Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redakcijas sleja

19. Jūlijs 2016 /Nr.29 (932)

Simboliskie likumi kā apliecinājums

Kad tiesību sociologi raksta par simboliskajiem likumiem un to nozīmi mūsdienu sabiedrībā un valsts politikā (skat. izcilā čehu tiesību zinātnieka Jiži Pribana (Jiří Přibáň) 2007. gada grāmatu "Legal Symbolism: On Law, Time and European Identity"), bieži vien viņu sacītais arī paliek tīri simboliski atmiņā kā kas akadēmisks un teorētisks. Tomēr nereti prakse pierāda pretējo: simboliskie likumi tieši mūsdienu instrumentālajā un institucionāli attīstītajā demokrātiskajā valstī ir akūti nepieciešami un pilda neatsveramu lomu noteiktu vērtību atzīšanai un pamatošanai, faktiskās prakses nostiprināšanai vai izskaušanai. 2016. gadā spēkā stājušais Brīvprātīgā darba likums var lieliski kalpot par šīs tēzes pierādījumu.

Jau vismaz desmit gadus Latvijā ik pa laikam ne īpaši veiksmīgi tika virzīti likumprojekti brīvprātīgā darba noregulējumam, līdz ar to minētās aktivitātes sabiedrība noregulēja pati, iedibinājās prakse, nevalstiskās organizācijas strādāja, pamatojoties uz spēkā esošajiem likumiem un piemērojot vai interpretējot tos pēc vispāratzītām metodēm. Šāda pašregulācija varbūt būtu turpinājusies, ja uz brīvprātīgo grāmatveža darbu nevalstiskajā sektorā pirms dažiem gadiem valsts aparāts neattiecinātu pienākumu nomaksāt nodokļus un līdz ar to neuzliktu sodu. Tiesa, pamatojot, kāpēc šāds valsts iestādes lēmums atceļams, savā spriedumā skaidri norādīja uz kolīzijas atrisinājumu: "Ievērojot ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju, piemērojama tā tiesību norma, kurai ir augstāks juridiskais spēks." Un šajā gadījumā ir nebūtiski, ka augstāks juridiskais spēks ir Biedrību un nodibinājumu likumam, kas paredz brīvprātīgo darbu, nevis skrupulozajiem "Noteikumiem par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju", kas paredz ar grāmatvedi noslēgt darba līgumu.

Skaidrības labad Ministru kabinets 2013. gadā visu nodaļu "IV1. Grāmatvedības darba organizācija uzņēmumā" svītroja. Problēma tika atrisināta. Tomēr jāatzīst, ka tieši šī tiesāšanās valstij pašai ar sevi mudināja aktualizēt un iedarbināt jēdzienus "pilsoniskā sabiedrība", "sabiedriskais labums", "brīvprātīgais darbs", "sava laika un prasmju ziedošana sabiedrībai". Ja daļa nevalstisko organizāciju jau kritizē jauno Brīvprātīgā darba likumu (ir vispārzināms, ka likumi mēdz procesus padarīt administratīvi smagnējākus) vai norāda uz to, ka tas neko kardināli nav mainījis, uzlabojis vai veicinājis, neapšaubāmi ir tas, ka Brīvprātīgā darba likuma pieņemšana ir apliecinājums, ka valsts brīvprātīgo darbu uztver par vērtību, atzīst to par sabiedrībai noderīgu un atbalstāmu. Nav mazsvarīgi, ka šis likums to uzsver un paskaidro ne tikai sabiedrībai, bet arī pašiem valsts ierēdņiem, parādot, ka brīvprātīgais darbs ir cienījams. Tiesību sociologi to, ka likumā par brīvprātīgo darbu iekļautas normas, kas, pretēji gaidītajam, apgrūtina un pat bremzē likuma piemērošanu, skaidrotu ar lēmuma pieņēmēju nespēju ātri rast izpratni un pielāgoties jauniem sabiedrības dzīves fenomeniem.

Simboliskie likumi bieži tiek uzskatīti par neefektīviem, taču tiem ir ļoti liels potenciāls vajadzīgajā brīdī pierādīt savu normatīvo virsuzdevumu: mainīt sabiedrisko domu, virzīt un sekmēt kādus noteiktus procesus valstī un sabiedrībā.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Šulmane D. Simboliskie likumi kā apliecinājums. Jurista Vārds, 19.07.2016., Nr. 29 (932), 2.lpp.
3
0
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sergejs Rudāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Ekspromisoriskā galvinieka atbildība: subsidiāra, solidāra vai kumulatīva
Tiesu praksē jau pirms vairākiem gadiem nostiprinājās atziņa, ka galvinieks nav solidāri atbildīgs kopā ar galveno parādnieku.1 Augstākā tiesa pareizi norādīja, ka galvinieka solidāra atbildība nonāktu pretrunā ar galvojuma ...
4 komentāri
Sannija Matule
Intervija
No Valsts policijas prasa konkrētas pārmaiņas
2011. gada 2. augustā Ints Ķuzis kļuva par Valsts policijas priekšnieku, kas secīgi nozīmē, ka pēc divām nedēļām beidzas viņa piecu gadu pilnvaru termiņš šajā amatā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis sarunā ar "Jurista ...
9 komentāri
Gatis Litvins
Viedoklis
Notāra uzdevums tiesiskas valsts nodrošināšanā
Tieslietu ministrija ir izveidojusi darba grupu, lai vērtētu nepieciešamību noteikt notariālu apliecināšanu nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem. Notikušas vairākas darba grupas sēdes. Drīzumā darbs tiks pabeigts ar Tieslietu ...
18 komentāri
Laura Jambuševa
Skaidrojumi. Viedokļi
Ielas kā publiskas lietas lietošanas tiesību un pamattiesību mijiedarbība
Autore jau iepriekš "Jurista Vārdā" ir publicējusi rakstus par ielas kā publiskas lietas statusu un tās parasto, kā arī sevišķo lietošanu. Savukārt šis, tēmu noslēdzošais, raksts ir veltīts ielas lietošanas tiesību un ...
11 komentāri
Dace Šulmane
Juridiskā literatūra
Klajā nācis Latvijas Universitātes 74. zinātniskās konferences rakstu krājums
Ar plenārsēdi "Ārvalsts investīcijas: kad tiesības mijiedarbojas" šā gada 5. februārī Juridiskā fakultāte iesāka savu ražīgo ikgadējo dalību Latvijas Universitātes (LU) 74. zinātniskajā konferencē, kurā fakultātes ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS