ŽURNĀLS Intervija

26. Maijs 2015 /Nr.21 (873)

Beidzot tiesas ieteiktā mediācija darbojas arī Latvijā
Kristīne Dārzniece intervijā JURISTA VĀRDAM
25 komentāri
Boriss Koļesņikovs

Pēc vairāku gadu diskusijām 2014. gada jūnijā stājās spēkā Mediācijas likums, tādējādi vienai no alternatīvajām strīdu risināšanas metodēm radot tiesisko regulējumu. 2015. gada janvārī stājās spēkā tiesību normas, kas paredzēja tiesas ieteikto mediāciju, kuru vada mediators, ja tiesvedības gaitā, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, puses pēc tiesas vai tiesneša ieteikuma izteikušas gribu atrisināt domstarpības, izmantojot mediāciju. Tiesnesis vai tiesa aicina puses izvēlēties mediatoru no sertificētu mediatoru saraksta. "Jurista Vārds" aicināja uz sarunu Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāju un Mediācijas padomes valdes locekli Kristīni Dārznieci, lai runātu par mediācijas attīstību Latvijā un pirmo sertificēto mediatoru eksāmenu.

Paldies, ka atvēlējāt savu laiku un piekritāt intervijai. Sākot ar vispārīgāko, jūsuprāt, vai Mediācijas likums, ko Saeima pieņēma 2014. gada 22. maijā un kas stājās spēkā tā paša gada 18. jūnijā, ir pilnīgs?

Vispirms liels ieguvums ir tas, ka Mediācijas likums ir tapis un tas ir stājies spēkā. Tam ir spēcīgs vēstījums sabiedrībai, ka mediācijai ir valstiska nozīme un valsts to atzīst par alternatīvu strīdu risināšanas līdzekli.

Likumprojekta pieņemšanas ceļš bija grūts un ilgs. 2008. gadā Eiropas Komisija pieņēma Direktīvu 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās. 2009. gadā Ministru kabinetā tika apstiprināta koncepcija "Mediācijas ieviešana civiltiesisku strīdu risināšanā", savukārt 2010. gadā tika apstiprināts Pasākumu plāns koncepcijas īstenošanai, kurš ietvēra nepieciešamību radīt Latvijā Mediācijas likumu kā "jumta likumu", kas attiektos uz visām jomām, kur būtu nepieciešama un iespējama tiesai alternatīva strīdu risināšana.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (25)
25 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Senlatvietis
27. Maijs 2015 / 08:37
0
ATBILDĒT
Piemēram:
1) Ir aizdota nauda;
2) noteiktajā termiņā tā nav atmaksāta;
3. Tiek celta prasība par parāda piedziņu!

Es atvainojos, bet ko pie velna te mediatēt (lasīt arī - meditēt)???
Pilnīga bezjēga un totāls nonsenss. Lieka papīru sūtīšana un nekas vairāk.

Vienkārši bariņam juristu (ne tikai Latvijā) bija nepieciešams jauns piepelnīšanās avots un tā cēlu mērķu vārdā dzima mediācija.

Latvijā cik dzirdēts iekļūšana šajā cunftē arī sāk palikt grūtāka, līdzīgi kā pie administratoriem.

Mani tikai interesē mediācijas pienesuma apkopojums gada griezumā! Cerams, ka kāds uztaisīs kopsavilkumu par to:
1) Cik mediācijas procesi ir notikuši;
2) Cik no tiem bijuši rezultatīvi;
3) Cik ir vidējā viena mediācijas procesa izmaksa
Jurčiks > Senlatvietis
27. Maijs 2015 / 09:46
1
ATBILDĒT
Redzi, praksē lielākajā daļā strīdu ne viss ir tik primitīvi, kā tu raksti. Ir strīdi, kur par parāda pamatsummu nav strīda, bet strīds ir par procentu apmēru (piem., ir vai nav taisnīgs), par līgumsoda uzskaitīšanas sākuma un beigu termiņu utt, resp., blakus prasījumiem. Bieži vien kreditors var būt gatavs atteikties pilnībā vai daļēji no šiem blakus prasījumiem, jo tiesāšanās vienalga būs dārgāka, parādnieks arī var gribēt izvairīties no ilgstošas tiesāšanās utt. Tad var būt neskaitāmi strīdi, kuros problēma ir neprecīzi noformulēts līguma noteikums, un te arī var nonākt pie savstarpējo normāla risinājums bez tiesas. Skaties plašāk!... Jā, un cik zinu, tad mediācija maksā reizes 3-5 lētāk nekā advokāts tiesā...
Senlatvietis > Jurčiks
27. Maijs 2015 / 10:18
0
ATBILDĒT
Nu redzi Jurčik, Tevis minētais uzskaitījums ir labi ja 10% no visām lietām, labi ja!
Bet ko es gribēju ar šo primitīvo piemēru pateikt - konceptuāli mediācija varbūt arī nav slikta ideja (varbūt arī ir - turpmākais gads parādīs), bet nevajag to uzreiz taisīt par biznesu!
Piekritīsi, ka ne visos strīdos mediācija ir iespējama un tieši tāpēc būtu bijis jāizdala mediācijas piemērošanas gadījumi (kā tas ir daļā valstu, kuras gan netika analizētas, veidojot (kultivējot) mediācijas procesu Latvijā).
Jurčiks > Senlatvietis
27. Maijs 2015 / 14:51
0
ATBILDĒT
P.S. Bet principā piekrītu, ka taisnvirziena lietās "aizdevu-neatdeva" mediācijai lielas nozīmes nevar būt
Jurčiks > Senlatvietis
27. Maijs 2015 / 14:49
2
ATBILDĒT
Nav 10%. Domāju, ka vismaz 50%...
mazgudrais > Senlatvietis
27. Maijs 2015 / 09:23
0
ATBILDĒT
vēl ceturtais jautājums - kas '(kurš) par to maksā
rob
26. Maijs 2015 / 21:58
0
ATBILDĒT
Verēja jau nelikt tiesai uzbāzties pusēm ar to mediāciju, tik vien ir kā vēl viena papildus vēstule jāraksta tiesai, ka NEPIEKRĪTU mediācijai.
Olološs > rob
27. Maijs 2015 / 08:34
0
ATBILDĒT
Vispār jau pēc likuma pusēm ir pienākums paziņot tiesai, JA tās piekrīt izmantot mediāciju. Ja puse nepiekrīt, tai nav nekas jāpaziņo. Problēma varbūt ir tur, ka tiesu sagatavotajās standarta vēstulītēs vārds JA kaut kā kļūst par VAI.
Raimo > Olološs
27. Maijs 2015 / 12:28
0
ATBILDĒT
Diemžēl tiesas prasa rakstveidā atbildēt arī par to, ka puses neizmantos mediāciju... Lieka birokrātija!
26. Maijs 2015 / 12:42
3
ATBILDĒT
Es domā, ka ja jau puses ir tik ļoti saplēsušās, ka jāskrien uz tiesu (tiesiskuma orgasmatoriju) tad mediācija nevar līdzēt, bet ja vēl ir cerība vienoties un sarunāt tad kāpēc maksāt svešam onkulim par starpniecību?

Šitā lieta latvju bāleliņu mentalitātei neatbilst un ir tik tāda mērkaķošanās nopakaļ pirmās pasaules valstīm. Respektabli ļaudis tāpat var vienoties, ja vispār iespējams vienoties, savukārt tiesātieskārajām padibenēm šitas neder, neder un vēlreiz neder.
Jurčiks > Dzēsts lietotājs
27. Maijs 2015 / 17:38
1
ATBILDĒT
Citāts: Šitā lieta latvju bāleliņu mentalitātei neatbilst un ir tik tāda mērkaķošanās nopakaļ pirmās pasaules valstīm. Respektabli ļaudis tāpat var vienoties, ja vispār iespējams vienoties, savukārt tiesātieskārajām padibenēm šitas neder, neder un vēlreiz neder.
============

Tu nu gan esi zemās domās par latviešiem... Es savulaik, vēl gadus 10 atpakaļ dabūju ASV redzēt mediācijas izspēli, kura bija modelēta pēc reāla sekmīga mediācijas gadījuma. Teikšu godīgi, mani izbrīnīt nav viegli, bet es biju tiešām autā, redzot, kādas metodes un kā darbojas dabā. Jautājums ir tikai par mediatora kvalifikāciju. Nu, bet ja īpaši stulbas žirafēm standarta reakcija ir iebilst pret visu jauno, tad ko nu es tur var teikt, kā vien - ejam uz mediāciju?... :)))
Alberta ielas bruģis > Jurčiks
30. Maijs 2015 / 18:46
0
ATBILDĒT
Līdz mediācijai ir jāizaug. Lai mediācija strādātu, ir jāsadārdzina tiesāšanās process. Tur arī visa gudrība. Šobrīd, vairumā gadījumu, tiesāties sanāk lētāk un ērtāk ilgtermiņā, nekā izpildīt savas saistības.

Tāpat arī, tie kas ir kaut vienu mēnesi nostrādājuši tiesā, zinās, ka priekš tiem lietas dalībniekiem, kas tur ir klienti, mediācija ir kā lāzers akmens laikmeta cilvēkiem.
rob > Jurčiks
27. Maijs 2015 / 21:18
3
ATBILDĒT
Sen jau ir iespēja slēgt izlīgumu, un slēdz, kad var, un kad vajag.
Neviens nopietnā strīdā nesauks kaut kādu tur mediatoru par starpnieku.
Tiešām domājiet, ka nopietniem uzņēmējiem un viņu advokātiem, lai atrisinātu problēmas trūkst mediatora palīdzības? :)
Visa tā meditācija attiecas uz nespējniekiem un viņu problēmām.
Jurčiks > rob
28. Maijs 2015 / 13:02
2
ATBILDĒT
Tev vienkārši nav ne mazākās sajēgas par to, kā mediācija darbojas... Tu saki - ja jau grib, lai slēdz izlīgumu. Tur jau tā lieta, ka daudzos strīdos puses nenonāk līdz šim izlīgumam TIKAI TĀPĒC, ka katra ir ietiepusies, par kaut ko apvainojusies un tādēļ vieķārši NESPĒJ situāciju uztvert objektīvi. Profesionāls mediators (uzsveru - PROFESIONĀLS!) var šo konfliktu izrullēt tā, ka pēc tam abi konfliktējušie kļūs par labākajiem draugiem... Bet es saprotu, ka kamēr tas nav redzēts, tam ir grūti noticēt...
rob > Jurčiks
28. Maijs 2015 / 20:57
0
ATBILDĒT
Man savukārt šķiet, ka tieši Tev nav ne mazākās sajēgas par to, kā biznesā ved pārrunas, slēdz vai neslēdz izlīgumus. Tur jau tā lieta, ka daudzos strīdos puses nenonāk līdz izlīgumam TIKAI TĀPĒC, ka izlīgums NAV nepieciešams, jo kāda no pusēm ļoti labi spēj novērtēt situāciju, uztvert to objektīvi un saprot, ka nekādu izlīgumu tai NEVAJAG.
Tai skaitā, tai nevajag profesionālu mediatoru, kaut kādu čalīti, kas pabeidzis kursus.
Man šķiet, ka Tu esi jauns un naivs, maz pieredzējis un aizrāvies ar mediāciju. Tas arī ir sausais atlikums.
Jurčiks > rob
31. Maijs 2015 / 20:02
0
ATBILDĒT
Man ir 25 gadu pieredze jurisprudencē, ir nācies pabūt visdažādākajās situācijās - sarunās, līgumu slēgšanā, strīdos - tiesās, šķīrējtiesās un ārpus tiesas, izlīgumos utt. Kā jau teicu - paskatoties, kā rullē PROFESIONĀLS mediators, varu teikt tikai to, ka šitā joma reāli apdraud juristus, jo var palīdzēt iztikt bez viņiem. Jā, arī bez manis. Bet man nav bail to atzīt. Skaties realitātei acīs un atzīsti - juristi ir kļuvuši dārgi un neefektīvi. Daudzi pat krāpjas, iesaistot klientu strīdā tur, kur strīdam nemaz nebūtu jābūt. Ir redzēti arī tādi. Un gan jau tā lieta aizies arī Latvijā.

Jā, un es neesmu aizrāvies ar mediāciju - es esmu tikai redzējis, kā tā darbojas, un sapratis, ka juristi būs pret to, jo tas traucē viņiem eskalēt strīdus...
Senlatvietis > Dzēsts lietotājs
27. Maijs 2015 / 10:19
1
ATBILDĒT
precīzi
Raimo
26. Maijs 2015 / 10:05
1
ATBILDĒT
Ar likumu vajadzētu aizliegt maksātnespējīgām personām būt par mediatoriem! Kāds mediators var būt persona, kas nav bijusi spējīga "samediēt" attiecības ar saviem kreditoriem...
Lai gan A.Straupa viedoklis par mediācijas procesu ir konstruktīvs, bet Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājam tomēr nevajadzētu izteikties, ka viņš nav liels speciālists civilprocesā, jo tad rodas jautājums, kāpēc šāda persona ir kļuvusi par apgabaltiesas priekšsēdētāju.
Smieklīgi, ka daži tiesneši, kā piemēram Valmieras rajona tiesas priekšsēdētājs, uzskata, ka ir "meditācijas" process... Varbūt ka J.Grīnberga kungam par to meditēšanu ir arī taisnība...
Jurčiks > Raimo
26. Maijs 2015 / 16:27
0
ATBILDĒT
P.S. Par uzbraucienu Latgales apgabaltiesas šefam - cik zinu, tad civilprocesā pēc pēdējo 5 gadu haotiskajiem nebeidzamajiem grozījumiem 5x gadā, tajā vairs neorientējas praktiski neviens. "Autorus" Tieslietu ministrijā ieskaitot...
Raimo > Jurčiks
26. Maijs 2015 / 17:50
0
ATBILDĒT
Bet nevajadzētu likt vilties tautai ar atzīšanos, ka tiesnesis neorientējas likumos...
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 5
visi numura raksti
Dina Gailīte
Notikums
Konstitucionālā tiesa kā valsts konstitucionālās identitātes sargs
Maija pirmajā pusē Satversmes tiesā viesojās Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas tiesneši un ar saviem Latvijas kolēģiem apsprieda šobrīd būtiskos konstitucionālo tiesību jautājumus – valstu nacionālo konstitucionālo ...
7 komentāri
Jurista Vārds
Notikums
Ēriks Kalnmeiers atkārtoti iecelts ģenerālprokurora amatā

Saeima 21. maijā iecēla Ēriku Kalnmeieru ģenerālprokurora amatā uz vēl vienu pilnvaru termiņu. Par Ē. Kalnmeieru nobalsoja 76 deputāti, pret nebalsoja neviens.

Marina Kameņecka-Usova
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā pareizi saprast mediāciju
Mediācija, šķīrējtiesa, ombuds un arī strukturētās sarunas tiek uzskatītas par alternatīvu strīdu izšķiršanas kārtību (Alternative Dispute Resolution – ADR).1 Tomēr būtiskas iezīmes ļauj atšķirt mediāciju no citām ADR ...
Egons Rusanovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Daži iebildumi par jautājumiem, kas skar tiesu kompetenci apsūdzības trūkumu novēršanā
2015. gada 20. janvāra "Jurista Vārda" numurā tika publicēts Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Mg.iur. Māra Lejas raksts "Latvijas tiesu kompetence apsūdzības ...
9 komentāri
Tīna Lūse
Skaidrojumi. Viedokļi
Kur velkamas Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma piemērošanas robežas
Rakstā autore aplūko divus no pamatjēdzieniem, ar kuriem sākas Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma (turpmāk – NKAL) piemērošana un no kuriem izriet minētā likuma regulējuma tvērums – komercprakses īstenotājs un komercprakse.
AUTORU KATALOGS