2016. gads daudzās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs aizritēja dažādu pasākumu, kas veltīti 25 gadiem kopš neatkarības atjaunošanas, ietvarā. Arī Latvijas tiesību un politikas eksperti šajā laika periodā ietilpina milzīgās pārmaiņas, kas mūsu valstī notikušas. Taču var būt arī citādi piemēri. Horvātijā jau vairākus mēnešus visaugstākajos un plašākajos tiesību, medicīnas un reliģijas jautājumu diskusiju forumos "karstākais kartupelis" ir kāda Horvātu kustības par dzīvību un ģimeni prasība Horvātijas Konstitucionālajā tiesā, kas neizskatīta tajā ir gaidījusi 25 gadus! Interesanti, ka šīs jauno dzīvību ieguvušās prasības būtība ir tik vitāla, ka skrupulozs jurista jautājums par to, "kā tas vispār ir iespējams, ka Konstitucionālā tiesa kādu pieteikumu vienkārši atliek uz ceturtdaļgadsimtu", paliek otrajā plānā.
Pēc vairāku Konstitucionālās tiesas sastāvu nomaiņas beidzot Konstitucionālās tiesas darba kārtībā nonācis "abortu jautājums". Horvātijas gadījums ir īpašs ar to, ka šajā izteikti katoliskajā valstī paralēli konstitūcijas 21. pantam, kas paredz, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības uz dzīvību, spēkā palicis bijušās Dienvidslāvijas ļoti liberālais 1978. gada likums, kas atļauj aborta veikšanu grūtniecības pirmajās desmit nedēļās. Šo kolīziju vairāk nekā divas desmitgades īsti neviens nerisināja ne politisko diskusiju, ne likumdošanas līmenī. Konstitucionālajai tiesai pašreiz uzticēts izšķirt jautājumu, par kuru vienots viedoklis nepastāv, jo katrai sabiedrības grupai ir savs – kardināli atšķirīgs skatījums.
Pavisam nesen žurnāla redakcijā notikušajā diskusijā "Ceļā uz Satversmes ideālo Latviju" (skat. 14.02.2017. numuru) tika pausts interesants novērojums: kādu konkrētu ideju "ceļošana pāri robežām". Proti: ja vienā valstī kāda, visdrīzāk – populistiska vai pseidokonservatīva, ideja tiek nostiprināta likumā, nav ilgi jāgaida, ka arī kaimiņvalstu likumdevēju prātus pārņems šīs idejas vilnis. Politikas apskatnieki Horvātijas aktīvo pievēršanos diskusijai, kurā rodami argumenti gan bērna tiesībām dzīvot, gan sievietes izvēles tiesībām, saista ar praktiski vienlaicīgajiem notikumiem Polijā, kurā pēc asām debatēm tika noraidīts likumprojekts par pilnīgu abortu aizliegšanu.
Mūsdienu likumdevēji Eiropā veido jaunu izpratni par likumdošanas būtību, iesaistoties tādu ideju normatīvā nostiprināšanā, kas ik pa laikam mēdz radīt sašutumu sabiedrībā, aizdomas par pārāk steidzamu vai neatbilstošu iejaukšanos, kā arī minējumiem par patieso motivāciju, kas slēpjas aiz vārdu fasādes. Horvātijas gadījumā Konstitucionālā tiesa ir drosmīgi uzņēmusies pievērsties jautājumam, kura risināšanā jau sen būtu bijis jāiesaistās likumdevējam.
Un maza piezīme par citu tematu.
Mūsu žurnālā ik pa laikam var lasīt ārvalstu tiesību zinātnieku publikācijas. Tās top, redakcijai personīgi uzrunājot konferencēs un juridiskos "burziņos" sastaptus un iepazītus profesorus, lektorus un ekspertus. Visbiežāk visi mūsu "ārzemnieki" kļuvuši par ilggadējiem sadarbības partneriem un draugiem, kuru karjerām sekojam līdzi. Tādi mums ir gan tepat kaimiņvalstīs – Lietuvā, Igaunijā, gan arī Zviedrijā, Vācijā, ASV, Serbijā, Polijā un citur. Jau divarpus mēnešus Lietuvas tieslietu ministre ir Mīkola Romera universitātes konstitucionālo tiesību profesore Milda Vaiņute, arī mūsu žurnāla autore. Sirsnīgi sveicieni un izturības novēlējumi, īstenojot drosmīgas idejas tiesiskuma stiprināšanā!