ŽURNĀLS Intervija

15. Novembris 2016 /Nr.46 (949)

Administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmas reforma – domāšanas reforma
Anda Smiltēna intervijā JURISTA VĀRDAM
8 komentāri
Foto: Aiga Dambe

Nozīmīga loma Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojekta izstrādē un virzībā ir bijusi Tieslietu ministrijai, kura visdziļāk ir pētījusi visas problēmas, kas saistītas ar spēkā esošo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (turpmāk – LAPK) gan attiecībā uz procesu, gan uz sodu piemērošanu un izpildi, kā arī sistēmu un tās mērķiem kopumā. Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore Anda Smiltēna intervijā žurnālam "Jurista Vārds" izsmeļoši stāsta par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas administratīvo pārkāpumu tiesībām – tostarp par administratīvo pārkāpumu tiesību attīstības vēsturi un nākotnes perspektīvām. Ņemot vērā to, ka administratīvo pārkāpumu tiesības Latvijā līdz šim ir maz pētītas un diskutētas, šī intervija noteikti dos milzīgu un neatsveramu pienesumu Latvijas administratīvo pārkāpumu tiesību jomai.

Kas ir galvenie iemesli un problēmas, kas bijuši pamatā administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmas pārskatīšanai?

Nav tāda viena iemesla vai vienas problēmas, kas būtu novedusi pie administratīvo pārkāpumu sistēmas pārskatīšanas, tās ir vairākas problēmas, kas gadu gaitā jau ir akumulējušās. Pirmkārt, ideja, ka LAPK būtu jāmaina, izriet vienkārši no fakta, ka Latvija atguva neatkarību.

LAPK pamatā esošās vadlīnijas, vadoties pēc PSRS laikā pieņemtās likumdošanas prakses, ir izstrādātas 1978. gadā, bet Latvijā likums spēkā stājās 1985. gadā. Tajā laikā bija tiesību institūts Maskavā, kas katram likumam izstrādāja vadlīnijas. Šīs vadlīnijas tika nosūtītas uz republikām, un tad katra no PSRS republikām varēja kaut ko mazliet pamainīt attiecīgajā likumā, bet principā tie visi bija ļoti līdzīgi. Līdz ar to Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un visām bijušās PSRS valstīm administratīvo pārkāpumu kodeksi ir ļoti līdzīgi, pat iet pants pantā. Tādējādi arī LAPK skelets būtībā ir izstrādāts PSRS laikā.

Protams, līdz ar neatkarības atgūšanu visi likumi Latvijā tika izdoti no jauna. Un tagad ir pat daži likumi, kas jau otro vai trešo reizi tapuši no jauna. Bet Sodu izpildes kodekss un LAPK ir palikuši vienīgie tādi, kurus līdz šim nav izdevies pārskatīt un izdot no jauna.

Gadu gaitā jaunas problēmas šai pamatnepieciešamībai ir tikai nākušas klāt un pamazām apaudzējušas LAPK ar to, kas katrā periodā bijis aktuāls. Skatoties vēsturiskās normas, var redzēt, ka, piemēram, 90. gados bijušas savas problēmas, 2000. gadu sākumā – savas problēmas, tad ir "trekno gadu" grozījumi un krīzes grozījumi, utt. Līdz ar to šajā likumā var saskatīt visu ko, un, savā starpā par to runājot, mēs mēdzam teikt, ka LAPK ir kā lupatu deķis – tas ir sašūts kopā no visa kā. LAPK bez žēlastības ir liktas iekšā dažādas idejas, paturot prātā, ka tik un tā šis likums būs jāmaina, taču vēl pāris gadus tas var eksistēt tāds, kāds ir. Līdz ar to reformas pamatnepieciešamība ir pārskatīt šo sistēmu kopumā no A līdz Z, uzrakstīt saprotamu procesu, lai nebūtu tā kā šobrīd, ka katram, kas strādā šajā jomā, ir jāatceras, kādā kontekstā un kāpēc kaut kas tika izdarīts 1995. vai 1998. gadā. Šobrīd ir tā, ka bieži vien tendences likumā ir pat pretējas, un jābūt ļoti lielai vēsturiskai atmiņai, lai saprastu, kas tur bijis domāts.

Reforma sastāv no divām daļām. Viena daļa ir publiskāka un iet pa priekšu – tas ir tas, par ko mēs šobrīd runājam – administratīvā atbildība pieaugušajiem. Bet blakus ir arī jautājums par to, kas notiek ar bērniem. Tā ir lieta, pie kuras mēs šobrīd Tieslietu ministrijā ļoti aktīvi strādājam. Kad mēs ministrijā sākām domāt par jaunu likumu, izgājām cauri visam spēkā esošajam regulējumam un sapratām, ka tas, kas šobrīd notiek ar bērnu administratīvo atbildību, neatbilst pilnīgi nekam. Nekādiem saprātīgiem priekšstatiem par to, kas būtu jādara ar bērnu, kurš pārkāpis likumu.

Jaunajā Bērnu antisociālas uzvedības prevencijas likumprojektā ir paredzēta pavisam cita koncepcija, kā veidot bērniem antisociālas uzvedības prevencijas sistēmu. Esošā kārtība, kad bērnam par pīpēšanu vai alkohola lietošanu, vai klaiņošanu, vai vardarbību skolā piemēro 15 eiro naudas sodu, ne bērna, ne vecāku, ne arī skolas un klases dzīvē neko nemaina. Bieži vien šie bērni sodu tā arī nesamaksā, līdz ar to faktiski pilnīgi nekas nemainās.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (8)
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Saulcerīte
9. Decembris 2016 / 13:23
0
ATBILDĒT
Reti sakarīga sieviete! Tādas parasti nestrādā valsts iestādēs.
Viesturs
1. Decembris 2016 / 15:38
0
ATBILDĒT
Nu jāsaka, ka esošais Latvijas APK ir ilgstoši slīpēts dimants, atšķirībā no tiem murgiem, ko šeit nākas lasīt.
Ir skaidrs, ka jauno likumu pieņems, jo to prasa ārvalstu (laikam Norvēģu) naudas devēji, taču skumji ir kad nepasaka likumu pieņemšanas īstos iemeslus, bet izdomā visādus, es atvainojos, murgus.
kārrējais "brīnums"
21. Novembris 2016 / 10:28
0
ATBILDĒT
Pārlasīju likuma projektu pateicoties JV numuram un tagad brīnos par nejēdzībām jaunajā projektā. Ikdienā saskaros un strādāju ar esošo LAPK, kur jau tik daudz izmaiņu, ka galva griežas. Bet visas izmaiņas ir tapušas sakarā ar nepieciešamību! Kā var likumprojekta anotācijā apgalvot, ka „(..)iespēja soda uzlikšanu pārsūdzēt augstākā iestādē sevi attaisno kā iespēja iestādei labot pašai savas pieļautās kļūdas (..)” un liegt to iestādei darīt?! Kur ir augstākai iestādei paredzēta iespēja atcelt lietu un nodot to jaunajai izskatīšanai piemērām, sakarā ar cietušā tiesību piedalīties lietas izskatīšanā neievērošanu? Cietušais iesniedz sūdzību par to, ka netika aicināts uz lietas izskatīšanu un ko darīt? Atcelt lēmumu un izbeigt lietu pārkāpējam par labu? Ko darīt rakstveida procesā, ja lietu ir jāskatās no jauna?
Kur ir aizskartais mantas īpašnieka iespēja pārsūdzēt lēmumu daļā par savu mantu?! Vai atkal gaidīsim Satversmes tiesas lēmumu šajā sakarā? Rodas iespaids, ka likumu ir izstrādājis tas, kam ne mazāka sakara ar to piemērošanu šobrīd nav un vīzijas par to kā notiek lietvedība administratīvo pārkāpumu lietās arī nav.
Sajūsma.
15. Novembris 2016 / 14:48
0
ATBILDĒT
Man gan pēc intervijas gribas izsaukties - you go girl!!!
Par tieši šādu nostāju un attieksmi no valsts sabiedrība vienmēr ir runājusi un vēlējusies. Ja tas tiešām arī izrietēs no pieņemtajiem likumiem, būs lieliski!
vau... > Sajūsma.
19. Novembris 2016 / 15:54
1
ATBILDĒT
Ļoti precīzi!
kārtējais vāks...
15. Novembris 2016 / 10:28
2
ATBILDĒT
Ja...ja vienu likumu poliči no galvas nezināja, cik tad likumu viņiem vajadzēs iegaumēt tagad?
nu > kārtējais vāks...
15. Novembris 2016 / 14:56
0
ATBILDĒT
LAPK tik tiešām no galvas neviens nevar zināt - ne poliči, ne kāds cits!
nu, nu... > nu
19. Novembris 2016 / 15:56
0
ATBILDĒT
Tad vairākus nozares no galvas spēs zināt?!
Šobrīd vismaz skaidrs, kur atbildi meklēt.
Kas būs pēc tam?
visi numura raksti
Vija Kalniņa
Numura tēma
Jauna sega “salāpītā lupatu deķa” vietā
Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas ir darīts viss, lai atjaunotu arī Latvijas tiesību sistēmu – izveidota tiesu sistēma, atjaunots Civillikums, izdoti daudzi jauni likumi un Ministru kabineta noteikumi utt. Turklāt ir notikusi ...
4 komentāri
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Daudzās Krimināllikuma redakcijas – vienkopus grāmatā ar judikatūras tēzēm
"Latvijas Vēstneša" Grāmatu apgādā klajā nācis gandrīz 900 lappušu biezs izdevums "Krimināllikums", kurā pirmo reizi vienkopus ietvertas visas šā likuma redakcijas, ieskaitot grozījumus, kas stājās spēkā 2016. gada 11. maijā. ...
Gunārs Kūtris
Numura tēma
Ko sagaidīsim no topošā Administratīvo pārkāpumu procesa likuma
Viens no senākajiem, vēl padomju laika likumiem, kas arī šobrīd turpina samērā veiksmīgi darboties, ir 1984. gadā pieņemtais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK). Ilgais spēkā esamības periods ir nodrošinājis, ka ...
17 komentāri
Inga Bite
Numura tēma
Jauns administratīvo pārkāpumu process: vai labāks?
Šā gada 6. oktobrī Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Administratīvo pārkāpumu procesa likuma (APPL) projektu.1 Likumprojektam uz otro lasījumu tika iesniegti un izskatīti 209 priekšlikumi, un pēc atbalstīšanas pirmajā lasījumā ...
3 komentāri
Numura tēma
Plānotās izmaiņas administratīvo pārkāpumu tiesībās: par un pret
Saeima otrajā lasījumā ir pieņēmusi jauno Administratīvo pārkāpumu procesa likumu (APPL), un tas tiek sagatavots izskatīšanai trešajā galīgajā lasījumā nākamā gada sākumā. Galvenās plānotās izmaiņas administratīvo ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS