ŽURNĀLS Redaktora sleja

31. Janvāris 2017 /Nr.5 (959)

Nepiedodamā haltūra – sprieduma kopēšana
28 komentāri

Mums katram ir labās dienas un ir sliktās dienas, un tīri cilvēcīgi ir dienas, kurās gribas nedaudz paslinkot. Tas var izpausties arī darbā, attiecīgajā dienā izvēloties padarīt vienkāršākos darbus vai arī mazāk uzmanīgi tiekot galā ar sarežģītākiem darbiem.

Jurista profesija noteikti ir viena no tām, kurās šāda paslinkošana vai neuzmanības kļūdas var novest pie ļoti negatīvām un nepatīkamām sekām. Lielus zaudējumus vai nelabojamas tiesiskās sekas var radīt nepietiekami rūpīgi sastādīts līgums, kurā aizmirsts paredzēt atbildības sadalījumu starp pusēm, termiņa nokavējums tiesvedības procesā vai pat tāds nieks kā dažu burtu sajaukšana kapitālsabiedrības nosaukumā dokumentos, ko paredzēts iesniegt Uzņēmumu reģistrā. Jurists šādu kļūdu vai neuzmanības dēļ zaudē klientus.

Vēl dramatiskākas vai pat neatgriezeniskas sekas var būt kļūdām, kas pieļautas tiesas spriedumos un kā rezultātā, piemēram, nepamatoti notiesāta kāda persona, kādam uzlikts par pienākumu maksāt neesošu parādu vai atņemta manta. Ja pastāv pārsūdzības iespēja, šādu kļūdu var novērst, bet, ja tādas nav, rezultāts ir traģēdija personai, kas procesu zaudējusi.

Pavisam nesen Vācijas juristu vidū sašutumu izsaukusi kāda Ķelnes tiesas tiesneša rīcība, sprieduma motīvu daļā nevis dodot savu vērtējumu par lietas apstākļiem un piemērojamajām normām, bet gan vārds vārdā pārrakstot apsūdzības rakstu un tiesas sēdes protokolu. Šī tiesneša rīcība atklājās, kad lieta nonāca apelācijas kārtībā reģionālajā tiesā (Landgericht).

Lieta bija par kādu kungu, kurš reibumā mēģinājis izrēķināties ar jauniešiem, kas neļāva viņam pievienoties savām svinībām. Dusmu karstumā šoferis ar BMW automašīnu mēģināja uzbraukt jauniešiem. Divi no viņiem paslēpās aiz citas mašīnas. Šoferis vairākkārt taranēja šo mašīnu, kā rezultātā vienam puisim tika savainota kāja. Par šo nodarījumu Ķelnes tiesas tiesnesis, kas lietu skatīja pirmajā instancē, piesprieda tikai naudas sodu. Taču par šādu nodarījumu, kolēģu ieskatā, atbilstošais sods būtu trīspadsmit mēneši apcietinājumā, kā arī šoferim būtu jāsedz tiesas izdevumi.

Apelācijas instances tiesas tiesnešu ieskatā, Ķelnes tiesas tiesnesis ir pieļāvis nepiedodamu nolaidību gan attiecībā uz sprieduma motivācijas kopēšanu, gan arī attiecībā uz piemēroto sodu. Šobrīd lieta par tiesneša rīcību, kopējot tiesas sprieduma motivācijas daļu, ir nonākusi prokuratūrā. Tiesnesim draud kriminālatbildība par apzinātu vai nosacīti apzinātu tiesību nepareizu piemērošanu (Vācijas Kriminālkodeksa 339. pants), kas nozīmē, ka viņam var piemērot cietumsodu līdz pat pieciem gadiem.

Latvijas Krimināllikuma 291. pants paredz līdzīgu regulējumu – pie kriminālatbildības var tikt saukts tiesnesis, kurš apzināti taisījis nelikumīgu spriedumu. Šo noziedzīgo nodarījumu var konstatēt gadījumā, kad korupcijas dēļ taisīts nelikumīgs spriedums. Taču, ja tiesnesis sprieduma motivācijas daļā pārrakstījis vienas vai otras puses argumentus, puse var uz to norādīt, pārsūdzot spriedumu, tomēr kriminālatbildība tiesnesim neiestāsies.

Nenoliedzami, Vācijā pastāvošais regulējums tiesnesim liek būt ļoti uzmanīgam un precīzam, pildot savus amata pienākumus, taču tieši to no tiesneša kā augstākā līmeņa jurista sagaida sabiedrība. Un tieši tāpat kā neviens negribētu labot savus zobus pie zobārsta, kas ir paviršs un, urbjot vienu zobu, sabojā arī blakus zobu, neviens arī negrib, lai viņa lietu iztiesā tiesnesis, kurš slinkuma dēļ spriedumā tikai pārraksta otras puses argumentus.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Kalniņa V. Nepiedodamā haltūra – sprieduma kopēšana. Jurista Vārds, 31.01.2017., Nr. 5 (959), 2.lpp.
komentāri (28)
28 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Viesturs
1. Februāris 2017 / 11:16
1
ATBILDĒT
Priecē, ka JV lasītāji smagā kopdarbā noskaidroja visu līdz ,,saknei" :)
Tātad mēs tomēr cenšamies būt objektīvi un šeit LR tik peļami nemaz neesam :)
Jūlija Kolomijceva
31. Janvāris 2017 / 17:29
0
ATBILDĒT
Ar konkrēto spriedumu var iepazīties, piemēram: http://www.justiz.nrw.de/nrwe/lgs/koeln/lg_koeln/j2016/152_Ns_59_15_Urteil_20160728.html. Jautājumi, kuri iztirzāti šajā spriedumā, man arī šķita interesanti, skatoties no mūsu perspektīvas.
Šajā lietā pirmās instances tiesnesis sprieduma pamatojuma vietā mehāniski pārkopēja tekstu no dažādiem dokumentiem.
Kā arī pirmās instances tiesnesis kopēja tādus dokumentus, kuri vispār netika pārbaudīti tiesas sēdē.
Turklāt, kopējot dažādu dokumentu tekstu, konkrētais tiesnesis pat necentās izdzēst labojumus, kuri bija šajos dokumentos. Piemēram, iekopēja visu tiesas sēdes protokolu ar tā labojumiem spriedumā.
Gandrīz visi bija kaut kā neapmierināti ar šo spriedumu.
Apsūdzēto notiesāja, prokuratūra iesniedza sūdzību.
Ķēlnes apgabaltiesa [Landgericht Köln], kas ir augstākā instance, secināja, ka šādi spriedumi izskatās ļoti nesmuki, respektīvi, tā ir haltūra [Frechheit]. Pirmās instances tiesneša dokuments ar nosaukumu „Spriedums” tikai izskatās pēc sprieduma [Scheinurteil]. Pirmās instances tiesas darba noslodze nav attaisnojums, lai tā darītu.
Līdz ar to apskatāmajā lietā, pirmkārt, runa nav par rindkopu ar patiešām kvalitatīvu faktisko un tiesisko analīzi kopēšanu.
Otrkārt, apsūdzētajam ir tiesības, nosakot viņam izvirzītās apsūdzības pamatotību, uz taisnīgu tiesu. Šo iemeslu dēļ viens no galvenajiem Ķēlnes apgabaltiesa aizrādījumiem lietā bija tāds, ka nedrīkst mehāniski salikt kaut ko kopā un uzrakstīt virsū „Spriedums”, ja nav pēc būtības izvērtēti pierādījumi un iesaistīto pušu būtiski argumenti, paužot savu viedokli.
Tomēr neviens neapgalvo, ka kopētājus, printerus, datorus u.tml. nedrīkst izmantot. Kā arī jautājums nav tajā, ka katrā lietā tiesnesim būtu jāuzraksta nolēmums uz 100 lpp. ar oriģinālām domām un ,piemēram, atsaucēm uz Bībeli, kura atspoguļo attiecīgas idejas (cik man ir zināms, šādu spriedumu ar atsaucēm uz Bībeli reāli pieņēma viena Berlīnes tiesa kādā darba lietā, kolēģi no apelācijas instances nebija nemaz sajūsmā, kad šo spriedumu pārsūdzēja).
Jurčiks > Jūlija Kolomijceva
31. Janvāris 2017 / 20:48
0
ATBILDĒT
Paldies par izsmeļošo informāciju!
Jurčiks > Jurčiks
31. Janvāris 2017 / 20:51
0
ATBILDĒT
Tātad pie vainas ir NEMOTIVĒTS spriedums. Tas ir OK, tādu haltūru tiesnesis tiešām nedrīkst pieļaut.
Viesturs
31. Janvāris 2017 / 15:22
11
ATBILDĒT
Paši varat ieguglējot apskatīties (ja biku saprotat vāciski), rakstā minētais tiesnesis ir jau pensijā, un nekas viņam vairs nedraud :) Turklāt uztraukums ir tikai par piemēroto sodu...
Līdz ar to raksts vairāk nevis kāda juridiski skaista doma bet parasts FEIKS. Viltus ziņa.
Šāds milzonīgs un skaļš virsraksts sabiedrības acīs drīzāk degradē MŪSU tiesu sistēmu.
Kauns par LV redakciju.
SAITEs
http://www.spiegel.de/karriere/koeln-richter-kopiert-urteil-zusammen-a-1130874.html
http://www.focus.de/panorama/welt/landeskammer-urteilt-eine-frechheit-staatsanwaelte-ermitteln-amtsrichter-kopiert-aus-faulheit-urteil-zusammen_id_6525538.html
http://www.lto.de/recht/kurioses/k/lg-koeln-152-ns-59-15-richter-kopiert-sitzungsprotokoll-unter-tenor-urteil-aufgehoben/
Drama Queen > Viesturs
31. Janvāris 2017 / 15:50
1
ATBILDĒT
Paldies par norādī, paskatījos Jūsu norādīto linku.
Tur gan pēc viltus ziņas neizskatās: prokuratūra izmeklē šī tiesneša nolaidību, un par viņa darbībām var draudēt arī sods ar brīvības atņemšanu.
Tas, vai vainīgais tiesnesis ir jau devies pensijā, nekādu lomu nespēlē - izmeklēšana notiek un viņa vaina nav atkarīga no atrašanās amatā šobrīd, bet gan no tā, ko viņš izdarījis, vēl būdams tiesneša amatā un pieņemdams minēto spriedumu.
Ja kāds saskata Vācijas gadījuma paralēles ar Latviju, tad varbūt vietā teiciens: kas vainīgs, tas bailīgs?
Viesturs > Drama Queen
31. Janvāris 2017 / 16:17
5
ATBILDĒT
Es gan sapratu, ka lielākā bēda ir neadekvātais sods - pamatots ar ar apsūdzību un protokola atreferējumu, tā arī ir nolaidība, nevis pati kopēšana.
Līdz ar to, ziņa ir feiks., turklāt šādā formātā.
Ja virsraksts būtu: ,,Vācijas tiesu sistēmas kliedzošā neuzticamība un nekompetence" - tā šajā gadījumā būtu ZIŅA, pamatota vismaz ar kaut kādiem ar faktiem.
Esošais virsraksts faktiski apgalvo kaut ko citu, un tas ir skaidri saprotams.
Seskis
31. Janvāris 2017 / 14:05
8
ATBILDĒT
Seskis jau neskaitāmas reizes ir vērsies Tieslietu ministrijā ar iesniegumiem, kuros izteikts lūgums atjaunot Tiesās Status Quo. Tas ir, atņemt tiesnešiem un tiesu darbiniekiem datorus, un iedot mechāniskās rakstāmmašīnas, savukārt tiesas sēžu sekretāriem - lielas zoss spalvas. Tad tiesnesis godīgi klabinātu sprieduma projektu, un nevarētu žūrēt Gūglē, lai sameklētu motīvus spriedumam vai sprieduma problemātiku apspriest sociālajos tīklos.
Seskis
31. Janvāris 2017 / 13:39
9
ATBILDĒT
Šausminoši ir tas, ka Tiesa patiesībā plaģiatē doktrīnu, iestāžu lēmumus, citus Tiesas nolēmumus, un neliek atsauces. Iedomājaties, ka jūsu lietas tiek nodotas personām, kuras slaistās, nemācās, uz plaģiāta pamata iegūst diplomu, un vēlāk turpina baisās plaģiāta darbības Tiesas zālē. Tiesu spriež cilvēki, kuriem nav savu domu, ideju, slinkums mācīties un apgūt zinības. Un tādi cilvēki piespriež cietumsodus un nāvessodus, šermuļi skrien pār kauliem, iedomājoties tās nozūmētās dvēseles, kas kļuvušas par plaģiatoru upuriem!
Kabacis
31. Janvāris 2017 / 10:04
1
ATBILDĒT
Sabiedrība no tiesnešiem pieprasa ātru, ekonomisku un augstvērtīgu tiesas spriešanu, ikvienam tiesnesim daudz izskatīto lietu, bet vienlaikus lai ikviens spriedums būtu 100 procentus oriģināls tiesneša personiskā darba galaprodukts (tiesneša palīgi kā tiesas nolēmuma motīvu daļas avots ir nevēlami, bet kopētāji un skeneri- pilnībā aizliegti). Angļiem šajā sakarā ir teiciens: ''you can't have cake and eat it too'' (nevar apēst kūku un vienlaikus to paturēt).
Tātad, tiesvedības process var būt vai nu ātrs, vai ekonomisks vai kvalitatīvs. Labākajā gadījumā tiesas process var ietvert sevī divas no minētajām trim īpašībām, bet nekad ne visas trīs vienlaicīgi. Tātad, ja sabiedrība sagaida no tiesneša lai ikvienu spriedumu tiesnesis rakstītu personiski, sākot no baltas labas un nevis uz parauga, un pilnībā bez tiesneša palīga, kopētāja un skenera palīdzības, tad attiecīgi jārēķinās, ka pie esošo lietu skaita lietu izskatīšanas ilgums tiesās vismaz divkāršosies. Vai arī ir vismaz jādivkāršo tiesnešu skaits tieslietu sistēmā.
Kāpēc ne efektīvs? > Kabacis
31. Janvāris 2017 / 14:39
3
ATBILDĒT
Un kādēļ gan tiesas spriešana nevar būt efektīva, tas ir, apvienot gan ātru, gan kvalitātīvu, gan arī ekonomisku tiesas spriešanu? Ataisnojumus ārējos apstākļos var ļoti vienkārši un tā arī ir Latvijas cilvēku lielākā problēma - vienmēr noņemt atbildību no saviem pleciem un meklēt attaisnojumus neizdarībai vai kvalitātes trūkumam. Ja vien ik katrs cilvēks savu darbu darītu ar prieku un mīlestību, Latvija zeltu un plauktu. Diemžēl tiesu flangā ir tik daudz nīgru cilvēku bez motivācijas un dzīvesprieka, turklāt ļoti bieži arī ar ļoti nepietiekamām juridiskām zināšanām, ka tiesas procesa iznākums ir faktiski neparedzams. Jāsāk būtu ar atteikšanos no tiesneša iecelšanas uz mūžu. Tas stipri vien atsijātu pelavas no graudiem.
Kabacis > Kāpēc ne efektīvs?
31. Janvāris 2017 / 17:20
1
ATBILDĒT
Tiesas procesa ātrums un tiesas procesa kvalitāte ir divi pretpoli. Protams, ja vienam tiesnesim lietvedībā ir maz lietu, tad ir iespēja, ka tās visas tiks izskatītas ātri un kvalitatīvi. Taču tāda situācija pie mums parasti ir retums- vismaz Rīgas tiesās. Labi saprotot, ka valsts līdzekļu trūkuma dēļ nevar nodrošināt lai katram tiesnesim izskatīšanā būtu maz lietu, seko nākamais jautājums: kam dot priekšroku- procesa ātrumam vai kvalitātei?
No ideālista viedokļa raugoties var piekrist, ka procesa kvalitātei it kā vajadzētu būt pirmajā lietā, jo ''katra lieta ir unikāla'' un ''aiz katras lietas ir dzīvu cilvēku intereses''. Tomēr no otras puses- liela daļa pirmajā instancē skatāmo lietu no tiesas prasa lielāku resursu patēriņu nekā faktiski ir vērta tā tiesiskā interese, kuras aizsardzība ir celta konkrētā prasība (vai apsūdzība). Tādu lietu, kuru iznākums vistiešākajā mērā ''ietekmē cilvēku likteņus''- pirmās instances tiesās patiesībā nemaz nav tik daudz.
No pieredzes varu pateikt, ka lielākā daļa pirmās instances tiesās skatāmo civillietu ir tādas par kurām atbildētājam ir ''nošķaudīties''- piemēram, tiesā celta maza apmēra prasība pret atbildētāju par parāda piedziņu, bet atbildētājs pat nesaņem tiesas dokuments un neviens vispār nezina kur viņš ir. Lieki piebilst, ka prasības apmierināšanas gadījumā prasītājs tik un tā saņems ''čiku''. Līdz ar to ir jautājums vai tiesas nolēmumam šādā lietā arī būtu jāizvirza tik augstas prasības kā aizliegums kopēt motīvus no citām lietām (jo īpaši ņemot vērā, kā šādas lietas faktiskie apstākļi lielākoties ir identi daudzām citām lietām kur prasību cēlis tas pats kreditors)? Varbūt tieši pretēji- varētu atteikties no tiesas pienākuma motivēt tādus spriedumus, kur atbildētājs nav iesniedzis iebildumus pret prasību. Šādā gadījumā, ietaupot resursus uz tiesas nolēmumu motivēšanu, kas tāpat nevienu neinteresē, tiesnesim vienlaikus būtu iespējams veltīt visu uzmanību un resursus tām lietām, kur ir konstatējama reāla strīda esamība.
Kāpec ne efektīvs > Kabacis
31. Janvāris 2017 / 19:00
4
ATBILDĒT
Mīļais cilvēk, ātrums un kvalitāte ir pretpoli Jūsu izpratnē, nevis objektīvajā realitātē. Privātais sektor tieši spēj izdzīvot tikai tāpēc, ka ir gan ātrums, gan kvalitāte. Publiskajā sektorā diemžēl arvien tiek meklēti attaisnojumu kvalitātes neesamībai. Un attaisnojumu var vienmēr atrast. Mīliet savu darbu, un Jums izdosies strādāt ar labu balansu starp ātri un kvalitatīvi.
Alberta ielas bruģis > Kāpec ne efektīvs
2. Februāris 2017 / 09:47
1
ATBILDĒT
Ak šī privātais sektors, kas vienmēr tiek piesaukts kā tāds mērķis pret kuru virzīties.
Varbūt paņemam vienkāršu matemātiku.
Piemēram, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa.
Nezinu, kādu Strences kundze ir uzstādījusi lietu izskatīšanas plānu. Tomēr, pēc datiem, kas tiesas.lv.
Piemēram, tiesnese Sanita Rūtenberga.
Kā izriet no tiesas sēžu kalendāra, tad kopā februārī viņa ir nozīmējusi 60 tiesas sēdes parāda piedziņas lietās.
Ja pieņemam, ka tiesnesis strādā 20 darba dienas, tad, ņemot vienkārši matemātiski, sanāk, ka ir 3 lietas dienā.
Tā kā šobrīd visas tiesas sēdes tiek ierakstītas, tad tiesnesim neizbēgami ir jāiet iekšā zālē, jākonstatē, vai ir ieradušās puses, jāskaidro tiesības utml. Vienvārdsakot, ja agrāk varēja laiku ietaupīt uz to, ka neviens nav ieradies, vai arī ieradās tikai prasītājs, tad varēja ātri bez procesa atlikt. Tagad viss notiek pēc procesa, tādēļ laikietilpīgāk. Bet tomēr, ja paņemam, ka viena sēde aizņem vienu stundu - izlīdzinot tās, kas ilgākas, tās ka ne tik ilgi. Tad tikai priekš zāles tiesnesim paiet 4 stundas dienā (pie apstākļa, ka starp sēdēm būtu 15 min pārtraukums).
Tātad pusdienu tiesnesis pavada zālē.

Tiesnesim ir jāiepazīstas ar lietu, pirms viņš iet to skatīt pēc būtības. Šeit arī paņemot tīri aritmētiski. Pieņemsim, ka vienu lietu tiesnesis izskata apmēram stundu. Tātad. Tās ir apmēram 3 stundas dienā priekš iepazīšanās ar lietas materiāliem.
Kopā jau sanāk 7 stundas dienā priekš tiesas zāles un iepazīšanās ar lietas materiāliem.

Tātad tiesnesim paliek 1 apaļa stunda no darba dienas, ko veltīt sprieduma rakstīšanai.

Tiesneša palīgs.
Ja nav nekas mainījies, tad tiesneša palīgs, laikā kad tiesnesis ar sekretāru atrodas zālē, atbild uz telefona zvaniem un pieņem apmeklētājus (ja tāda procedūra nav kancelejā). Paralēli tam, palīgs raksta visus lēmumus par lietas ierosināšanu, atteikšanu, atstāšanu bez virzības utml. Tad paliek paša sprieduma projektu rakstīšana. Šeit jāatzīmē, ka atkarībā no tiesneša palīga spējām un tiesneša uzticēšanās lielumam, palīgs vai nu spēj uzrakstīt nolēmuma projektu, kas tiesnesim tikai jāparaksta, vai arī palīgs raksta tikai aprakstošo daļu un tiesnesis raksta motīvus.

Tas viss tā ļoti virspusēji un uz ātro, bet nu man jau liekas, ka pie tā apjoma, kas ir šobrīd Rīgas tiesās, ne tikai nevar, bet nedrīkst pārmest tiesnesim, ka ir copy/paste varianti atsevišķos nolēmumos. Tāpat, likt tiesnesim pa 1400 EUR uz rokas sēdēt līdz naktij un rakstīt nolēmumus, var darīt, bet vai tas ir normāli.
Nirvana > Alberta ielas bruģis
2. Februāris 2017 / 10:48
0
ATBILDĒT
Ne jau par copy/paste kā tādu vai par katru tiesnešu kļūdu rosina sodīt tiesnesi no Ķelnes. Lūdzu, lasiet uzmanīgi un domājiet saprātīgi!
tā nu diez vai būs > Kāpec ne efektīvs
1. Februāris 2017 / 03:55
1
ATBILDĒT
Jo īpaši uz privāto sektoru ir spēkā tas pats vecais princips: izvēlies jebkurus divus no trim - ātri, kvalitatīvi, lēti. Un tās arī ir tās trīs lietas, ar kurām spēlējoties, katrs uzņēmum konkurē tirgū. Vienam lētums, otram kvalitāte, citam ātrums. Skaitļi ir nepielūdzami, kvalitāte un ātrums maksā vairāk. Ja ne savādāk, tad ar nolīgto darbinieku skaitu.
Tiesā (un ne tikai tiesā, arī citos valsts darbos) ir daudz un dažādi cilvēki, un starp tiem ir ļoti daudzi, kuri strādā ar daudz piesaukto misijas apziņu, kas, cik ilgi veselība ļauj un apņemšanās pietiek, katrs individuāli mēģina darīt daudz, ātri un kvalitatīvi. Bet jo īpaši tiesnesim ar savu lietu rindu un tiesas kopējā darba apjoma dvašu pakausī darbs ir līdzsvara meklējums "cik labi paspēšu izdomāt un rakstiski argumentēt laikā, ko es varu atļauties šai lietai veltīt", tāda ikdienas Scilla un Haribda. Tāpat kā tiesneša palīgiem. Un dies'pas' kaut ko nepalaist ātrumā garām nepamanītu.
Protams, arī tiesneši ir dažādi. Tāpat kā visur, katram ir sava kvalitātes latiņa, sava iekšējā kontroles sistēma.
Zigmunds
31. Janvāris 2017 / 09:16
5
ATBILDĒT
Man šķiet, ka copy-paste bez izvērtēšanas pēc būtības Latvijā ir drīzāk likums, nevis izņēmums.
Jurčiks
31. Janvāris 2017 / 08:59
4
ATBILDĒT
Grūti spriest, neredzot spriedumu. Viens variants būtu, ja spriedums būtu uzrakstīts stilā "piedzērās-uzbruka-nodarīja miesas bojājumus-sods tāds un tātds". Pavisam cits variants, ja no kvalitatīva apsūdzības raksta ir pārkopētas rindkopas ar patiešām kvalitatīvu faktisko un tiesisko analīzi. Bet par šo apstākli kriminālatbildība diez vai var iestāties. Visdrīzāk jau krim.atbildiba ir par nepamatota soda piemērošanu, piem., likumā noteikts minimālais sods 2 gadi, bet piespriež 2 mēnešus. No otras puses - ja tie 2 mēneši ir argumentēti pamatoti spriedumā, atsaucoties uz konkrētajai situācijai atbilstošiem tiesību principiem - vai tā nav prettiesiska tiesneša ietekmēšana?

Problēma visai sarežģīta. Pārāk maz informācijas, lai izdarītu vispārinātus secinājumus, taču vienu es zinu droši - ja tiesnešus sāks tiesāt par viņu motivētiem spriedumiem un viņu individuālo tiesību izpratni, tad ardievu tiesiskums un neatkarīga tiesa...
Nirvana > Jurčiks
31. Janvāris 2017 / 19:46
0
ATBILDĒT
Vai Jūs pats, nebūdams prokurors, gribētu pēc krimināllietas iztiesāšanas saņemt apsūdzības rakstu, respektīvi, spriedumu, kuru tiesnesis pilnībā pārkopēja no apsūdzības raksta? Jūs, piemēram, teiksiet: „Tiesa ir netaisnīga un korumpēta. Tiesa vispār nevērtēja/vērtēja formāli manus argumentus. Pieņēmu, ka tiesnesis ir prokurora čoms”. Taču tiesnesis atbildēs, kā Jūs uzrakstījāt: „Tā ir mana individuālā izpratne par tiesībām un sprieduma motivāciju. Tāda ir tiesiska valsts. Gribu kopēju apsūdzības rakstu pilnībā, gribu pa daļām.”
Jurčiks > Nirvana
31. Janvāris 2017 / 23:06
1
ATBILDĒT
Pirmkārt, tā ir tāda vispārināta, no reāliem piemēriem atrauta runāšana. Paradiet man konkrētu argumentāciju, tad vērtēsi, Līdz ar to šobrīd tā ir tukša runāšana.

Otrkārt, uz tiesnešu neatkarības UN PROFESIONALITĀTES principu balstās visas tā dēvētā Rietumu loka tiesību sistēmas. Alternatīvu es neredzu. Un man nav šaubu, ka arguments "tiesnesim nav taisnība, jo es domāju citādi" ir nederīgs...

Treškārt, nav šaubu, ka tiesnesis var vai nu kļūdīties, pieļaut nolaidību vai pat ļaunprātību. Tas ir novēršams divējādi: ar tiesneša atbildību (disciplināro vai krimināl-), UN ar nolēmumu pārsūdzēšanu. Es esmu tikai par to, ka negodīgi tiesneši tiek izķerti. Jautājums ir tik vien kā par to smalko robežu, kur beidzas likuma pieļaujamās interpretācijas robežas un sākas tiesneša patvaļa. Un kur sākas tiesneša sodīšana par reāli pārkāpumu no izrēķināšanās par neērtu spriedumu...

Es, piemēram, negribētu, lai manu lietu skata tiesnesis, kurš ir spiests skatīties pāri plecam, piem., tāpēc, ka pēc pusgada viņam ir pārvēlēšana vai tāpēc, ka mans oponents lietā ir no politiskās partijas, kura kontrolē Tieslietu ministriju un var "veicināt" disciplinārlietas ierosināšanu pret tiesnesi...
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 8
visi numura raksti
Sannija Matule
Intervija
Administratīvais līgums – līdz šim nenovērtēta iespēja
Pēc aptuveni gadu ilgas izpētes un sagatavošanas darba pirms pāris nedēļām plašākai auditorijai tika prezentētas Tieslietu ministrijas izstrādātās administratīvo līgumu slēgšanas vadlīnijas. Konkrētāk – tās sagatavojušas ...
1 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Kārļa Dišlera “Ievads Latvijas valststiesību zinātnē” – atkārtotā izdevumā
"Mūsu valsts galvenais tiesībnieks", "pārbaudīta vērtība", un zinātnieks, "bez kura darbu pārzināšanas nav iespējama pienācīga Latvijas tiesiskās iekārtas un Satversmes izpratne". Runa, protams, ir par profesora Kārļa Dišlera ...
Laila Medina
Numura tēma
Lai civilprocess būtu gan efektīvs, gan tiesisks
2016. gada 2. decembrī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes viesmīlīgajās telpās notika ikgadējā konference "Aktuālie civilprocesa problēmjautājumi", ko Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju, Latvijas ...
Daina Ose
Numura tēma
Pierādījumu neiesniegšanas atšķirīgās sekas tiesu praksē
Sacīkstes principa ietvaros civilprocesuālajā tiesvedībā būtiska nozīme ir lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem un to pietiekamībai, lai tiesa nešaubīgi varētu konstatēt noteiktu apstākļu esamību vai neesamību, kuriem ir ...
Rihards Gulbis
Numura tēma
Tiesvedība kasācijas instancē: normatīvā regulējuma prakses aktualitātes
2016. gada 13. jūlijā stājās spēkā Civilprocesa likuma grozījumi1 (turpmāk – CPL), kas paredz vairākas nozīmīgas izmaiņas kasācijas instances darbā. Referāta mērķis ir izvērtēt svarīgākos normatīvā regulējuma grozījumus, ...
AUTORU KATALOGS