ŽURNĀLS Tiesību prakse

6. Septembris 2016 /Nr.36 (939)

Krāpšanas objektīvā un subjektīvā puse; pierādījumu pieļaujamība starptautiskās sadarbības krimināltiesiskajā jomā ietvaros
Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta lēmums
Lietā Nr. SKK – 40
2016. gada 20. aprīlī

Pierādījumi, kas iegūti krimināltiesiskās sadarbības rezultātā atbilstoši ārvalstī noteiktajai kriminālprocesuālajai kārtībai, pielīdzināmi Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā iegūtiem pierādījumiem (Kriminālprocesa likuma 676. pants).

Lai atzītu, ka ziņas par faktiem, kas iegūtas krimināltiesiskās sadarbības rezultātā, nav izmantojamas pierādīšanā, tiesai jākonstatē kāds no Kriminālprocesa likuma 130. panta otrajā daļā norādītajiem pierādījumu nepieļaujamības nosacījumiem.

Latvijas Republikas Augstākā tiesa šādā sastāvā: tiesnese A. Branta, tiesnesis P. Dzalbe, tiesnese A. Nusberga, izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar apsūdzētā [pers. A] un viņa aizstāvja A. Pliča kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2015. gada 28. septembra spriedumu un

 

konstatēja

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013. gada 19. novembra spriedumu [pers. A], personas kods [..], atzīts par nevainīgu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177. panta pirmās daļas (pavisam piecos noziedzīgajos nodarījumos) un attaisnots.

Ar Rīgas apgabaltiesas 2014. gada 27. marta nolēmumu, izskatot lietu apelācijas kārtībā sakarā ar Specializētās vairāku nozaru prokuratūras prokurores Ē. Rudzītes apelācijas protestu, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013. gada 19. novembra spriedums atcelts pilnībā un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015. gada 4. marta spriedumu, atkārtoti izskatot lietu pirmajā instancē, [pers. A]

– atzīts par vainīgu Krimināllikuma 177. panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, kas izdarīts laikā no 2007. gada 11. jūnija līdz 2007. gada 22. jūnijam, un sodīts ar piespiedu darbu uz 80 stundām;

– atzīts par vainīgu Krimināllikuma 177. panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, kas izdarīts laikā no 2007. gada 7. jūlija līdz 2007. gada 22. jūlijam, un sodīts ar piespiedu darbu uz 120 stundām;

– atzīts par vainīgu Krimināllikuma 177. panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, kas izdarīts laikā no 2007. gada 26. augusta līdz 2007. gada 31. augustam, un sodīts ar piespiedu darbu uz 70 stundām;

– atzīts par vainīgu Krimināllikuma 177. panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, kas izdarīts laikā no 2007.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ineta Ziemele
Notikums
Starptautisko tiesību diskusija Eiropā un Latvijā
Šonedēļ Rīgā uzturēsies vairāk nekā 400 juristu no 43 valstīm, lai diskutētu par to, kā (un varbūt arī vai) darbojas starptautiskās un Eiropas tiesības dažādās krīzes situācijās. Šogad Eiropas Starptautisko tiesību biedrība ...
Elīna Dindendorfa
Skaidrojumi. Viedokļi
Starptautiskās tiesas jurisdikcija un Latvijas nostāja
Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) ietvaros izveidotā Starptautiskā tiesa (International Court of Justice) starptautisko tiesību sarunvalodā tiek dēvēta arī par Pasaules tiesu, kas apliecina tās būtisko lomu ...
Māris Lejnieks
Skaidrojumi. Viedokļi
Mūsdienu starptautisko jūras tiesību aktualitātes
Kad 1982. gadā ar ANO Jūras tiesību konvencijas1 parakstīšanu beidzās deviņus gadus ilgusī ANO III Jūras tiesību konference, vienotā konvencijā kodificējot uz to brīdi pastāvošās paražu tiesību normas starptautiskajās jūras ...
Inga Kačevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Būt vai nebūt atklātībai ieguldījumu šķīrējtiesu procesos
Ko mēs zinām par ieguldījumu strīdiem, kuros ir iesaistīta Latvija? 2015. gada 17. novembrī Ministru kabinetā tika izskatīts informatīvais ziņojums par valsts interešu pārstāvību starptautiskajos strīdos.1 Tā 1. pielikums satur ...
Agnese Studāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts publiskās intereses Eiropas Savienības ieguldījumu līgumos
Ieguldījumu tiesības līdz Lisabonas līgumam, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (turpmāk – Lisabonas līgums), nebija iekļautas kopējās tirdzniecības politikā un Eiropas Savienības ...
AUTORU KATALOGS