ŽURNĀLS Numura tēma

20. Decembris 2016 /Nr.51 (954)

Nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma iekšējie trūkumi
Dr. iur.
Jānis Rozenfelds
LU Juridiskās fakultātes profesors un Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs, zvērināts advokāts 

Ar atsavināšanas darījumu (CL 987. p.) jeb atsavinājumu (CL 1077. p.) saprot darījumu, kas vērsts uz īpašuma nodošanu. Nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma iekšējie trūkumi, uz kuriem norādīts CL 1480. p., apzīmē tādus darījuma defektus, kas ir par šķērsli atsavinājumam – nekustamā īpašuma pārejai uz ieguvēju.1 Nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma iekšējie trūkumi noved pie tā, ka atsavinājums, uz kuru darījums vērsts, nevar notikt. Šādas sekas nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma iekšējie trūkumi izraisa pat tādā gadījumā, ja minētā darījuma izpildes rezultātā atsavinājums ierakstīts zemesgrāmatā (korroborēts) un par nekustamā īpašuma īpašnieku atsavinātāja vietā ierakstīta cita persona – ieguvējs. Darījuma iekšējos trūkumus korroborācija nenovērš, un akts, kas nav spēkā pēc sava satura, neiegūst ar to nekādu spēku (CL 1480. p.).

Nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma iekšējie trūkumi dod iespēju atsavinātājam celt prasību par atsavinātā nekustamā īpašuma atprasīšanu. Prasītāja izvēli starp īpašuma un restitūcijas prasību vai prasību par netaisni iegūtās mantas vērtības atdošanu noteic nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma iekšējo trūkumu raksturs.

Absolūti spēkā neesošs atsavināšanas darījums nepārnes īpašuma tiesības uz ieguvēju, tāpēc atsavinātājs joprojām atzīstams par atsavinātā nekustamā īpašuma īpašnieku, kaut arī viņa vārds vairs nav atrodams zemesgrāmatā. Tāpēc viņam ir tiesības celt īpašuma prasību. Īpašuma prasību kā lietu tiesisku (in rem) prasību var celt ne tikai pret absolūti spēkā neesošā atsavināšanas darījuma dalībnieku, bet arī pret trešajām personām, kas ieguvušas nekustamo īpašumu.

Apstrīdams darījums pārnes īpašuma tiesības uz ieguvēju. Tomēr nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma iekšējie trūkumi var būt pamats šāda darījuma atzīšanai par spēkā neesošu pēc ieinteresētās personas prasības. Šādā gadījumā jau notikušajam atsavinājumam zūd tiesiskais pamats. Atsavināto nekustamo īpašumu atsavinātājs var atprasīt ar restitūcijas prasību. Restitūcijas prasība atšķiras no īpašuma prasības ar to, ka tā ir personiska (in personam) prasība. Tāpēc restitūcijas prasību var vērst tikai pret apstrīdamā darījuma dalībnieku – nekustamā īpašuma ieguvēju. Ja pēdējais joprojām ir nekustamā īpašuma īpašnieks, tad restitūcijas prasības rezultātā nekustamā īpašuma tiesības atjaunojamas atsavinātājam. Ja ieguvējs jau atsavinājis nekustamo īpašumu trešajai personai, tad pret pēdējo nav iespējams celt prasību par iegūtā nekustamā īpašuma atprasīšanu uz tāda darījuma pamata, kurā šī persona nav dalībniece. Tāpēc šajā gadījumā, ceļot prasību par nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma apstrīdēšanu, prasītājam ir tikai netaisnas iedzīvošanās prasījums par nodotā nekustamā īpašuma vērtības atprasīšanu, bet atbildētājam – pretprasījums par visu, ko viņš pēc apstrīdētā darījuma nodevis nekustamā īpašuma atsavinātājam.

 

1. Nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma iekšējie trūkumi kā šķērslis atsavinājumam

Nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma iekšējie trūkumi ir šķērslis atsavinājumam. Jebkuras tādas nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma nepilnības, kas tomēr nav šķērslis atsavinājumam, nav uzskatāmas par nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma iekšējiem trūkumiem CL 1480. p. kontekstā, jo minētā norma noteic tieši tāda darījuma iekšējo trūkumu sekas, kas, neraugoties uz darījuma rezultātu – korroborāciju, tomēr nenovērš darījuma iekšējos trūkumus.

Piemēram, nesvarīga maldība (CL 1444. p.) nav uzskatāma par iekšējo trūkumu CL 1480. p. kontekstā, jo pats darījums paliek spēkā, līdz ar to nesvarīga maldība nevar ietekmēt arī uz šāda darījuma pamata notikušās korroborācijas spēku. Ja par darījuma šķiru noticis pārpratums, tā ka viens dalībnieks domājis, ka noslēdz citu līgumu nekā tas, kādu domājis otrs, tad līdzēji nav vienojušies, maldība atzīstama par svarīgu un tādēļ pats darījums nav spēkā (CL 1447.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte
Numura tēma
Kā garantēt nekustamā īpašuma darījumu drošību
"Jurista Vārds" jau vairākkārt informējis par diskusijām, kas tieslietu nozarē norit ap iespējām novērst krāpniecību un nelegālu līdzekļu apriti darījumos ar nekustamajiem īpašumiem. Vairākus gadus kā risinājums tiek piedāvāta ...
8 komentāri
Jurista Vārds
Aptauja
Situācija Latvijas tieslietās 2016. gadā: "Jurista Vārda" aptaujas rezultāti
Pirms gada, noslēdzot pirmo "Jurista Vārda" lasītāju un juristu aptauju par situāciju Latvijas tieslietās un apkopojot tās rezultātus, atklājās: procesi tieslietu nozarē 2015. gadā skalā no 1 līdz 10 kopumā tika novērtēti ar 6,13 ...
Andrejs Judins
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību: likuma piemērošanas aktualitātes
2015. gada 3. decembrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā (turpmāk – KL), kas cita starpā skar arī noziedzīgo nodarījumu pret ceļu satiksmes drošību kvalifikāciju. Kaut gan tiesu praksē to lietu īpatsvars, kurās nodarījumi ...
4 komentāri
Raivis Kronbergs
Numura tēma
Par konceptuālo ziņojumu "Par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem"
Lai vispusīgi un pilnvērtīgi izvērtētu priekšlikumu noteikt obligātu notariālā akta formu nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, ar tieslietu ministra 2015. gada 29. septembra rīkojumu Nr. 1-1/343 tika izveidota ...
Latvijas Zvērinātu notāru padome
Numura tēma
Ko piedāvā zvērināti notāri
Latvijas Zvērinātu notāru padomes (Padome) priekšlikuma – nekustamo īpašumu darījumu obligātas notariālas formas ieviešana – mērķis ir nodrošināt efektīvu personas pamattiesību uz īpašumu aizsardzību un caurskatāmu, saprotamu ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS