Rakstā autore aplūko divus no pamatjēdzieniem, ar kuriem sākas Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma (turpmāk – NKAL) piemērošana un no kuriem izriet minētā likuma regulējuma tvērums – komercprakses īstenotājs un komercprakse.
Ievads
2014. gada 6. martā Saeimā tika pieņemti būtiski grozījumi NKAL, kuri, cita starpā, ievērojami palielina par negodīgu komercpraksi piemērojamo sodu.1 Turpmāk komersantiem, kuri nodarbojušies ar negodīgu komercpraksi, varēs piemērot soda naudu līdz 10 procentiem no komersanta pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne vairāk kā 100 000 EUR.2 Līdz šo grozījumu izdarīšanai komersantiem par negodīgu komercpraksi varēja piemērot maksimums 14 000 EUR (10 000 LVL) lielu soda naudu.
Tādējādi, no vienas puses, ar negodīgas komercprakses aizliegumu saistītā regulējuma izpratne kļūst visai svarīga komersantu un ne tikai komersantu ikdienas darbībā, jo izpratnes trūkums var dārgi maksāt. No otras puses, tas arī nozīmē, ka uz tiesību piemērotājiem, kuru varā ir piemērot no NKAL izrietošās sankcijas, gulstas liela atbildība, jo īpaši, ņemot vērā apstākli, ka NKAL regulējums pamatā balstās uz dažādu veidu ģenerālklauzulām, kuru aizpildīšana ar saturu ir atkarīga no tiesību piemērotājiem.
Par tēmas aktualitāti lika aizdomāties ne vien gaidāmais iespējamo sankciju pieaugums, bet arī situācija praksē, kas saistīta ar Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas 2015.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes