > jurists
26. Marts 2015 / 16:11
0
ATBILDĒT
Es neesmu apgalvojis, ka pārzinu šo procesu, bet vienalga atļaušos izteikt savu pieņēmumu:

Jūsu minētajā gadījumā, uzskatu, ka ZTI būtu jāveic darbības kā jebkurā ievešanas gadījumā, proti, paziņojot attiecīgajām personām un fizsiski ievedot Jūs Telpās vai teritorijā, kurā Jums ir tiesības tikt ievestam (Īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t. i. tiesība valdīt un lietot to).
Tas, kā Jūs pēc tam "sadzīvojat" ar pārējiem kopīpašniekiem ir Jūsu un pārējo kopīpašnieku problēma, bet kāpēc Jums kā kopīpašniekam būtu liedzama iekļūšana Jums daļēji piederošajā īpašumā, bet pārējiem kopīpašniekiem tā būtu saglabājama, man nav īsti saprotams.
jurists > Godmanis
26. Marts 2015 / 17:55
0
ATBILDĒT
tur jau tas stāsts, ka viens runā par māti, otrs meitu, trešais par kleitu. Lapsas kungs savās referāta tēzēs runāja par ievešanas valdījumā problemātiku saistībā ar ievešanu valdījumā kopīpašuma domājamās daļās. Diemžēl, tā nav realizējama tādā pašā kārtībā kā ievešana valdījumā konkrētā telpā. Tas ir saistīts ar vairākām problēmām, kā, piemēram, zti nevar identificēt kurai telpas/ēkas daļai atbilst ieguvēja iegūtā domājamā daļa. Tāpat paziņojumi sūtāmi tikai personai no kuras valdījuma īpašums izņemams. Tas nozīmē, ka kopīpašnieks nezin par notiekošo un nespēj pasargāt savu īpašumu no durvju uzlaušanas un mantas aprakstes. Ja zti ieiet telpas, visa tajā esošā manta ir aprakstāma. Tas nozīmē, ka kopīpašniekam vienīgais CPL paredzētais risinājumus ir prasība tiesā par mantas izslēgšanas no aprakstes. Tas tiešām ļoti īsi par problemātiku, kas saistīta ar tiesas nolēmuma izpildi. Vairums zti jums atteiks ievest kopīpašuma domājamo daļu valdījumā, jo nav identificējama parādniekam piederošā telpa, kas atverama un aprakstāma manta.
mazgudrais > jurists
26. Marts 2015 / 10:56
0
ATBILDĒT
Jums tāds sakarīgs uzdevums sanācis! Labi, ka 1/24 no mājas, nevis no 12 kvadrātmetru dzīvokļa!
jurists > mazgudrais
26. Marts 2015 / 11:14
0
ATBILDĒT
Daļu skaits un īpašuma veids nemaina lietas būtību. Droši var piedāvāt risinājumu ievešanai valdījumā 1/3 kopīpašuma domājamā daļā no dzīvokļa, ja ir sajūta, ka tas maina lietas būtību.
mazgudrais > jurists
26. Marts 2015 / 11:24
0
ATBILDĒT
es ne par būtību šoreiz, bet par Jūsu norādīto, ka situācija nav atrauta no realitātes, es gribētu redzēt vaigā to cilvēku (ja vien viņš nav bandīts, kuram ir zināmi līdzekļi, kā izdabūt 23/24 daļu īpašnieku/īpašniekus no īpašuma), kurš nopirktu 1/24 no viendzīvokļa mājas, tajā brīdī, kad viņs saprastu, ko nopircis :)
jurists > mazgudrais
26. Marts 2015 / 11:29
0
ATBILDĒT
droši-lzti.lv/izsoles , atrodiet izsoles, kur tiek tirgotas domajāmās daļas un uz priekšu. Visas tiek pārdotas. Katram sava motivācija iegādei.
jurists
25. Marts 2015 / 20:36
0
ATBILDĒT
izlasīju rakstu, izlasīju diskusiju, zinu praksi un man radās jautājums cien. Mazgudrā k-gam. Tātad- kā tad īsti , Jūsuprāt, ir jāizpilda ievešana 234/1967(tas, protams, ir piemērs) kopīpašuma domājamās daļās?
mazgudrais > jurists
26. Marts 2015 / 09:23
0
ATBILDĒT
manuprāt jārada iespēja fiziski iekļūt kopīpašumā, ja tas ir dzīvoklis, tad dzīvoklī, ja ēkas daļa, kura nodota lietošanā, tad šajā daļā, ja nekas nav nodots lietošana, tad ēkā ar brīvu pieeju visām telpām, nevar būt tā, ka personām (kopīpašniekiem), kurām ir iespēja fiziski iekļūt un uzturēties kādās kopīpašuma daļās, ir vairāk tiesību, kā personai (kopīpašniekam), kurai nav fizisku iespēju iekļūt; ja pārējie kopīpašnieki nevar pierādīt, ka viņi visi (tai skaitā persona, kura atsavina domājamo daļu), ir vienojušie par lietošanas kārtību, jaunajam kopīpašniekam ir tiesības brīvi blandīties pa visu kopīpašumu; bet šeit laikam ir gadījums, ka god. raksta autora kungam ir jāpārstāv pretējas intereses, tāpēc arī, iespējams, šads garadarbs JV (tas, starp citu, nav nekāds jaunums (vai ne?), ka savu pozīciju stiprināšanai advokāti un arī ne-advokāti JV publicē šāda rakstura apcerējumus) - tad, kad pietrūkst likumā balstītu juridisku argumentu, nākas ņemt talkā "pētnieku" traktātus (tas, protams, principā pozitīvi)
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 31
visi numura raksti
Laila Medina, Jānis Ābols
Skaidrojumi. Viedokļi
Civilprocesa aktuālie jautājumi
Pagājušā gada izskaņā Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti rīkoja tiesību zinātnieku un praktiķu konferenci par civilprocesa aktuālajiem jautājumiem. Tādējādi konferencē dažādu jomu ...
Daina Ose
Skaidrojumi. Viedokļi
Personas tiesības uz tiesas pieejamību saīsināto nolēmumu kontekstā

Laikā, kad sabiedrība pieprasa ātru procesu civiltiesisko strīdu risināšanai, ir jāizvērtē tiesas nolēmuma kā procesuālā dokumenta satura struktūra.

16 komentāri
Mārcis Krūmiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Lietas dalībnieku tiesību un pienākumu interpretācijas iespējas civilprocesā
Viktorija Jarkina
Skaidrojumi. Viedokļi
Civilprocesa likuma 30.4 nodaļa: teorija un prakse
Šajā publikācijā autore pieskarsies dažām problēmām, kas daļēji pārklājas ar reiderisma negatīvo seku apkarošanu civilprocesuālajā jomā. Publikācijas mērķis ir ieskicēt praksē konstatētās problēmas Civilprocesa likuma 30.4 ...
1 komentāri
Olavs Cers
Skaidrojumi. Viedokļi
Maksātnespējas process civilprocesā
Raksta mērķis ir vērst uzmanību uz vairākām civilprocesa nepilnībām maksātnespējas procesa regulējumā, no kurām vairums saistītas ar Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2015. gada 1. martā.
1 komentāri
AUTORU KATALOGS