Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Viedoklis

6. Septembris 2016 /Nr.36 (939)

Vai laiks aktualizēt jautājumu par zvērinātu tiesas tulku institūtu
6 komentāri
Vasilijs Ragačevičs
“Skrivanek Baltic” direktors 

2016. gada 31. jūlijā stājās spēkā 2016. gada 4. februārī Saeimā pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā, kas attiecas uz izmaiņām obligāti nodrošināma tulka pakalpojuma nodrošināšanā civilprocesā iesaistītām fiziskajām personām, kuras nepārvalda valsts valodu. Minētās likuma izmaiņas man kā bijušajam tiesas tulkam un tulkošanas praktiķim raisa vairākus jautājumus par civilprocesā iesaistīto fizisko personu spēju pieaicināt patiešām profesionālu valodas speciālistu.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
3
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Alberta ielas bruģis
6. Septembris 2016 / 14:42
1
ATBILDĒT
Vispār jau sevis cienošai valstij būtu tulka pakalpojumi jānodrošina tikai krimināllietu izskatīšanas gaitā. Ja personai ir civiltiesisks strīds, tad tā, ja tai nepieciešams, arī pati organizē procesu tā, ka pati to saprot un var pilnvērtīgi realizēt tai noteiktās tiesības. Vispār, kādēļ mēs diskriminējam un tulks tiesās ir pieejams tikai krievu valodā, kādēļ nav angļu valodā?

Brīnums kā Rasnačs un Iesalnieks šeit nav uzlikuši savu nacionālisma aplaimoto rociņu un nav sašutuši, ka mums tiesās slāvu brāļiem un māsām jauna studentīte čukstiņām tulko...
Kabacis
6. Septembris 2016 / 12:56
0
ATBILDĒT
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.pantu, puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Tas nozīmē, ka lietas dalībnieks var izvēlēties- nolīgt pārstāvībai augsti kvalificētu advokātu, iet pie mazāk pieredzējuša jurista, kura pakalpojumi ir lētāki vai arī vispār iztikt bez jurista pakalpojumiem un mēģināt vest savas lietas pašam. Manuprāt tas pats būtu attiecināms arī uz tulku piesasisti tiesas procesam.
Civillietās parasti ir tā, ka tie lietas dalībnieki, kuri neprot valsts valodu, bet kuriem ir pietiekoši naudas, ir pilnvarojuši savu interešu pārstāvībai advokātu vai juristu, kurš labi pārzina latviešu valodu. Tātad šeit jautājums par tulka piesaisti visdrīzāk būs aktuāls tikai pie liecinieku vai ekspertu nopratināšanas. Savukārt tie cilvēki, kuriem nav naudas juristam, viņiem visdrīzākais nebūs naudas arī zvērināta tulka pakalpojumu saņemšanai. Tātad, viņiem vienīgā iespēja ir pieaicināt kādu no radiem, draugiem vai kaimiņiem kurš saprot latviešu valodu.
Piekrītu, ka šāds tulkojums nebūs tik kvalitatīvs kā tas, ko nodrošinātu kvalificēts tulks, bet tāpat jau ir arī citās dzīves jomās- ka tas kuram vairāk naudas, var nopirkt kvalitatīvāku pakalpojumu. Tāpat ir jautājums- cik samērīgi būtu piesaistīt zvērinātu tulku lietai, kur strīdus summa ir piemēram 100 eiro...

PS- manuprāt labs priekšlikums kā papildināt Tiesu administrācijas budžetu, būtu papildināt tiesas sniegtos maksas pakalpojumus ar iespēju nodrošināt lietas dalībniekam tulku civilprocesā. Tā teikt- persona atnāk uz tiesas sēdi bez tulka un viņai tiek piedāvāts, ka ir iespējams saņemt apmaksātus tiesas tulka pakalpojumus.
Baraks Osama > Kabacis
6. Septembris 2016 / 13:44
1
ATBILDĒT
Atzīšos, ka mani vienmēr ir drusku mulsinājusi tendence "sacīkstes principu" interpretēt kā zaļo gaismu ultraliberālismam civilprocesā (pārstāv kas grib, pierādījumus iesniedz kādus un kad grib, ar procesuāliem trikiem dancina tiesu, kas jūtas bezspēcīga pret argumentiem "a mums ir sacīkstes princips un paši darām, kā gribam" utt.), īsti neuztraucoties par to, ka arī valstij tiesu sistēmas personā ir zināmas intereses tajā, lai tiesvedības gaita būtu viscaur kvalitatīva, jo citādi arī spriedums var nebūt ne taisnīgs. ne kvalitatīvs. Līdz ar to man nav konceptuālu iebildumu pret to, ka valsts noteiktu, ka procesā jāpiedalās kompetentam, neitrālam tulkam, kuru nemeklē un tam nemaksā tikai viens lietas dalībnieks un kurš tādējādi savā darbā varētu apzināti vai neapzināti nostāties šī dalībnieka pusē.

Protams, loģistikas aspekti paliek atklāti - nav noslēpums, ka Latvijas tiesu noslodze un procesa dalībnieku valsts valodas zināšanas ģeogrāfiski ļoti atšķiras un latviešu valodu nepietiekamā līmenī pārvalda samērā daudzas personas. Ja tiesā drīkstēs piedalīties tikai specializēti tulki, vai būs iespējams nodrošināt, ka noteiktajā laikā noteiktajā tiesā tādi ir pieejami?
Kabacis > Baraks Osama
6. Septembris 2016 / 14:22
0
ATBILDĒT
(..) procesā jāpiedalās kompetentam, neitrālam tulkam, kuru nemeklē un tam nemaksā tikai viens lietas dalībnieks (..) ". Tad Jūs atbalstītu kārtību, atbilstoši kurai, ja viena no pusēm nepietiekošā līmenī zina latviešu valodu, tad visi lietas dalībnieki "sametās" viņam priekš tulka?
Baraks Osama > Kabacis
6. Septembris 2016 / 19:23
0
ATBILDĒT
Varbūt neprecīzi izteicos. Es atbalstītu kārtību, saskaņā ar kuru tulka kā neatkarīga speciālista statuss tiek formalizēts un tuvināts drīzāk notāra nekā juridiskās palīdzības sniedzēja statusam. Notāra honorāru var apmaksāt jebkurš, bet tas nenozīmē, ka maksātājs ir notāru (pretēji advokātam) nolīdzis par savu interešu aizstāvi. Nedrīkstētu pieļaut, ka pakalpojumu izmantotājs iedomājas, ka tulku pieaicinājis "savā pusē" un tā uzdevums ir visu teikto atspoguļot klientam maksimāli izdevīgi. Šādas situācijas regulāri redzu vismaz saistībā ar tiesā iesniedzamu rakstisko dokumentu tulkošanu.
Kabacis > Kabacis
6. Septembris 2016 / 14:38
0
ATBILDĒT
PS- var piekrist, ka ir nepieciešami speciāli tulki gadījumiem, kad tiek nopratīnāti liecinieki vai eksperti. Piemēram, ja puse aiz taupības vai citu iemeslu dēļ, pieaicina neprofesionālu tulku, kurš nepareizi iztulko liecinieku vai ekspertu teikto, tad šis nepareizais tulkojums var nākt par sliktu ne tikai tai pusei, kura ''taupījusi'' uz tulka pakalpojumu rēķina, bet arī otrai pusei.

Savukārt gadījumos, kad tulks ir nepieciešams tikai pašam lietas dalībniekam- vai nav vienalga kādu tulku viņš noalgo, jo nepareizs tulkojums nāks par sliktu tikai viņam pašam. Tā teikt ''skopais maksā divreiz''. Pirmo reizi tulkam, un otro reizi tiesu izpildītājam.
visi numura raksti
Ineta Ziemele
Notikums
Starptautisko tiesību diskusija Eiropā un Latvijā
Šonedēļ Rīgā uzturēsies vairāk nekā 400 juristu no 43 valstīm, lai diskutētu par to, kā (un varbūt arī vai) darbojas starptautiskās un Eiropas tiesības dažādās krīzes situācijās. Šogad Eiropas Starptautisko tiesību biedrība ...
Elīna Dindendorfa
Skaidrojumi. Viedokļi
Starptautiskās tiesas jurisdikcija un Latvijas nostāja
Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) ietvaros izveidotā Starptautiskā tiesa (International Court of Justice) starptautisko tiesību sarunvalodā tiek dēvēta arī par Pasaules tiesu, kas apliecina tās būtisko lomu ...
Māris Lejnieks
Skaidrojumi. Viedokļi
Mūsdienu starptautisko jūras tiesību aktualitātes
Kad 1982. gadā ar ANO Jūras tiesību konvencijas1 parakstīšanu beidzās deviņus gadus ilgusī ANO III Jūras tiesību konference, vienotā konvencijā kodificējot uz to brīdi pastāvošās paražu tiesību normas starptautiskajās jūras ...
Inga Kačevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Būt vai nebūt atklātībai ieguldījumu šķīrējtiesu procesos
Ko mēs zinām par ieguldījumu strīdiem, kuros ir iesaistīta Latvija? 2015. gada 17. novembrī Ministru kabinetā tika izskatīts informatīvais ziņojums par valsts interešu pārstāvību starptautiskajos strīdos.1 Tā 1. pielikums satur ...
Agnese Studāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts publiskās intereses Eiropas Savienības ieguldījumu līgumos
Ieguldījumu tiesības līdz Lisabonas līgumam, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (turpmāk – Lisabonas līgums), nebija iekļautas kopējās tirdzniecības politikā un Eiropas Savienības ...
AUTORU KATALOGS