ŽURNĀLS Tiesību prakse

9. Jūnijs 2015 /Nr.23 (875)

Nodokļu parāda dzēšana gadījumā, ja nav pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta spriedums
Lietā Nr. SKA – 75
2015. gada 31. martā

Gadījums, kad Valsts ieņēmumu dienests trīs gadu laikā kopš administratīvā akta spēkā stāšanās nav pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un šādu lēmumu vairs nav iespējams pieņemt, jo ir iestājies noilguma termiņš administratīvā akta piespiedu izpildei, ir pielīdzināms gadījumam, kad lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu zaudē spēku, jo triju gadu laikā nav izpildīts piedziņas neiespējamības dēļ. Pretējā gadījumā nodokļu maksātāja tiesības tiktu nepamatoti ierobežotas nodokļu administrācijas kļūdas dēļ. Tātad abos gadījumos sekām vajadzētu būt vienādām – parāds būtu dzēšams.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: tiesnese R. Vīduša, tiesnese V. Krūmiņa, tiesnesis J. Neimanis, rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz A.S. pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par nodokļu parāda dzēšanu, sakarā ar A.S. kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2014. gada 31. marta spriedumu.

 

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienests 1996. gadā aprēķināja pieteicējam A.S. iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādu.

Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālās iestādes Ziemeļu rajona nodaļas vadītājs 2006. gada 13. janvārī pieņēma lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu (tas atstāts negrozīts ar Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālās iestādes direktora 2008. gada 1. augusta lēmumu). Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors ar 2008.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Par nodokļiem un nodevām  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Toms Krūmiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības Tiesas secinājumi Gazprom lietā
Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) Virspalāta atbildēja uz Lietuvas Augstākās tiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem lietā C-536/13 – Gazprom OAO/Lietuvas Republika.1 2015. gada 13. maijā EST Virspalāta sniedza atbildes ...
Arturs Smirjagins
Skaidrojumi. Viedokļi
Anonīms atteikums no zīdaiņa: juridiskā būtība
Atteikums no bērna ir nenormāla parādība, kura diemžēl pastāv mūsdienu sabiedrībā. Latvijā atteikties no bērna var atklāti vai anonīmi. Kopš 2009. gada 8. septembra Latvijā darbojas glābējsilītes, kurās vecāki var anonīmi ...
10 komentāri
Andris Pumpišs
Skaidrojumi. Viedokļi
Likumdevēja gribas noskaidrošana
Jebkura tiesību norma tiek pieņemta, lai regulētu konkrētu norisi vai problēmu sociālpolitiskajā realitātē. Gadījumā, ja likumdevējs izšķiras par situācijas risināšanu ar tiesību normu palīdzību, likumdevējam jālemj par ...
Dace Šulmane
Informācija
Rīgas apgabaltiesas muzejs – no tiesas vēstures līdz tagadnei  
Kopš šī gada 17. aprīļa arī Rīgas apgabaltiesai ir savs muzejs. Tas ticis izveidots, atzīmējot Rīgas apgabaltiesas darbības atjaunošanas 20. gadadienu. Muzeja idejas iniciatore ir tiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone, kura aicinājusi ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Virza likumprojektu par Pēterbaznīcas nodošanu Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai
2015. gada 4. jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Tieslietu ministrijas pieteiktais likumprojekts "Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums", ar ko paredzēts nodrošināt 13. gadsimtā būvētās Rīgas Svētā Pētera baznīcas ...
AUTORU KATALOGS