ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

26. Janvāris 2016 /Nr.4 (907)

Piezīmes pie Administratīvā procesa likuma 265. panta
5 komentāri
LL.M (Kiel) summa cum laude
Laura Jambuševa
juriste zvērinātu advokātu birojā “Rasa un Ešenvalds” 

Ar labvēlīga administratīvās tiesas sprieduma sastādīšanu pieteicējam vēl nav automātiski garantēta prasītā labuma saņemšana – vispirms ir jāsagaida sprieduma spēkā stāšanās. Tomēr nereti pat tad, ja spriedums netiek pārsūdzēts un stājas spēkā mēneša laikā pēc tā sastādīšanas, sprieduma izpilde var vairs nebūt iespējama vai arī tās novilcināšana var radīt ievērojamus zaudējumus pieteicējam. Lai novērstu šādas situācijas, Administratīvā procesa likuma 265. panta pirmajā daļā regulētas pieteicēja tiesības izteikt sprieduma nekavējošas izpildes lūgumu. Šis raksts ir veltīts problemātikai saistībā ar sprieduma nekavējošas izpildes lūguma iesniegšanu un izlemšanu, aplūkojot arī Vācijas administratīvo tiesību atziņas šajā jomā.

I. Sprieduma nekavējošas izpildes regulējums un nozīme

Administratīvā procesa likuma 264. pants paredz, ka spriedumu izpilda pēc tā stāšanās spēkā, izņemot gadījumus, kad tiesa noteikusi, ka spriedums izpildāms nekavējoties. Gadījumā, ja tiesa nav noteikusi sprieduma nekavējošu izpildi, sprieduma spēkā stāšanās ir "jāsagaida" –Administratīvajā apgabaltiesā vai Augstākajā tiesā pārsūdzama tiesas sprieduma gadījumā jāņem vērā, ka spriedums stāsies spēkā ne ātrāk kā vienu mēnesi pēc sprieduma sastādīšanas dienas (proti, ne ātrāk kā tad, kad būs beidzies termiņš šī sprieduma pārsūdzēšanai apelācijas vai kasācijas kārtībā) un arī tikai tad, ja nebūs iesniegta apelācijas vai kasācijas sūdzība.1 Savukārt, ja uz iesniegtās apelācijas vai kasācijas sūdzības pamata netiek ierosināta tiesvedība, tā tikusi izbeigta vai arī sūdzība atstāta bez izskatīšanas, pārsūdzētais tiesas spriedums stājas spēkā ar attiecīgā tiesas lēmuma spēkā stāšanos.2 Gadījumā, ja iepriekš minētie apstākļi neiestājas, pārsūdzētais tiesas spriedums spēkā vispār nestāsies, proti, lietas dalībniekiem būs jāsagaida Administratīvās apgabaltiesas vai Augstākās tiesas spriedums, kurā tiks izskatīta iesniegtā apelācijas vai kasācijas sūdzība.

Tātad, kā to paredz iepriekš norādītās Administratīvā procesa likuma normas, pieteicējam sprieduma spēkā stāšanās brīdis ir jāgaida ne mazāk kā vienu mēnesi, turklāt vairumā gadījumu šis laika periods var būt (ievērojami) ilgāks. Tomēr nereti pieteicējam labvēlīga tiesas sprieduma gadījumā no svara var būt katra šāda gaidīšanas diena. Ir iespējamas situācijas, kad, sagaidot sprieduma spēkā stāšanās brīdi, spriedumu vairs nav iespējams izpildīt. Tāpat šāda vilcināšanās var radīt ievērojamus zaudējumus pieteicējam. Ne vienmēr šīs situācijas ir iespējams paredzēt jau lietas pēc būtības izskatīšanas laikā. Tādā gadījumā ir jāapsver sprieduma nekavējošas izpildes iespēja, uz ko norāda Administratīvā procesa likuma 264. pants. Tajā paredzētie sprieduma nekavējošas izpildes gadījumi ir meklējami Administratīvā procesa likuma 265. pantā – tiesa par to lemj vai nu tad, ja to paredz normatīvie akti, vai arī tad, ja ir saņēmusi pieteicēja lūgumu par sprieduma nekavējošas izpildes noteikšanu.3 Šis raksts ir veltīts jautājumiem saistībā ar sprieduma nekavējošas izpildes lūguma iesniegšanu un izlemšanu.

Diskusijas vērts ir jautājums par to, kad ir izsakāms lūgums par sprieduma nekavējošu izpildi un kad un kādā formā tiesa par to var lemt.

Tiesas sprieduma nekavējoša izpilde līdz ar Administratīvā procesa likuma 185. un 185.1 pantā regulēto administratīvā akta un faktiskās rīcības darbības apturēšanu un atjaunošanu (arī izpildes seku novēršanu) un Administratīvā procesa likuma 195.–202. pantā paredzēto pagaidu noregulējumu ir pagaidu aizsardzības līdzeklis.4

Pagaidu aizsardzības līdzekļi risina tā saukto taisnīguma gausuma problēmu, panākot taisnīgu pagaidu risinājumu jau pirms lietas izskatīšanas pēc būtības un attiecīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Baraks Osama
26. Janvāris 2016 / 00:48
0
ATBILDĒT
JV - apvienojiet, lūdzu, arhīvā "pēc autora" autores rakstus ar iepriekšējiem, ko viņa rakstījusi ar iepriekšējo uzvārdu! Citādi uzrādās, ka tos būtu rakstījuši dažādi cilvēki.
Redakcija > Baraks Osama
27. Janvāris 2016 / 00:41
2
ATBILDĒT
Labvakar!
Ja tas būtu tik elementāri, ticiet - sen būtu izdarīts, jo neba jau nu pašiem nav ienācis prātā.:-) Meklējam tehnisku un loģisku risinājumu, kā sistēmai iestāstīt dažas gudrības - persona ir viena, bet uzvārdi dažkārt pat trīs (mainīti, protams). Arhīvā uz atpakaļu tos mainīt nedrīkst, jo tādā gadījumā autors el.versijas publikācijā vairs nebūs identisks drukas vēsturiskajai versijai. Tāpat autoru katalogā autorus grupē pēc uzvārda jeb konkrētā pirmā burta, un sistēma programmēta tā, ka datus apkopo automatizēti. Līdz ar to pagaidām vien varam vēlreiz pateikties par priekšlikumu, par kuru aizkadrā jau krietnu laiku domājam!
ūja > Redakcija
27. Janvāris 2016 / 04:42
0
ATBILDĒT
Redakcija pat pa naktīm strādā.
Nopietna pieeja.
Redakcija > ūja
27. Janvāris 2016 / 11:06
0
ATBILDĒT
Kurš radošs cilvēks gan nestrādā naktī? :-) Domājams, juristiem arīdzan tas ir labi saprotams.
Jevgēnijs > Baraks Osama
26. Janvāris 2016 / 22:22
0
ATBILDĒT
Pilnīgi piekritu. Vēlējos atrast rakstus pēc autora, bet vēsturiskos neatradu.
visi numura raksti
Viktorija Jarkina, Raivo Raudzeps
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības nodrošināšana tiesiskās aizsardzības procesā
Latvijas juridiskajā literatūrā un tiesu praksē jautājumiem par prasības nodrošināšanu ir veltīta salīdzinoši liela uzmanība, pastāvīgi pilnveidojas šis tiesību institūts arī civilprocesuālajā plāksnē. Neraugoties uz to, ...
5 komentāri
Dina Gailīte
Domu mantojums
Vācbaltu tiesībnieki Latvijas Republikas juridiskajā kultūrā
Šī raksta uzdevums ir iezīmēt vācbaltiešu1 devumu jaundibinātās Latvijas Republikas juridiskajā kultūrā starpkaru periodā un rosināt apjaust, ka šis ieguldījums ir bijis ļoti daudzveidīgs un nozīmīgs, kā arī politisku un ...
Diskusija
Valsts prezidenta vietas izpildīšana un informācija par viņa veselības stāvokli: tiesiskie aspekti
11 komentāri
Santa Slokenberga
Diskusija
Valsts prezidenta veselība: divas slimnīcas un divas atšķirīgas reakcijas
Pagājušās nedēļas ziņu aktualitāte: prezidenta Raimonda Vējoņa veselības stāvoklis. Ārstniecībā iesaistītas divas ārstniecības iestādes, bet seko krasi atšķirīga rīcība. Ja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ...
11 komentāri
Ineta Ziemele
Tiesību politika
Tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principi starptautiskajās tiesībās
AUTORU KATALOGS