ŽURNĀLS Tiesību politika

17. Janvāris 2017 /Nr.3 (957)

Augstākās tiesas darbības stratēģija 2017.–2019. gadam

Pagājušā gada nogalē, tas ir, 2016. gada 22. decembrī, ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja rīkojumu ir apstiprināta Augstākās tiesas darbības stratēģija 2017.–2019. gadam. Tajā ir noteiktas divas prioritārās darbības jomas: efektīva un kvalitatīva tiesas spriešana un Augstākās tiesas autoritātes stiprināšana. Katrai no šīm jomām izvirzīti mērķi un uzdevumi to sasniegšanai (stratēģija pilnā versijā pieejama Augstākās tiesas mājaslapā, šeit publicēts izvilkums no tās1).

Situācijas raksturojums

Tiesas spriešana

Civillietu departamentā saņemto lietu skaits laika posmā no 2013. gada līdz 2015. gadam ir nedaudz samazinājies (2013. gadā – 1770 lietas, 2014. gadā – 1594 lietas, 2015. gadā – 1420 lietas), taču aktuālie Tiesu informatīvās sistēmas dati par 2016. gadu liecina, ka saņemto lietu skaitam atkal ir tendence pieaugt (pieaugums 2016. gada pirmajos 10 mēnešos ir bijis par 11 % attiecībā pret to pašu laika periodu 2015. gadā).

Arvien samērā augsts saglabājas savulaik valsts ekonomiskās krīzes rezultātā radušais nepabeigto lietu atlikums gada beigās. Neraugoties uz to, ka Civillietu departamentam ir izdevies to būtiski samazināt (2015. gadā – par 21 %), 2016. gada sākumā nepabeigto lietu atlikums bija ievērojams – 1644 lietas. Būtiski palielinot izskatīto lietu skaitu (2015. gadā – par 37 %), Civillietu departamenta tiesnešu noslodze ir kļuvusi nesamērīgi augsta (2015. gadā – departamenta tiesnesis vidēji izskatīja 114 lietas), kas apdraud kasācijas instancei raksturīgo funkciju (tiesu prakses vienveidības un tiesību tālākveidošanas nodrošināšanas) pilnvērtīgu izpildi.

Civillietu departamentam ir izdevies arī ievērojami samazināt lietu izskatīšanas vidējo ilgumu (2015. gadā – par vairāk nekā 13 %), taču tas arvien ir salīdzinoši liels (2015. gadā – 15 mēneši). Ņemot vērā saņemto lietu skaita dinamiku un departamenta tiesnešu nesamērīgi augsto noslodzi, kas nevar tikt uzturēta ilgstoši, nav prognozējams, ka pārskatāmā nākotnē lietu izskatīšanas ilguma samazinājums Civillietu departamentā būs būtisks.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Valentija Liholaja
Skaidrojumi. Viedokļi
Soda noteikšana par kopību veidojošiem noziedzīgiem nodarījumiem
2016. gada nogalē tika pabeigts Augstākās tiesas pētījums par soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, kas šī raksta tapšanas brīdī vēl nebija publiskots. Izmantojot šim pētījumam ...
11 komentāri
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Jurists, politologs, zinātnieks un valstsvīrs
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Baltijas stratēģisko pētījumu centrs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku sērijā "Latvijas zinātnieki" ir sagatavojis un pagājušā gada izskaņā izdevis LZA akadēmiķa Tālava ...
Milošs Vukotičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārskats par Serbijas mantošanas tiesībām
Savā rakstā autors īsumā raksturo Serbijas mantošanas tiesību raksturīgākās iezīmes. Ņemot vērā to, ka Serbijas tiesību pamatā ir Eiropas civiltiesību tradīcijas, mantojuma jomā pastāv ļoti plaši pazīstamais mantošanas ...
Lauris Bočs
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts amatpersonu profilēšanas tiesībpolitiskie apsvērumi
Valsts amatpersonu darbu regulāri vērtē, piemēram, žurnālistikā, tomēr Latvijas jurisprudencē nav padziļināti vērtēta juridisko prasību kvalitāte, piemēram, politiskiem amatiem likumdevēja, izpildvaras un pašvaldību darbā, kā ...
1 komentāri
Vija Kalniņa
Juridiskā literatūra
Jauna grāmata par eitanāzijas krimināltiesiskajiem, medicīniskajiem un ētiskajiem aspektiem
VAS "Tiesu namu aģentūra" ir izdevusi zvērināta advokāta Dr. iur. Riharda Poļaka monogrāfiju "Tiesības uz nāvi. Eitanāzijas krimināltiesiskie, medicīniskie un ētiskie aspekti". Monogrāfijas pamatā ir R. Poļaka 2015. gadā ...
AUTORU KATALOGS