ŽURNĀLS Redaktora sleja

9. Jūnijs 2015 /Nr.23 (875)

Nosmacēt viedtālruni
5 komentāri

Neizturējis savu audzēkņu nepārtraukto "ņemšanos" ar viedtālruņiem un ar to saistīto nespēju sekot mācību procesam (jo par to daudz svarīgāka ir virtuālā realitāte!), skolotājs iegādājās mobilo sakaru slāpēšanas ierīci un slepus to darbināja mācību stundu laikā.

Konkrētais, daudzu pasaules mediju pagājušajā nedēļā apspriestais gadījums fiksēts ASV Floridas štatā, kaut gan tikpat ticama šāda izmisuša skolotāja rīcība varētu būt daudzās citās pasaules valstīs, tai skaitā Latvijā.

Amerikāņu skolotājs Dīns Liptaks (Dean Liptak) par savu apņēmīgo rīcību saņēmis sodu – piecas dienas atstādināts no darba, par šo laika posmu nesaņemot algu.

Soda pamatojumam izvirzīti vairāki argumenti. Telefonsakaru slāpētāju ierīces Floridā ir aizliegtas, un par to lietošanu draud ne vien naudas, bet arī cietumsods. Otrkārt, ņemot vērā, ka blakus skolai ir mobilo sakaru raidītājs, Liptaka ierīce ir traucējusi telefonu darbību ne vien skolā, bet plašākā apkārtnē, un tas būtu varējis raisīt nopietnas sekas gadījumā, ja kādam būt vajadzējis sazvanīt ārkārtas palīdzības dienestus.

Vairāki mediji, komentējot amerikāņu skolotāja cīņu ar mobilo ierīču sērgu skolā, vērtējuši to kā neadekvātu (uz šo aso rīcību Liptaku, iespējams, mudinājusi arī dzīves rūdījums – pirms skolotāja karjeras viņš nodarbojies ar cīņas sportu), vienlaikus secinot, ka viedtālruņu lietošana stundu laikā būtiski traucē mācību procesam, ievērojami pazemina mācību rezultātus, kā arī – ekstrēmos gadījumos – traucē bērnu garīgo un sociālo attīstību.

Protams, šī problēma nav sveša arī Latvijas skolās. Pašlaik to pārsvarā cenšas risināt ar skolas iekšējās kārtības noteikumu palīdzību, nosakot tajos aizliegumu bez skolotāja atļaujas lietot tālruņus un citas ierīces mācību stundas laikā. Tomēr realitātē sekmes ne vienmēr ir apmierinošas. Daudzējādā ziņā to ietekmē skolēnu (un ne mazāk – arī viņu vecāku) izpratne par savu tiesību un pienākumu apjomu un savstarpējo saikni.

Skola kā sabiedrības spogulis...

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Nosmacēt viedtālruni. Jurista Vārds, 09.06.2015., Nr. 23 (875), 2.lpp.
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
zin ko
9. Jūnijs 2015 / 13:25
0
ATBILDĒT
Alternatīvas rīcības iespēja jau norādīta rakstā "– pirms skolotāja karjeras viņš nodarbojies ar cīņas sportu".
Iz vēstures...
9. Jūnijs 2015 / 09:28
0
ATBILDĒT
Latvijā kāda no augstskolu studentu pašpārvaldēm jau reiz bija vērsusies Drošības policijā ar lūgumu tai atļaut iegādāt sakaru slāpētāju, lai eksāmenos varētu izmantot datoru un pasniedzējiem nebūtu jāsatraucas par neatļautiem elektroniskajiem sakariem, tomēr diemžēl tika saņemts atteikums, norādot, ka šādas iekārtas ir stratēģiskas nozīmes preču sarakstā un šajā gadījumā to iegāde Latvijā nav atļauta. Papildus Drošības policija norādīja - ka arī citi risinājumi - pie kā tad arī varētu palikt šī raksta kontekstā :)
Jurčiks
9. Jūnijs 2015 / 08:47
0
ATBILDĒT
Cik saprotu, tad tagad skolotājs pat nedrīkst no bērna to mobilo aparātu paņemt - cilvēktiesības, bērnu tiesības, demokrātija utt. No skolotāja prasa rezultātu, bet tai pat laikā sasien viņam rokas...
Augusts Kolms > Jurčiks
9. Jūnijs 2015 / 13:12
3
ATBILDĒT
Runa ir par skolēna īpašumtiesībām. Neuzskatu, ka ir adekvāti sacīt, ka skolotājs, kuram nav varas pēc savas patikas no skolēniem kaut uz laiku atprasīt viņiem piederošas lietas, tādēļ ir ar sasietām rokām. Tas taču nav skolotāja uzdevums! Tomēr piekrītu, ka nav pamatoti prasīt rezultātus no skolotāja vien — jo īpaši tad, ja skolēns ir vainīgs to neesamībā. Mācību procesā skolotāja uzdevums ir nodot informāciju, bet skolēna — to uztvert. Skolotājam nav nedz tiesību, nedz pienākuma iedarboties uz skolēnu ar piespiedu līdzekļiem šī mērķa sasniegšanai (kamēr vien skolēns, protams, pats nepārkāpj citu tiesības un netraucē mācību procesu citiem). Var jau būt, ka esmu aizmirsis, kā faktiski norisinās mācību process pamatskolā (jau vidusskola šķiet tik sena!), tomēr uzskatu, ka skolēnam pašam jānes atbildība. Ja viņš stundā lieto telefonu un tādēļ neuztver mācību vielu, tad viņš saņem attiecīgu vērtējumu, kad pienāk laiks savas zināšanas demonstrēt. Skolotājam ar varu nav nekas tajos skolēnos jāiedzen. Kas negrib mācīties, tas slinkos arī bez telefona. Pats pamatskolā gāju pirms viedtālruņu laika, bet tāpat skolēni mainījās zīmītēm, bakstīja viens otru, zīmēja karikatūras un spēlēja "čūskiņu" vecajās Nokijās. Ko tad darīsim, kad visiem būs viedpulksteņi — prasīsim tos ņemt nost? Ne jau viedtelefons ir vainīgs, bet kultūra skolās. Ja būtu iespēja nodrošināt dabisko atlasi (tas ir, sliņķi netiktu cauri ar slinkošanu), tad šī problēma tiktu atrisināta.
Jurčiks > Augusts Kolms
9. Jūnijs 2015 / 13:28
0
ATBILDĒT
OK. Īpašuma tiesības. Bet kļūda slēdzienā dēļ nepareizas premisas. Pat divas. Pirmkārt, ir izlaists, ka īpašuma tiesības ir ne tikai pilnīgas varas tiesības uz lietu, ieskaitot tiesības valdīt, lietot un rīkoties. Īpašuma tiesības jāizlieto tā, lai no tā neciestu citu subjektu tiesības. Es saprotu, ka ar īpašuma tiesībām un bērnu tiesībām izlaistais bērnelim nemaz neienāk prātā, ka, stundas laikā spēlējoties ar mobilo telefonu, viņš traucē gan citiem bērniem, gan skolotājam. Tātad īpašuma tiesību aprobežošanai konkrētā situācijā ir pamats.

Otrkārt, kļūdaina ir premisa, ka no skolotāja netiek prasīta atbildība par to, vai skolnieki kaut ko iemācās vai nē. Ja tā būtu, tad skolotājiem, lai kalpotu kā informācijas pārnesējiem, nevajadzētu pedagoģisko izglītību, pietiktu ar izglītību attiecīgajā nozarē - fizikā, bioloģijā utt. Mini vienu reizi, kurš tiek vainots, ja skolniekam ir sliktas sekmes skolā. Bing! 90% gadījumu - VAINĪUGS SKOLOTĀJS. Bet ka pie vainas ir viens vai vairāki mazi deģenerātiņi klasē, kuru dēļ skolotāja darbs tiek dezorganizēts un kurus skolotājs pat nedrīkst izlikt no klases - tas vairs nevienu neinteresē. Jo mums ir demokrātija, berna tiesības un īpašuma tiesības... Ar šo tizlo bezatbildīgās demokrātijas konceptu mēs esam iebraukuši PAMATĪGĀS auzās, un nezinu, vai tiksim no tām ārā vismaz tuvāko 2 paaudžu laikā...
visi numura raksti
Toms Krūmiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības Tiesas secinājumi Gazprom lietā
Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) Virspalāta atbildēja uz Lietuvas Augstākās tiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem lietā C-536/13 – Gazprom OAO/Lietuvas Republika.1 2015. gada 13. maijā EST Virspalāta sniedza atbildes ...
Arturs Smirjagins
Skaidrojumi. Viedokļi
Anonīms atteikums no zīdaiņa: juridiskā būtība
Atteikums no bērna ir nenormāla parādība, kura diemžēl pastāv mūsdienu sabiedrībā. Latvijā atteikties no bērna var atklāti vai anonīmi. Kopš 2009. gada 8. septembra Latvijā darbojas glābējsilītes, kurās vecāki var anonīmi ...
10 komentāri
Andris Pumpišs
Skaidrojumi. Viedokļi
Likumdevēja gribas noskaidrošana
Jebkura tiesību norma tiek pieņemta, lai regulētu konkrētu norisi vai problēmu sociālpolitiskajā realitātē. Gadījumā, ja likumdevējs izšķiras par situācijas risināšanu ar tiesību normu palīdzību, likumdevējam jālemj par ...
Dace Šulmane
Informācija
Rīgas apgabaltiesas muzejs – no tiesas vēstures līdz tagadnei  
Kopš šī gada 17. aprīļa arī Rīgas apgabaltiesai ir savs muzejs. Tas ticis izveidots, atzīmējot Rīgas apgabaltiesas darbības atjaunošanas 20. gadadienu. Muzeja idejas iniciatore ir tiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone, kura aicinājusi ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Virza likumprojektu par Pēterbaznīcas nodošanu Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai
2015. gada 4. jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Tieslietu ministrijas pieteiktais likumprojekts "Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums", ar ko paredzēts nodrošināt 13. gadsimtā būvētās Rīgas Svētā Pētera baznīcas ...
AUTORU KATALOGS