ŽURNĀLS Viedoklis

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.pantu, puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Tas nozīmē, ka lietas dalībnieks var izvēlēties- nolīgt pārstāvībai augsti kvalificētu advokātu, iet pie mazāk pieredzējuša jurista, kura pakalpojumi ir lētāki vai arī vispār iztikt bez jurista pakalpojumiem un mēģināt vest savas lietas pašam. Manuprāt tas pats būtu attiecināms arī uz tulku piesasisti tiesas procesam.
Civillietās parasti ir tā, ka tie lietas dalībnieki, kuri neprot valsts valodu, bet kuriem ir pietiekoši naudas, ir pilnvarojuši savu interešu pārstāvībai advokātu vai juristu, kurš labi pārzina latviešu valodu. Tātad šeit jautājums par tulka piesaisti visdrīzāk būs aktuāls tikai pie liecinieku vai ekspertu nopratināšanas. Savukārt tie cilvēki, kuriem nav naudas juristam, viņiem visdrīzākais nebūs naudas arī zvērināta tulka pakalpojumu saņemšanai. Tātad, viņiem vienīgā iespēja ir pieaicināt kādu no radiem, draugiem vai kaimiņiem kurš saprot latviešu valodu.
Piekrītu, ka šāds tulkojums nebūs tik kvalitatīvs kā tas, ko nodrošinātu kvalificēts tulks, bet tāpat jau ir arī citās dzīves jomās- ka tas kuram vairāk naudas, var nopirkt kvalitatīvāku pakalpojumu. Tāpat ir jautājums- cik samērīgi būtu piesaistīt zvērinātu tulku lietai, kur strīdus summa ir piemēram 100 eiro...

PS- manuprāt labs priekšlikums kā papildināt Tiesu administrācijas budžetu, būtu papildināt tiesas sniegtos maksas pakalpojumus ar iespēju nodrošināt lietas dalībniekam tulku civilprocesā. Tā teikt- persona atnāk uz tiesas sēdi bez tulka un viņai tiek piedāvāts, ka ir iespējams saņemt apmaksātus tiesas tulka pakalpojumus.