ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

26. Maijs 2015 /Nr.21 (873)

Kā pareizi saprast mediāciju
Mg.iur.
Marina Kameņecka-Usova
LLM. (Erasmus Universiteit Rotterdam), AS “SRR” juriste  

Mediācija, šķīrējtiesa, ombuds un arī strukturētās sarunas tiek uzskatītas par alternatīvu strīdu izšķiršanas kārtību (Alternative Dispute Resolution – ADR).1 Tomēr būtiskas iezīmes ļauj atšķirt mediāciju no citām ADR formām. Mediācija balstīta uz brīvprātīgu pušu līdzdalību. Mediators ir neitrāls starpnieks, kas veicina pušu komunikāciju ar mērķi panākt, lai puses pašas uzņemtos atbildību par strīda atrisināšanu. Mediācija notiek pēc paša noteiktiem noteikumiem, un šajā procesā var tikt ņemti vērā visi konflikta aspekti neatkarīgi no to juridiskās nozīmes.2 Šķīrējtiesnešu un ombuda kompetencē ir izdot (vismaz daļēji) saistošus lēmumus, savukārt mediācijā tikai no pusēm, nevis no mediatora ir atkarīgs, vai un kā risināt konfliktu.3 Raksta mērķis ir sniegt plašāku izpratni par mediāciju.

Mediācijas mērķis ir panākt, lai puses brīvprātīgi sasniedz strīda risinājumu, kuru pēc tam pieraksta, un tas kļūst par vienošanos (izlīgumu).4 Šajā procesā neitrālā trešā puse ļauj strīda dalībniekiem pašiem nonākt pie vienprātības,5 palīdzot pusēm atrast konflikta risinājumu ilgtspējīgā un pašu noteiktā ceļā.6

Bernards Meijers (Bernard Mayer) savā grāmatā "Aiz neitralitātes" (Beyond Neutrality) apraksta dažus noderīgus novērojumus par mediācijas būtību. Tā slēpjas četrās pazīmēs.

  • Taisnīgums. Mediatori neuzskata, ka viņu darbs ir mēģināt veicināt vienas personas vai personu grupas interešu aizstāvēšanu uz citu rēķina.

  • Orientācija uz procesu. Mediatori darbojas, lai palīdzētu cilvēkiem komunikācijā par jautājumiem, kas tos skar.

  • Problēmu risināšana. Mediatori mēģina ne vien nolemt, kā nosaka likums; viņi cenšas palīdzēt atrisināt problēmas, kas ir konflikta pamatā. Bieži, bet ne vienmēr, tas nozīmē izmantot integratīvu vai interesēs balstītu pieeju. Integratīvie darījumi (saukti arī "interesēs balstīti darījumi", "darījumi, kas ir abu pušu interesēs") ir sarunu stratēģija, kurā puses sadarbojas, lai atrastu abpusēji izdevīgu strīda risinājumu.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Gatis Litvins
Intervija
Beidzot tiesas ieteiktā mediācija darbojas arī Latvijā  
Pēc vairāku gadu diskusijām 2014. gada jūnijā stājās spēkā Mediācijas likums, tādējādi vienai no alternatīvajām strīdu risināšanas metodēm radot tiesisko regulējumu. 2015. gada janvārī stājās spēkā tiesību normas, kas ...
25 komentāri
Dina Gailīte
Notikums
Konstitucionālā tiesa kā valsts konstitucionālās identitātes sargs
Maija pirmajā pusē Satversmes tiesā viesojās Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas tiesneši un ar saviem Latvijas kolēģiem apsprieda šobrīd būtiskos konstitucionālo tiesību jautājumus – valstu nacionālo konstitucionālo ...
7 komentāri
Jurista Vārds
Notikums
Ēriks Kalnmeiers atkārtoti iecelts ģenerālprokurora amatā

Saeima 21. maijā iecēla Ēriku Kalnmeieru ģenerālprokurora amatā uz vēl vienu pilnvaru termiņu. Par Ē. Kalnmeieru nobalsoja 76 deputāti, pret nebalsoja neviens.

Egons Rusanovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Daži iebildumi par jautājumiem, kas skar tiesu kompetenci apsūdzības trūkumu novēršanā
2015. gada 20. janvāra "Jurista Vārda" numurā tika publicēts Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Mg.iur. Māra Lejas raksts "Latvijas tiesu kompetence apsūdzības ...
9 komentāri
Tīna Lūse
Skaidrojumi. Viedokļi
Kur velkamas Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma piemērošanas robežas
Rakstā autore aplūko divus no pamatjēdzieniem, ar kuriem sākas Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma (turpmāk – NKAL) piemērošana un no kuriem izriet minētā likuma regulējuma tvērums – komercprakses īstenotājs un komercprakse.
AUTORU KATALOGS