ŽURNĀLS Informācija

21. Jūnijs 2016 /Nr.25 (928)

Vairāk nekā 11 miljoni eiro – tieslietu darbinieku apmācībai un sistēmas novērtējumam
7 komentāri

2016. gada 6. jūnijā Tiesu administrācija noslēdza līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta "Justīcija attīstībai" īstenošanu. Projekta mērķis – komercdarbības vides uzlabošana, paaugstinot tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci.

Projekta ietvaros no 2016. gada līdz 2022. gadam paredzēts apmācīt vairāk nekā 12 tūkstošus tieslietu sistēmas darbinieku, kā arī veikt visaptverošu tieslietu sistēmas novērtējumu. No 11 028 343, ko izlietos šiem mērķiem, 9 347 092 eiro ir Eiropas Sociālā fonda finansējums, bet 1 654 251 eiro piešķirti no valsts budžeta.

Projektu "Justīcija attīstībai" īsteno Tiesu administrācija ar Eiropas Savienības Sociālā fonda atbalstu. Tieslietu ministrija ir atbildīga par projektā plānoto rezultātu sasniegšanu. Projekts "Justīcija attīstībai" tiek īstenots ar Eiropas Savienības Sociālā fonda atbalstu specifiskā atbalsta mērķa 3.

komentāri (7)
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
sm.
21. Jūnijs 2016 / 08:31
1
ATBILDĒT
Vai TM ar atzinumu, ka mājas atsavināšana par 1500 eiro parādu, ir likumīga, negrauj tiesiskumu valstī? Vai šis nav tas iemesls, kādēļ tiek pieņemti likumi likumu galā - pašas ministrijas nemāk likumus interpretēt?
Alberta ielas bruģis > sm.
21. Jūnijs 2016 / 09:42
0
ATBILDĒT
Tā tīri norobežojoties no attiecīgā gadījumā. Sakiet, vai ir pamatoti, ka piedziņa tiek vērsta uz nekustamo īpašumu, ja, piemērojot citus piespiedu izpildes līdzekļus, piedzinēja prasījumu saprātīgā termiņā nav iespējams apmierināt? Piemēram, Tu kā persona aizej pie ZTI, tas apskatās, ka nekā parādniekam nav, ne kustama, ne nauda kontos, nekā, bet ir tikai māja, vai nelūgsi vērst piedziņu uz māju, lai apmierinātu savu prasījumu? Lūgsi, protams.

Latvijā ir modē pie visa vainot citus. Un pret likumu vispār attieksme vairumam ir tāda, ka, es taču nezināju, ka tā būs, auklējieties ar mani, lūdzu.
sm. > Alberta ielas bruģis
21. Jūnijs 2016 / 10:47
1
ATBILDĒT
Norobežojoties no tā, ka valsts likumi rada miljonārus uz parādnieku rēķina, NĪ atsavināšana salīdzinoši maza parāda gadījumā man šķiet galējais līdzeklis - jāizpildās noteiktiem priekšnosacījumiem, tostarp parādniekam jābūt informētam par izsolīšanu.

ZTI interešu konflikts, primāri izsolot NĪ, lai pašam lielāki %, man vispār šķiet amorāli. Līdz ar to prettiesiski.
Magone > sm.
21. Jūnijs 2016 / 11:04
0
ATBILDĒT
Nesaprotu, kur problēma. Parādnieks pats zina par savu parādu, ar kreditoru var vienoties, ka samaksās pa daļām, ja nekas nenotiek, parādu neatdod, tad tiesa piedzen ar nolēmumu. Ja nevar visu summu samaksāt, var prasīt tiesai samaksu pa daļām. Arī ZTI parādnieks var prasīt, ka samaksās pa daļām. Un, ja jau parāds nav tik liels, lai vērstu piedziņu uz n/ī, tad kādēļ gan parādnieks tādu parādu nevar samaksāt pietiekoši ilgā laika posmā pa daļām?
ZTI pirms piedzen parādu, informē parādnieku, pirms uzsāk n/ī izsoli, informē parādnieku, informē arī par n/ī novērtējumu.
Bet parādnieks tajā laikā -neko, sēž un brīnās. Paņemt naudu gribu, bet atdot negribu. Bet pamēģini vērst piedziņu uz n/ī, tad sākas brēka. Atkal pāridarītājam (parādniekam) ir lielākas tiesības, nekā cietušajam (kreditoram)? Varbūt ar šādu izpratni par lietām, jurisprudence nav īstā profesija?
sm. > Magone
21. Jūnijs 2016 / 11:23
0
ATBILDĒT
Jūs vadāties no ideālajiem apstākļiem, es vados no realitātes - ZTI ļaunprātīgi izmanto pilnvaras.

Tieši Jūsu aprakstītās ir problēmsituācijas:
1) parādnieks objektīvu iemeslu dēļ nezina savu parādu;
2) ZTI nepilda pienākumu informēt (un darīt to laicīgi), kad notiks izsole.
3) par spīti tam, ka parāds tiek maksāts pa daļām, izsola īpašumu.

Kamēr ZTI nesodīs par šādām darbībām, tas turpināsies. Bet TM nesaskata pārkāpumus.
Magone > sm.
21. Jūnijs 2016 / 11:48
0
ATBILDĒT
Tad tas ir pavisam cits stāsts. Nevaru neko komentēt, kamēr nav zināmi visi lietas apstākļi.
Jons
21. Jūnijs 2016 / 08:16
1
ATBILDĒT
Kāda jēga ieguldīt līdzekļus darbiniekus, kuri pēc dažiem gadiem aiziet strādāt citur? Sākumā vajadzēja nodrošināt normālu algu un darba apstākļus un tad ieguldīt motivācijas pasākumos, arī apmācībās?
visi numura raksti
Numura tēma
Kā runāt tiesas zālē
Neskatoties uz to, ka mutvārdu process mūsdienu tiesā ir kļuvis retāks (un tā proporcionalitāte līdz ar augstāku tiesas instanci attiecīgi sarūk), tas tomēr veido sabiedrības standarta priekšstatu par tiesas spriešanas procesu: ...
2 komentāri
Inga Putra
Numura tēma
Tiesu runas kvalitāte – būtisks jurista profesionalitātes rādītājs
Neskatoties uz to, ka likumdevējs no 2013. gada 1. janvāra par prioritāru administratīvo lietu izskatīšanas procesu noteicis rakstveida procesu, rajona tiesā, skatot lietas pirmajā instancē, ne mazāk kā 2/3 no visām lietām tiek ...
22 komentāri
Ruta Vītiņa
Numura tēma
Runāt, lai pārliecinātu...
Aktiera un jurista darbā ir daudz kopīga. Kā vieniem, tā otriem noteiktā brīdī jāspēj koncentrēties, neskatoties uz satraukumu, nogurumu vai sliktu pašsajūtu. Kā aktierim jāpārvalda teksts, tā arī juristam jāzina visi lietas fakti ...
Dana Rone
Numura tēma
Gatavojoties runāt tiesā
Tiesu runas stils gadsimtu gaitā un atkarībā no valsts ir būtiski mainījies. Ir bijuši laiki, kad uzvaru tiesā varēja nodrošināt skaista un pārliecinoša runa.1 Ir bijuši laiki, kad tiesu runas ilgums un poētisms ir ticis vērtēts kā ...
Gvido Zemribo
Numura tēma
Par notiekošo tiesas zālē: tiesu runa lietas dalībnieku un tiesnešu izpildījumā
AUTORU KATALOGS