Ar Administratīvā procesa likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2017. gada 1. martā, ir grozītas likuma normas, kas regulē to, par kādām darbībām maksājama valsts nodeva un drošības nauda, šo maksājumu apmēru, kā arī to atmaksu un valsts nodevas atlīdzināšanu.
Administratīvā procesa likuma 18. panta otrā daļa (redakcijā, kādā tā izteikta ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2017. gada 1. martā) paredz, ka par administratīvo procesu tiesā maksā valsts nodevu un drošības naudu šā likuma 13. nodaļā noteiktajā kārtībā un apmērā. Saskaņā ar minēto normu valsts nodeva un drošības nauda ir administratīvā procesa tiesā divi izdevumu veidi.1 Šādu maksājumu mērķis ir daļēji segt tiesu uzturēšanas izdevumus, kā arī mazināt nepamatotu pieteikumu vai apelācijas sūdzību iesniegšanu.2
Sākotnēji Administratīvā procesa likuma 124. pantā bija paredzēta tikai valsts nodeva par pieteikumu un apelācijas sūdzību. Savukārt kasācijas sūdzības un blakus sūdzības iesniegšana bija bez maksas. Ar likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī, tika palielināts valsts nodevas apmērs par pieteikumu un apelācijas sūdzību, kā arī ieviesta valsts nodeva par pagaidu aizsardzības lūgumu un jaunatklātu apstākļu pieteikumu. Vienlaikus Administratīvā procesa likumā tika ieviests drošības naudas institūts, paredzot šādu maksājumu par blakus sūdzību un kasācijas sūdzību. Maksājumu apmēra palielināšanas un jaunu maksājumu ieviešanas mērķis bija nodrošināt, ka veicamie maksājumi pilda nepieciešamo barjeras funkciju. Tas ir, mazina personu vēlmi tiesāties "sporta pēc".3
Vienlaikus likuma 125., 126. un 129.1 pantā tika ieviests samērā komplicēts valsts nodevas atlīdzināšanas un valsts nodevas un drošības naudas atmaksāšanas regulējums. Pamatprincips bija, ka valsts nodevu atlīdzina, ja pieteikumu pilnībā vai daļā apmierina. Savukārt drošības naudu atmaksā pilnīgi, ja pilnībā vai daļā apmierina kasācijas sūdzību vai blakus sūdzību, par kuru tā samaksāta. Respektīvi, ja pieteikums ir vismaz daļēji pamatots, tad pieteicējs atgūst lietā samaksāto valsts nodevu. Savukārt drošības naudu procesa dalībnieks atgūst, ja vismaz daļēji pamatota ir viņa iesniegtā blakus vai kasācijas sūdzība. Tāpat bija noteikts pretējais princips – ja pieteikums vai sūdzība ir pilnībā nepamatota, tad attiecīgo maksājumu pilnībā zaudē.
Papildus bija noteikti citi gadījumi, kuros atgūst visu valsts nodevu, gadījumi, kuros atgūst pusi samaksātās valsts nodevas vai drošības naudas, kā arī gadījumi, kuros atgūst trīs ceturtdaļas samaksātās valsts nodevas vai drošības naudas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes