Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

5. Jūlijs 2016 /Nr.27 (930)

Tiesiska valsts vai "tiesnešu valsts"
5 komentāri
Prof. Dr. iur.
Sanita Osipova
Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesnese 

Mūsdienās jebkurai valstij, lai tā baudītu citu valstu cieņu un līdztiesīgi iekļautos starptautiskajās attiecībās, tiek izvirzīti vairāki kritēriji. Tai ir jābūt demokrātiskai un tiesiskai valstij. Ja tā turklāt ir arī sociāla valsts, tad tās prestižs ceļas vēl vairāk (vismaz cilvēktiesību aktīvistu, savu pilsoņu un ne tikai savu pilsoņu acīs). Mūsu šodienas tēmas ietveros mēs pakavēsimies pie otrā kritērija – tiesiska valsts.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
23
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Sanita Osipova
19. Jūlijs 2016 / 22:19
0
ATBILDĒT
Atvainojos Dr. iur. Gatim Bārdiņam, ka līdz ar citiem avotiem atsaucēs nav minēts publicētajā runā izmantotais viņa darbs, "Dialoga loma tiesas spriešanā".
Jānis Priekulis
7. Jūlijs 2016 / 16:28
0
ATBILDĒT
Lielisks raksts, kas uzvedina domāt!
sm.
5. Jūlijs 2016 / 10:55
0
ATBILDĒT
Tiesiskas valsts sliktā lieta - likums dod instrumentus netaisnības nostiprināšanai, kā rezultātā veidojas netaisnīga, pašsaglabāties spējīga iekārta.

Latvija, salīdzinājumā ar Igauniju, šķiet vairāk tiesiska valsts vācu izpratnē – kur konstitūcija (sakārtota konstitucionālā sistēma) vairāk mērķis par sevi, nevis līdzeklis ekonomikai u.tml. Mēs esam uzņēmums, kur Jur.departaments pieder pie vadības, nevis pie lietvedības.

Vai vācu tiesisko valsti neveidojam, lai juristiem būtu darbs, nevis, lai patiesi attīstītu valsti ilgtspējīgi?

Ļoti aizstāvu tiesisku valsti, bet par šo man sanāca padomāt, kad saskāros ar jurista kā izpildītāja, politikas veidotāja pozīciju. Piemēram, jāizlemj par Stambulas konvenciju. Vācu pieeja – ko konstitūcija saka? UK pieeja – ko mēs gribam panākt?
sm. > sm.
5. Jūlijs 2016 / 10:58
0
ATBILDĒT
precizējums: izpildītāja, NEVIS politikas veidotāja pozīciju
Proficius Aliri > sm.
6. Jūlijs 2016 / 19:44
0
ATBILDĒT
Līdzīga pieeja esot arī valsts pārvaldē kopumā. Birokrātijas pētnieks Gajs Pīterss intervijā “Rīgas Laikam” stāstīja: “Piemēram, nošķīrums starp ierēdņiem kā juristiem un ierēdņiem kā menedžeriem. Vācijā, Francijā un arī Dienvideiropā ierēdņu darbības pamats ir viens: tas ir likums. Anglosakšu pasaulē un Skandināvijā turpretī ierēdņi ir vairāk menedžeri. Viņus vairāk uztrauc: kā tas strādā? nevis: ko saka likums? Padomju sistēmā, man šķiet, bija izplatīta šī pati legālistiskā pieeja – kaut arī likums nestrādāja. Labāk skatīties, kas rakstīts grāmatā, nevis uztraukties par to, vai lietas vispār tiek izdarītas. Turēšanās pie grāmatas ir ierēdņa pašaizsardzības instruments. Menedžeris turpretī rūpējas par to, lai lietas strādā – tam ir nepieciešamas zināmas mentalitātes izmaiņas. Viņš sākumā vaicā: kas ir jāpanāk?, un pēc tam skatās, ko likums šajā konkrētajā gadījumā saka. Es reiz biju Skotijā kādā britu un vācu ierēdņu sanāksmē ES pārvaldes kontekstā – pēc divām stundām diskusijas viņi saprata, ka nespēj savā starpā sarunāties, un aizgāja uz alus bāru. Pa šo laiku abas puses ir mainījušās, taču tikai nedaudz.” (Pelēkā uzvalka bruņinieki. Rīgas Laiks, 2011. februāris)
visi numura raksti
Notikums
Brexit: pirmie iespaidi un komentāri
2016. gada 23. jūnijā Lielbritānijā notika konsultatīvs referendums par to, vai Lielbritānijai vajadzētu izstāties no Eiropas Savienības (ES) vai tomēr palikt tajā. Par Lielbritānijas izstāšanos no ES nobalsoja 52 % no referenduma ...
20 komentāri
Dace Vārna
Skaidrojumi. Viedokļi
Par grozījumiem Civilprocesa likumā saistībā ar izmaiņām tulka nodrošināšanā
2016. gada 31. jūlijā stāsies spēkā šā gada 4. februārī Saeimā pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL). Rakstā autore Tieslietu ministrijas uzdevumā sniegs ieskatu par būtiskāko, ko paredz pieņemtie grozījumi ...
2 komentāri
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Netieša nodoma īpatnības formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos
Iepriekšējā autora rakstā1 pamatots, ka netiešs nodoms formāla sastāva noziedzīgā nodarījumā konstatējams tad, ja persona nav pilnīgi droša (precīzi nezina), ka eksistē tāds faktiskais apstāklis, kas padara viņas nodomāto ...
4 komentāri
Sannija Matule
Tiesību politika
Sagatavoti pirmie divi apgabaltiesu prakses apkopojumi
Lai sabiedrībai, tostarp juristiem, padarītu pieejamāku arī apelācijas instances tiesu praksi, vienotajā Latvijas tiesu portālā www.tiesas.lv nu pieejami jau pirmie divi apgabaltiesu praksi apkopojoši materiāli. Viens no tiem ir ...
Juris Janums
Tiesību prakse
ECT: par izmeklēšanas noslēpumā ietilpstošo ziņu publicēšanu presē noteiktos gadījumos ir pieļaujama kriminālatbildība
2016. gada 29. martā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta pieņēma spriedumu lielā "Bédat pret Šveici" (pieteikuma Nr. 56925/08), kur ar piecpadsmit balsīm pret divām nekonstatēja Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un ...
AUTORU KATALOGS