ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

24. Marts 2015 /Nr.12 (864)

Maksātnespējas process civilprocesā
1 komentāri
Olavs Cers
zvērināts advokāts, sertificēts maksātnespējas procesa administrators  

Raksta mērķis ir vērst uzmanību uz vairākām civilprocesa nepilnībām maksātnespējas procesa regulējumā, no kurām vairums saistītas ar Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2015. gada 1. martā.

Administratora statuss līdz juridiskās personas maksātnespējas pasludināšanas brīdim

Maksātnespējas procesa administratora dalība maksātnespējas procesa lietā no tās ierosināšanas brīža līdz maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdim ir ļoti minimāla, proti, Civilprocesa likuma 363.10 panta trešā daļa paredz tiesneša pienākumu izvērtēt Maksātnespējas administrācijas priekšlikumā virzītā administratora kandidāta atbilstību tā pienākumu veikšanai attiecīgajā juridiskās personas maksātnespējas procesā. Atbilstoši Civilprocesa likuma 363.13 panta trešajai daļai, apmierinot pieteikumu, tiesa ieceļ administratora amata kandidātu par administratoru.

Pats administrators šajā lietas stadijā nepiedalās, jo netiek pieaicināts uz tiesas sēdi, kurā tiek izskatīts maksātnespējas procesa pieteikums. Visticamāk, ka šāds līdzšinējais risinājums ir pieņemts, lai tiesa bez sarežģījumiem spētu iekļauties pieteikuma izskatīšanai atvēlētajās 15 dienās, taču, autora ieskatā, administratora palīdzība jau šajā stadijā atsevišķos gadījumos tiesai varētu būt ļoti lietderīga.

Praksē ir zināmi gadījumi, kad tiesa pati ne vienmēr var iegūt objektīvu informāciju par parādnieka patieso finansiālo stāvokli, respektīvi, netiek veikts tā dēvētais bilances tests, kas bija iekļauts iepriekšējā Maksātnespējas likumā (Maksātnespējas likums, kas bija spēkā no 01.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Magone
24. Marts 2015 / 09:53
0
ATBILDĒT
Piekrītu priekšlikumiem, jo īpaši par to, lai sūdzības tiktu izskatītas tiesā un būtu iespēja tās pārsūdzēt. Vienīgi par fizisko personu procesu uzsākšanu -vai pirms pasludināšanas būtu nepieciešama administratora iesaistīšanās, par to gan šaubos. Tas palielinātu izmaksas fiziskajai personai, bet negodprātības tomēr negadās tik bieži šajos procesos. Vai mērķis attaisnotu līdzekļus, šaubos. Cita lieta ir juridisko personu maksātnespējas procesa uzsākšana. Tur administratora iesaistīšana pirms pasludināšanas būtu ļoti nepieciešama, tiesa gan, ne jau visos gadījumos, piemēram, kad VID ir pieteicējs.
Vērtīgs raksts, paldies!
visi numura raksti
Laila Medina, Jānis Ābols
Skaidrojumi. Viedokļi
Civilprocesa aktuālie jautājumi
Pagājušā gada izskaņā Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti rīkoja tiesību zinātnieku un praktiķu konferenci par civilprocesa aktuālajiem jautājumiem. Tādējādi konferencē dažādu jomu ...
Daina Ose
Skaidrojumi. Viedokļi
Personas tiesības uz tiesas pieejamību saīsināto nolēmumu kontekstā

Laikā, kad sabiedrība pieprasa ātru procesu civiltiesisko strīdu risināšanai, ir jāizvērtē tiesas nolēmuma kā procesuālā dokumenta satura struktūra.

16 komentāri
Mārcis Krūmiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Lietas dalībnieku tiesību un pienākumu interpretācijas iespējas civilprocesā
Viktorija Jarkina
Skaidrojumi. Viedokļi
Civilprocesa likuma 30.4 nodaļa: teorija un prakse
Šajā publikācijā autore pieskarsies dažām problēmām, kas daļēji pārklājas ar reiderisma negatīvo seku apkarošanu civilprocesuālajā jomā. Publikācijas mērķis ir ieskicēt praksē konstatētās problēmas Civilprocesa likuma 30.4 ...
1 komentāri
Irēna Kucina
Skaidrojumi. Viedokļi
Lietu nodošanas regulējuma pozitīvie un negatīvie aspekti
2014. gada 4. janvārī spēkā stājās grozījumi Civilprocesa likums (turpmāk – CPL), tajā iekļaujot jaunu normu – 32.1 pantu par tiesvedībā pieņemtās lietas nodošanu citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai. ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS