ŽURNĀLS Numura tēma

15. Novembris 2016 /Nr.46 (949)

Plānotās izmaiņas administratīvo pārkāpumu tiesībās: par un pret
1 komentāri

Saeima otrajā lasījumā ir pieņēmusi jauno Administratīvo pārkāpumu procesa likumu (APPL), un tas tiek sagatavots izskatīšanai trešajā galīgajā lasījumā nākamā gada sākumā. Galvenās plānotās izmaiņas administratīvo pārkāpumu tiesībās ir sodu reforma; procesuālo normu pārskatīšana, vienotas juridiskās terminoloģijas un izpratnes nodrošināšana; dažādi jaunievedumi, normas saistībā ar administratīvajiem pārkāpumiem un piemērojamo sodu apmēru. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību, ņemot vērā paredzamās nozīmīgās izmaiņas administratīvo pārkāpumu tiesībās, tematiskajā numurā publicējam aptauju. Dažādām institūcijām Rīgā un Latvijas lielāko pilsētu pašvaldībām lūdzām sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem.

1. Vai jaunais APPL padarīs administratīvo pārkāpumu procesu vienkāršāku un saprotamāku? Lūdzam minēt procesuālas problēmas, ar kurām praksē ir nācies saskarties un kuras varētu atrisināt jaunais likums.

2. Vai administratīvos pārkāpumus regulējošo normu pārnešana uz nozari regulējošajiem normatīvajiem aktiem atvieglos vai, tieši pretēji, apgrūtinās personu iespējas šīs normas atrast un ar tām iepazīties?

3. Kā jūs vērtējat administratīvo pārkāpumu sodu reformu? Vai un kā tā ietekmēs sodu piemērošanas praksi par iestādes / institūcijas uzraudzītajā nozarē izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem?

Iepirkumu uzraudzības birojs

1. Ņemot vērā daudzos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) grozījumus (tajā skaitā daudzus izslēgtos pantus un pantus ar indeksiem, kas apgrūtina likuma piemērošanu un atsauču veidošanu), ar LAPK normām neatrisinātos jautājumus, kā arī LAPK lietotās frāzes un terminus, kas mūsdienās pieņemtajos likumos vairs netiek izmantoti, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) ieskatā, jauns un mūsdienīgs likums bija ne tikai vēlams, bet ir arī nepieciešams. APPL procesu padarīs saprotamāku un lielākajā daļā procesuālo institūtu – arī vienkāršāku.

Dažas APPL projekta normas, kas palīdzēs risināt līdz šim pastāvošās problēmas:

  1. APPL 23. panta otrā daļa paredz, kādā veidā nosakāms sods gadījumā, ja ar vienu un to pašu darbību izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi: administratīvo sodu piemēro par katru pārkāpumu un naudas soda gadījumā kopējā summa nevar pārsniegt dubultu maksimālo naudas soda robežu, kas noteikta APPL 17. pantā. Šobrīd LAPK 35. panta otrās daļas piemērošanas prakse atšķiras (arī tiesnešu vidū), kas neveicina likuma mērķim atbilstošu LAPK piemērošanu, kā arī nav iespējams noteikt augstāku naudas soda apmēru par normā noteikto maksimālo soda apmēru smagākajam pārkāpumam, kas dažkārt varētu būt nepieciešams;

  2. APPL 27. pants paredz atkārtotu administratīvo sodīšanu ilgstoša administratīvā pārkāpuma gadījumā, ko LAPK neparedz. Papildus APPL 148. pants noteic pienākumu informēt par pārkāpuma pārtraukšanas termiņu;

  3. APPL 46. pantā noteikts, ka sūdzība par lēmumu par atteikumu piešķirt cietušā statusu iesniedzama attiecīgi amatpersonai vai augstākai amatpersonai, kas pieņēmusi lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību, un sūdzības izskatīšanas termiņš tiek skaitīts tikai no brīža, kad attiecīgi augstāka amatpersona vai tiesa (kā sūdzības izskatītāja) attiecīgo sūdzību un lietas materiālus saņēmusi (tiesai arī samazināts sūdzības izskatīšanas termiņš), savukārt LAPK 238.1 un 261. pants paredz tās iesniegšanu sūdzības izskatītājam – augstākai amatpersonai vai tiesai – un tad arī sākas sūdzības izskatīšanas termiņš, lai gan lietas materiāli vēl nav iegūti;

  4. APPL 114. pantā ietverts skaidrāks regulējums priekšnoteikumiem, kad maznozīmīga pārkāpuma gadījumā administratīvā pārkāpuma lietvedību var neuzsākt;

  5. APPL 118. pants paredz lēmuma par personas atzīšanu par pie atbildības saucamo personu pieņemšanu, kas nekavējoties jāpaziņo attiecīgajai personai, ja pie atbildības saucamā persona kļūst zināma pēc lēmuma par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu pieņemšanas. Tas varētu ļaut šādām personām agrāk iesaistīties procesā, iegūstot procesuālās tiesības (tomēr šis priekšstats varētu arī būt maldīgs, jo lēmumā būs norādāmi pierādījumi par pie atbildības saucamās personas vainu, kas iegūti līdz lēmuma pieņemšanas brīdim, kas savukārt šī lēmuma pieņemšanu varētu paildzināt);

  6. APPL 121. pantā noteikta iespēja skatīt administratīvā pārkāpuma lietu iestādē, ja administratīvā pārkāpuma lietu neizskata pārkāpuma konstatēšanas vietā (LAPK 269. pants to neparedz, bet tas tiek izmantots, ja objektīvi nav iespējams lietu skatīt pārkāpuma izdarīšanas vietā vai citās LAPK 269.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
līmenis VP
21. Novembris 2016 / 12:30
0
ATBILDĒT
Fascinē VP komentārs:
" Valsts policijas pārstāvjiem, piedaloties LAPK darba grupas sēdēs, nācies secināt, ka ļoti daudzi valsts uzliktie pienākumi var tikt izpildīti ar Administratīvā procesa likumā paredzētajiem instrumentiem, jo īpaši jomās, kurās nepieciešama atļauju, licenču, sertifikātu saņemšana"
Vai bez piedalīšanās LAPK darba grupas sēdēs VP to nevarēja secināt? Vai būsim godīgi VP vadība, ne jau visi darbinieki?
Kāpēc neviena vārda nav par trūkumiem LAPK (kurus jaunais likums neatrisina), ar kuriem saskaras reāli strādājošie VP darbinieki? Kāpēc nav padomāts par to, kā VP darbinieki strādās jomās, kurās viņiem tagad ir tikai lietvedības pienākums (pierādījumu vākšana, protokola sastādīšana un tml.), taču nav tiesības lemt par sodu. Kā regulēsies gadījumi, kad iestājās lietvedības noilgums, kura iestāde tādos gadījumos lems par lietvedības izbeigšanu? Un kurš lems, ja pats VP darbinieks nespēs noteikt lietvedības jomu, kam sūtīt to, kas savākts? Vai atkal Pašvaldības komisijas sūtīs savākto materiālu atpakaļ, jo nav sastādīts protokols, bet tiesa atcels lēmumus par izbeigšanu, jo lemts jautājums par pārkāpumu, kurš nav piekritīgs VP?
Es jau nerunāju par regulējuma trūkumiem LAPK 287.pantā, kas šobrīd faktiski paredz augstākās iestādes pienākumu izbeigt lietvedību pārkāpējam par labu, ja sūdzību iesniedz cietušais, sakarā ar to, ka viņš nav aicināts uz izskatīšanu (nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai, kā tas būtu loģiski, nav paredzēts).
visi numura raksti
Vija Kalniņa
Numura tēma
Jauna sega “salāpītā lupatu deķa” vietā
Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas ir darīts viss, lai atjaunotu arī Latvijas tiesību sistēmu – izveidota tiesu sistēma, atjaunots Civillikums, izdoti daudzi jauni likumi un Ministru kabineta noteikumi utt. Turklāt ir notikusi ...
4 komentāri
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Daudzās Krimināllikuma redakcijas – vienkopus grāmatā ar judikatūras tēzēm
"Latvijas Vēstneša" Grāmatu apgādā klajā nācis gandrīz 900 lappušu biezs izdevums "Krimināllikums", kurā pirmo reizi vienkopus ietvertas visas šā likuma redakcijas, ieskaitot grozījumus, kas stājās spēkā 2016. gada 11. maijā. ...
Vija Kalniņa
Intervija
Administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmas reforma – domāšanas reforma
Nozīmīga loma Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojekta izstrādē un virzībā ir bijusi Tieslietu ministrijai, kura visdziļāk ir pētījusi visas problēmas, kas saistītas ar spēkā esošo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ...
8 komentāri
Gunārs Kūtris
Numura tēma
Ko sagaidīsim no topošā Administratīvo pārkāpumu procesa likuma
Viens no senākajiem, vēl padomju laika likumiem, kas arī šobrīd turpina samērā veiksmīgi darboties, ir 1984. gadā pieņemtais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK). Ilgais spēkā esamības periods ir nodrošinājis, ka ...
17 komentāri
Inga Bite
Numura tēma
Jauns administratīvo pārkāpumu process: vai labāks?
Šā gada 6. oktobrī Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Administratīvo pārkāpumu procesa likuma (APPL) projektu.1 Likumprojektam uz otro lasījumu tika iesniegti un izskatīti 209 priekšlikumi, un pēc atbalstīšanas pirmajā lasījumā ...
3 komentāri
AUTORU KATALOGS