ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

26. Maijs 2015 /Nr.21 (873)

Kur velkamas Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma piemērošanas robežas
Mg.iur.
Tīna Lūse
zvērināta advokāta palīdze  

Rakstā autore aplūko divus no pamatjēdzieniem, ar kuriem sākas Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma (turpmāk – NKAL) piemērošana un no kuriem izriet minētā likuma regulējuma tvērums – komercprakses īstenotājs un komercprakse.

Ievads

2014. gada 6. martā Saeimā tika pieņemti būtiski grozījumi NKAL, kuri, cita starpā, ievērojami palielina par negodīgu komercpraksi piemērojamo sodu.1 Turpmāk komersantiem, kuri nodarbojušies ar negodīgu komercpraksi, varēs piemērot soda naudu līdz 10 procentiem no komersanta pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne vairāk kā 100 000 EUR.2 Līdz šo grozījumu izdarīšanai komersantiem par negodīgu komercpraksi varēja piemērot maksimums 14 000 EUR (10 000 LVL) lielu soda naudu.

Tādējādi, no vienas puses, ar negodīgas komercprakses aizliegumu saistītā regulējuma izpratne kļūst visai svarīga komersantu un ne tikai komersantu ikdienas darbībā, jo izpratnes trūkums var dārgi maksāt. No otras puses, tas arī nozīmē, ka uz tiesību piemērotājiem, kuru varā ir piemērot no NKAL izrietošās sankcijas, gulstas liela atbildība, jo īpaši, ņemot vērā apstākli, ka NKAL regulējums pamatā balstās uz dažādu veidu ģenerālklauzulām, kuru aizpildīšana ar saturu ir atkarīga no tiesību piemērotājiem.

Par tēmas aktualitāti lika aizdomāties ne vien gaidāmais iespējamo sankciju pieaugums, bet arī situācija praksē, kas saistīta ar Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas 2015.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Gatis Litvins
Intervija
Beidzot tiesas ieteiktā mediācija darbojas arī Latvijā  
Pēc vairāku gadu diskusijām 2014. gada jūnijā stājās spēkā Mediācijas likums, tādējādi vienai no alternatīvajām strīdu risināšanas metodēm radot tiesisko regulējumu. 2015. gada janvārī stājās spēkā tiesību normas, kas ...
25 komentāri
Dina Gailīte
Notikums
Konstitucionālā tiesa kā valsts konstitucionālās identitātes sargs
Maija pirmajā pusē Satversmes tiesā viesojās Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas tiesneši un ar saviem Latvijas kolēģiem apsprieda šobrīd būtiskos konstitucionālo tiesību jautājumus – valstu nacionālo konstitucionālo ...
7 komentāri
Jurista Vārds
Notikums
Ēriks Kalnmeiers atkārtoti iecelts ģenerālprokurora amatā

Saeima 21. maijā iecēla Ēriku Kalnmeieru ģenerālprokurora amatā uz vēl vienu pilnvaru termiņu. Par Ē. Kalnmeieru nobalsoja 76 deputāti, pret nebalsoja neviens.

Marina Kameņecka-Usova
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā pareizi saprast mediāciju
Mediācija, šķīrējtiesa, ombuds un arī strukturētās sarunas tiek uzskatītas par alternatīvu strīdu izšķiršanas kārtību (Alternative Dispute Resolution – ADR).1 Tomēr būtiskas iezīmes ļauj atšķirt mediāciju no citām ADR ...
Egons Rusanovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Daži iebildumi par jautājumiem, kas skar tiesu kompetenci apsūdzības trūkumu novēršanā
2015. gada 20. janvāra "Jurista Vārda" numurā tika publicēts Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Mg.iur. Māra Lejas raksts "Latvijas tiesu kompetence apsūdzības ...
9 komentāri
AUTORU KATALOGS