2014. gada 4. janvārī spēkā stājās grozījumi Civilprocesa likums (turpmāk – CPL), tajā iekļaujot jaunu normu – 32.1 pantu par tiesvedībā pieņemtās lietas nodošanu citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai. Saskaņā ar CPL pārejas noteikumu 73. punktu šai normai ir pagaidu raksturs un tā zaudēs spēku 2016. gada 31. decembrī.
Minētie grozījumi CPL tika sagatavoti plašākas tiesu sistēmas reformas ietvaros apstākļos, kad ar grozījumiem likumā "Par tiesu varu" (2013. gada 13. jūnija likums) tika nostiprināta pāreja uz tā saukto tīro tiesu instanču sistēmu jeb Augstākās tiesas palātu darbības pakāpenisku izbeigšanu. Jāatzīmē, ka līdzīgs regulējums jau zināmu laiku pastāv arī Kriminālprocesa likumā – 445. panta pirmās daļas 1. punkts, kas paredz tiesības tiesai līdz tiesas izmeklēšanas sākumam ierosināt tai piekritīgas krimināllietas nodošanu citai tiesai, ja šādā veidā var panākt lietas ātrāku izskatīšanu.
Uzsākot tiesu sistēmas reformu, Latvijā bija izveidojusies situācija, ka Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā pēc piekritības tika izskatīti 40% no kopējā civillietu skaita. Šādi noslodzes rādītāji Latvijas galvaspilsētā jau tradicionāli bijuši lielāki nekā citviet Latvijā, taču jo īpaši saņemto lietu pieauguma tendence tika novērota sakarā ar vispasaules ekonomisko krīzi, kas saasināja maksātnespējas un parādu atgūšanas jautājumus.
Tādējādi iepriekš minēto grozījumu mērķis, papildinot CPL ar 32.1 pantu, ir risināt jautājumu par tiesu noslodzes izlīdzināšanu laika posmā līdz tiesu instanču reformas beigām (2016. gada 31. decembrim), ļaujot lietas, kuru izskatīšana pēc būtības nav uzsākta, nodot izskatīšanai citām tā paša vai cita tiesu apgabala tiesām, ja tādējādi iespējams panākt to ātrāku izskatīšanu. Minētais attiecināms arī uz apgabaltiesu tiesvedībā esošām lietām.
Jāatzīmē, ka tiesu noslodzes rādītāji (apstāklis, ka citās tiesās ir mazāka noslodze nekā tiesā, kura ierosinājusi lietas nodošanu) nevar būt vienīgais kritērijs, lai lemtu par labu lietu pārdalei. Tiesu noslodzes rādītājs ir izmantojams, vienīgi lemjot par to konkrēto tiesu, kurai būtu iespējams lietu nodot. Lietas nodošanas nepieciešamība un pieļaujamība katrā gadījumā ir nosakāma individuāli, vērtējot dažādu lietu raksturojošo apstākļu kopumu (prasījuma raksturs, datums, kāds noteikts lietas izskatīšanai pēc būtības, lietas dalībnieku skaits u.c. apstākļi).
Ierosinājumu par lietas nodošanu no vienas rajona (pilsētas) tiesas citai sniedz šīs tiesas priekšsēdētājs, bet lēmumu pieņem apgabaltiesas priekšsēdētājs. Savukārt par apgabaltiesas lietas nodošanu citai apgabaltiesai lēmumu pieņem Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Tiesvedībā pieņemtas lietas nodošanas citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai īstenošanai ir jāievēro trīs pamatprincipi, kas CPL ir tieši un konkrēti nosaukti. Proti, tiesai (tiesas priekšsēdētājam) jānoskaidro, vai:
nav speciālā piekritība (lietas piekritība noteikta saskaņā ar CPL 28.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes