ŽURNĀLS Viedoklis

28. Marts 2017 /Nr.13 (967)

Pagriezties ar seju pret Latvijas Republikas pilsoni kā vienīgo pamatu Latvijas nākotnei
2 komentāri
Krista Milberga
individuāli praktizējoša zvērināta advokāte 

Nē. Nav apliekams ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) ne tikai vienīgais Latvijas pilsoņa īpašums, bet arī tas vienīgais Latvijas pilsoņa īpašums, kas tiek izīrēts fiziskai personai / Latvijas pilsonim, kurai tas ir vienīgais mājoklis. Savs stūrītis, savs kaktiņš, kurā dzīvot, augt un pastāvēt Latvijas pilsonim un līdz ar to arī Latvijai caur viņu paaudžu paaudzēs. Tā ir mana pārliecība, un tā ir atšķirīga no zināmās iniciatīvas www.manabalss.lv un balstās principā, ka Latvijas valsts galvenais pamats ir tās pilsoņi.

Pavisam pamatoti būtu, ja likumdevējs spētu piepildīt ar konkrētu saturu arī jēdzienus "bērna attīstībai un drošībai piemērots mājoklis", "cilvēka cienīgai dzīvei atbilstošs mājoklis" un "ģimenes attīstību nodrošinošs mājoklis". Tas novērstu situācijas, ka trūcīgām personām ar bērniem tiek ierādīts sociālais dzīvoklis faktiski avārijas stāvoklī. Vispirms tieši pilsoņa mājvietai ir jābūt drošākajai vietai pasaulē un atspēriena punktam.

Ja nu gadījumā kādam šķiet, ka valsts kaut ko dikti zaudēs, tad vēl neizsmeltas iespējas ir gan iekasēto nodokļu sadalē un izlietojumā, gan arī tādās jomās kā alkohola un tabakas ražošana un tirdzniecība, gan nekustamo īpašumu pirkšana un pārdošana.

Tāpat arī uzskatu, ka pilnīgi noteikti būtu apsveramas nodokļu likmes pārtikas nozarē, kur mazāki nodokļi būtu piemērojami dabai draudzīgai pārtikai, bet lielāki – dabai un cilvēka veselībai kaitējošai pārtikai.

Visus izdevumus, kas saistīti ar ceļu uzturēšanu, būtu jāapmaksā tiem, kuri brauc, t.i., šiem izdevumiem jābūt iekļautiem degvielas cenā.

Uzskatu arī, ka notiesātām personām kriminālprocesos tāpat kā civilprocesos ir pašiem jāsedz tie valsts izdevumi, kas valsts struktūrām radušies, taisot ekspertīzes, veicot tulkojumus, gala beigās arī transportējot viņus gan tad, kad simulatīvi sūdzas par veselības traucējumiem, gan tad, kad transportē pie zobārstiem. Tie valstij ir reāli izdevumi.

Par personu ienākumiem gan no darba, gan uzņēmējdarbības ir jābūt skaidrībai, cik naudas cilvēkam Latvijā nepieciešams, lai apmierinātu minimālās cilvēka cienīgas dzīves vajadzības gan sev, gan saviem bērniem. Un tad šāds ienākums nebūtu apliekams ne ar ienākuma nodokli, nedz uz to būtu iespējams vērst piedziņu.

Varbūt tad varēsim droši teikt, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts, nevis šķietami, jo neapšaubāmi ir skaidrs, ka mūsu platuma grādos tikai ar saules stariem, svaigu gaisu un mīlestību nav iespējams izdzīvot, kur nu vēl attīstīties un pastāvēt. Pārsteidz, ka tas ir lieliski saprotams ikvienam, kad palīdzību sniedzam (un tas ir jādara) bēgļiem, bet nekādi nav saprotams attiecībā uz Latvijas Republikas pilsoņiem.

Un, iespējams, šis mans ieraksts nav detalizēti izvērsts, tomēr tas balstās manā izpratnē par samērīguma principu vismaz dažās dzīves jomās.

Tas politiskais spēks vai, vislabāk, politisko spēku apvienība, kas pagriezīsies ar seju un sirdi pret Latvijas pilsoni un saglabās šo virzienu ne tikai vārdos, bet arī darbos, arī gūs vairākumu jebkurās vēlēšanās. Tāds politisks spēks tad sakausēs Latvijas pilsoņus klintī, kuru neviens nespēs salauzt.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Milberga K. Pagriezties ar seju pret Latvijas Republikas pilsoni kā vienīgo pamatu Latvijas nākotnei. Jurista Vārds, 28.03.2017., Nr. 13 (967), 7.lpp.
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
29. Marts 2017 / 18:54
0
ATBILDĒT
Krista, pēc būtības es arī Tev piekrītu ...!
Kā zināms LV nav tikai īrēti īpašumi dzīvoklīši, bet ir arī dzīvoklīši kuri stāv uz citai personai piederošas zemītes un šī zemīte tiek iznomāta ...! Tātad pēc tavas loģikas arī šiem zemes gabaliem būtu jāatceļ NĪN.
Vai tā tu to esi domājusi?
Krista Milberga >
29. Marts 2017 / 20:20
0
ATBILDĒT
Dalītie īpašumi, kuri ir izveidojušies aplam tīši abu varu līmeņiem to pieļaujot, pamatā paralēli notiekot diviem dažādiem procesiem - denacionalizācija un dzīvokļu privatizācija, ir jāizbeidz. Situācijas, kad Latvijas Republikas pilsonis dzīvokļa vai mājas īpašnieks maksā nomu par Latvijas Republikas zemi okupētājvalsts PSRS tiesību un saistību pārņēmējas Krievijas Federācijas pilsoņiem, pēc būtības ir amorālas jeb pretējas labiem tikumiem. Diemžēl Latvijas likumdevējs ir to pieļāvis un savus pilsoņus nekādā veidā ne pasargā, ne pat aizstāv. Manuprāt, pēc manas tiesiskās apziņas un iekšējās pārliecības, zeme būtu nododama dzīvokļu īpašnieku īpašumā bez atlīdzības un jāieràda zemes īpašniekam zeme citā vietā, vai taisnīgāk būtu nepavisam ne ideālā stāvoklī esošos namus nodot zemes īpašniekiem, ja viņi ir Latvijas pilsoņi, ierādot dzīvokļu īpašniekiem līdzvērtīgus un drošus mājokļus valsts vai pašvaldības īres namos. Diemžēl paredzēts, ka dzīvokļu īpašniekiem kaut kad būs iespēja izpirkt zemi, bet vai tas būs reāli iespējams, ja tiek plānots kadastrālās vērtības pieaugums, manuprāt ir apšaubāmi. Tāpat ir apšaubāmi, ka nekontrolētas pābūves piedzīvojušie daudzstāvu dzīvojamie nami, kuru inventarizācijas sākotnējās lietas un dokumenti par ekspluatācijas termiņiem bieži vien nebija un nav pat atrodami, būtu mūžīgi droši to dzīvokļu īpašniekiem. Jebkurā gadījumā šie jautājumi nav atrisināmi ar kalkulatoru pēc principa "ir nauda - ir saruna" bet gan risnāmi tikai principiāli, atgriežoties pie pamatvērtībām un pamatprincipiem. Pēc būtības.
visi numura raksti
Armands Smans
Skaidrojumi. Viedokļi
Attaisnojošu pierādījumu pieļaujamības izvērtēšanas aspekti
2 komentāri
Jurista Vārds
Notikums
"Jurista Vārdam" – balva par labu valodu
Žurnāls "Jurista Vārds" kļuvis par vienu no deviņiem laureātiem pirmajā Latvijas preses izdevumu valodas konkursā "Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē", kas norisinājās no 2016. gada 1. maija līdz 2016. gada 30. novembrim, ...
Jānis Kārkliņš, Edijs Brants
Skaidrojumi. Viedokļi
Negatīvā atzīšanas prasība civilprocesā
Vēlme rakstīt par šo tēmu autoriem radās pēc "Jurista Vārdā" publicētā Mg. iur. Daces Vārnas raksta "Juridisko attiecību nepastāvēšanas prasījums (negatīva prasība) civilprocesā".1 Iepazīstoties ar raksta saturu, autori nolēma ...
5 komentāri
Dina Spūle
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas regulējuma pilnveides iespējas
2015. gada rudenī Latvijā tika aktualizēts jautājums par cīņas pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju efektivitāti. Tam par iemeslu bija 2015. gada 14. oktobrī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation ...
2 komentāri
Arta Snipe
Viedoklis
Vēlreiz par tiesas brāķi
2017. gada 7. marta "Jurista Vārdā" publicēts Gaida Bērziņa raksts "Par Maksātnespējas likuma 155. panta ceturtās daļas piemērošanu", kurā autors analizējis Augstākās tiesas 2016. gada 28. decembra lēmumu lietā SPC-21/2016. Šis ...
34 komentāri
AUTORU KATALOGS