Iepriekšējā autora rakstā1 pamatots, ka netiešs nodoms formāla sastāva noziedzīgā nodarījumā konstatējams tad, ja persona nav pilnīgi droša (precīzi nezina), ka eksistē tāds faktiskais apstāklis, kas padara viņas nodomāto rīcību par noziedzīgu (vai pastiprina atbildību, ja likumā paredzēta formāla sastāva kvalificēta pazīme), taču viņa apzinās šāda apstākļa eksistences iespēju (parasti ar visai augstu ticamības pakāpi), bet tas neattur viņu no attiecīgās darbības (bezdarbības) un viņa pieļauj (pacieš, akceptē, samierinās ar) attiecīgā formālam sastāvam raksturīgā abstraktā apdraudējuma radīšanu gadījumam, ja šis apstāklis eksistētu, t.i., ietver šo apstākli savā gribā.
Šajā rakstā plašāk apskatīts jautājums, kā netiešs nodoms izpaužas formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos, kā arī tā norobežošana no noziedzīgas pašpaļāvības.
Netieša nodoma izpratne padomju krimināltiesībās
Padomju krimināltiesībās netiešs nodoms formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos bija atzīts ne tikai raksta ievadā minētajos, bet arī citos gadījumos. Turpinājumā šo piemēru apskats un kritisks vērtējums.
Komentārā pie Latvijas PSR Kriminālkodeksa (turpmāk – LPSR KK) 79. panta, kas paredzēja atbildību par ielidošanu PSRS un izlidošanu no PSRS bez noteiktas atļaujas, par atļaujā norādīto maršrutu, nolaišanās vietu, gaisa vārtu, lidojuma augstuma neievērošanu vai citādu starptautisko lidojumu noteikumu neievērošanu, norādīts, ka šo noziegumu var izdarīt ar nodomu vai aiz neuzmanības. Noziegums izdarīts ar nodomu (tiešu vai netiešu), ja lidmašīnas apkalpe apzinās, ka pārkāpj starptautisko lidojumu noteikumus, un vēlas to vai arī apzināti pieļauj to. Aiz neuzmanības noziegums izdarīts, ja lidmašīnas apkalpe neapzinās, ka pārkāpj starptautisko lidojumu noteikumus, kad tai pēc notikuma apstākļiem vajadzēja un tā varēja to paredzēt un novērst, vai arī vainīgais apzinās, ka zināmas darbības vai bezdarbība var izraisīt starptautisko lidojumu noteikumu pārkāpšanu, bet vieglprātīgi paļaujas, ka tādas sekas izdosies novērst.2
Komentārā pie LPSR KK 112. panta otrās daļas, kas paredzēja atbildību par apzinātu briesmu radīšanu otrai personai aplipt ar venērisku slimību, stājoties dzimumsakaros vai izdarot citādas darbības, norādīts, ka šo noziegumu var izdarīt tikai tīši (ar tiešu vai netiešu nodomu): vainīgajam ir zināms, ka viņš slimo ar venērisko slimību, un viņš saprot, ka viņa uzvedība rada citai personai briesmas saslimt ar venērisko slimību, bet viņš vēlas vai visbiežāk ir vienaldzīgs pret radītajām sekām un pieļauj tādu briesmu pastāvēšanu.3
Par LPSR KK 116. panta pirmajā daļā paredzēto noziegumu (medicīniskās palīdzības nesniegšanu slimniekam) norādīts, ka to var izdarīt gan ar tiešu, gan netiešu nodomu. Ja ārsts nevēlas sniegt palīdzību atriebības dēļ, noziegums izdarīts ar tiešu nodomu. Ja ārsts nesniedz medicīnisko palīdzību tāpēc, ka beidzies viņa darba laiks un viņš nevēlas aizkavēties, apzinoties, ka slimnieks var palikt bez medicīniskās palīdzības, viņš noziegumu izdara ar netiešu nodomu.4
Komentārā pie LPSR KK 122. panta, kas paredzēja atbildību par dzimumsakariem ar personu, kas nav sasniegusi 16 gadu vecumu, norādīts: "No subjektīvās puses noziegumu var izdarīt ar tiešu un ar netiešu nodomu. Vainīgais, kas stājas dzimumsakaros ar personu, kas nav sasniegusi 16 gadu vecumu, to zina un vēlas stāties dzimumsakaros ar tādu personu vai apzināti pieļauj šādu varbūtību, bet tas viņu neattur no dzimumsakariem."5
| Naudas atmazgāšanā ir pietiekami, ja naudas atmazgātājs zina apstākļus, kas rada pamatotas aizdomas, ka nauda cēlusies no nozieguma. |
Kontekstā ar huligānisma sastāvu bez kvalificējošām pazīmēm (LPSR KK 204. panta pirmā daļa) kā piemērs ar netiešu nodomu minēta šāda situācija – persona kinoteātra zālē seansa laikā personiska naida dēļ nolamā vai sit citu pilsoni, t.i., izdara huligānisku darbību. Apzinoties savas darbības sabiedrisko bīstamību, viņa nevēlas traucēt sabiedrisko kārtību un izteikt necienību pret sabiedrību, bet apzināti pieļauj, ka viņas rīcībai ir tāds raksturs.6
Arī vairākos citos gadījumos atzīts, ka formāla sastāva noziedzīgu nodarījumu var izdarīt ar netiešu nodomu, dažos gadījumos pat aiz neuzmanības (sk. komentāru pie LPSR KK 84.1,7 123.,8 128.,9 147.,10 158.,11 159.,12 160.,13 167.,14 182.,15 204.,16 210.1,17 210.,18 217.1 panta19).
Arī salīdzinoši nesen Latvijā izdotā zinātniskā darbā sastopams viedoklis, ka formālos sastāvos iespējams netiešs nodoms. D. Podprigora netieša nodoma iespējamību demonstrē noziedzīgā nodarījumā, kas paredzēts Krimināllikuma (turpmāk – KL) 332. pantā: Sekas šajā nodarījumā ir karaspēka daļas normālās dienesta gaitas izjaukšana [..]. Vainīgā attieksmei pret minētajām sekām var būt divi varianti. Pirmais – persona vēlas, lai karaspēku daļas dienesta gaita tiktu izjaukta viņas rīcības dēļ. Tiešs nodoms ir acīmredzams. Otrais variants – persona nevēlas šādu seku iestāšanos, tomēr pieļauj tās, jo citi motīvi, piemēram, vēlēšanās pavadīt vairāk laika ar tuviem cilvēkiem, atspēko apzināšanos par iespējamām kaitīgajām sekām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
